/nginx/o/2018/07/16/9744018t1hdbf1.jpg)
Pagājušais gads Latvijas un Krievijas attiecībās ir bijis visnelabvēlīgākais pēdējo divdesmit gadu laikā, intervijā aģentūrai BNS sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Kā iemeslu tam viņš minēja atšķirīgo vērtējumu par daudzām 2014.gada norisēm pasaulē, galvenokārt Ukrainā.
«Kopumā 2014.gads mūsu attiecībās ir bijis visnelabvēlīgākais pēdējo divdesmit gadu laikā. Tādēļ ir jādara viss, lai mēs izietu no šīs melnās joslas. Vairāki pēdējā laikā spertie soļi arī liecina, ka ir cerība starpvalstu attiecības uzlabot. Pie šādiem soļiem es pieskaitu Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andreja Pildegoviča decembra vizīti Maskavā un politiskās konsultācijas ar Krievijas ārlietu ministra pirmo vietnieku Vladimiru Titovu, kā arī Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča janvāra vizīti Maskavā un sarunas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu,» sacīja Krievijas vēstnieks.
Kā iemeslu sliktajām attiecībām viņš minēja atšķirīgo vērtējumu par daudzām 2014.gada norisēm pasaulē, galvenokārt Ukrainā.
«Mēs to, kas notika 2014.gada februārī, vērtējam kā valsts apvērsumu, turklāt es piebilstu - ar nacionālu piesmaku -, kas jau tālāk Ukrainā izraisīja antikonstitucionālas sekas. Tā vietā, lai šādas antikonstitucionālas darbības nosodītu, Latvija, citas Eiropas Savienības dalībvalstis un ASV šīs darbības pat savā ziņā apsveica. Tās arī ir principiālās atšķirības,» teica Vešņakovs.
Vienlaikus vēstnieks pauda pārliecību, ka
pašlaik vairākās ES dalībvalstīs ir «radusies sapratne, ka ES ir pieļāvusi kļūdas».
«Tajā skaitā arī kļūdu, ievelkot Ukrainu nepārdomātā asociācijas līguma parakstīšanā ar ES, vienlaikus neņemot vērā tās attiecības ar citām valstīm, – pirmkārt ar Krieviju,» apgalvoja Vešņakovs.
Kā ziņots,
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Savukārt aprīļa vidū Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes uzsāka pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl 16.septembrī sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Pēc Krievijas aktīvistu datiem, Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits jau pārsniedzis 5500.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)