Straujuma: Latvija uzņemas prezidentūru sarežģītā un izaicinājumiem pilnā laikā

Straujuma uzrunu sāka, izsakot solidaritāti un visdziļāko līdzjūtību Francijai un Francijas tautai, un norādot, ka uzbrukums Francijā ir uzbrukums vārda brīvībai un Eiropas vērtībām.

«Svētdien piedalījos gājienā Parīzē. Visu tautību, reliģiju un kultūru cilvēki Francijā un plašajā pasaulē saliedēti izgāja ielās, lai apliecinātu skaļi – mēs demokrātiskajā pasaulē esam brāļi un māsas, kas ir par saticības vērtībām, par cilvēka brīvu pašizpausmi, par miermīlīgu dažādu kultūru un reliģiju līdzāspastāvēšanu,» viņa sacīja.

Izmantojot Eiropas tautu pārstāvniecības forumu, Straujuma aicināja ikvienu uz vēl lielāku cieņu pret citu kultūru un uz jaunu uzticības līmeni starp tautām. «Šajā spriedzes laikā, kad terorisms gribētu mums uzspiest arvien jaunu eskalāciju, arvien plašākas sadursmes starp reliģijām, grūstu mūs uz vardarbību, mums ir jātop vēl cilvēciskākiem.

Mums ir jāturpina katram interesēties par citām kultūrām, lai mūsu prātus nebūtu iespējams aizmiglot ar demagoģiju vai greizu faktu interpretāciju,»

uzsvēra premjere.

Tāpat viņa norādīja, ka Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai aizstāvēt sevi, savus pilsoņus un savas vērtības. Visām ES institūcijām un visām dalībvalstīm jāapvieno spēki, lai nodrošinātu adekvātu Eiropas Savienības atbildi izaicinājumam, kas mests Eiropas kopā dzīvošanas modelim.

Eiropas Savienībai jāiedarbina visi tās rīcībā esošie mehānismi, kas izveidoti cīņai pret terorismu. Īpašu uzmanību jāpievērš gaidāmajai Eiropas Iekšējās drošības stratēģijai. Lai instrumentu klāsts būtu pilnīgs, ir svarīgi visiem kopā nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu iesaistīto dienestu starpā, sacīja Straujuma.

«Es ticu, ka Eiropa spēs parādīt vienotību un pārvarēt šos draudus. Es ticu, ka mēs neiekritīsim slazdā un neļausim terorismam sagraut mūsu ticību vienam pret otru, neļaut sarīdīt vienu pret otru dažādas izcelsmes vai reliģijas cilvēkus Eiropas sabiedrībā. Visi kopā mēs spēsim nosargāt Eiropas vērtības. No tā atkarīga Eiropas nākotne,» uzsvēra premjere.

Straujuma atzina, ka Latvija uzņemas prezidentūru sarežģītā un izaicinājumiem pilnā laikā - tās sākums sakrīt ar institucionālās pārejas Eiropas Savienībā veiksmīgu pabeigšanu. Vienlaikus Eiropas Savienībā vēl joprojām jūtama finanšu krīzes ietekme. Dalībvalstis un Eiropas Savienības institūcijas ir smagi strādājušas, lai atjaunotu finanšu tirgu uzticību, un joprojām turpinās strukturālās reformas. «Eiropa lēnām, bet pakāpeniski atgriežas pie ekonomiskās izaugsmes. Šogad visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek prognozēta ekonomiskā izaugsme. Eiropas Savienība joprojām ir pasaules lielākā ekonomika ar spēcīgām pozīcijām augsto tehnoloģiju jomās. Eirozonas valstu kopējais budžeta deficīta līmenis turpina samazināties. Taču šis ir arī labs brīdis, lai izveidotu sistēmu, kas būtu noturīga pret potenciālajiem izaicinājumiem nākotnē,» sacīja premjere.

Premjere apsveikt mūsu kaimiņvalsti Lietuvu ar pievienošos eirozonai, kļūstot par tās 19.dalībvalsti. Viņa pauda, ka Eiropas Savienības iedzīvotāji bauda brīvības un labklājības līmeni, kas ir liegts iedzīvotājiem daudzās citās pasaules valstīs.

«Man ir pārliecība, ka ar mērķtiecīgu rīcību, ticību Eiropas vērtībām un vēlmi darboties kopā Eiropas Savienība spēj stāties pretī izaicinājumiem, pārvarēt grūtības un virzīties uz priekšu,» sacīja premjere, atgādinot, ka šajos Eiropas kontinentam nemierīgajos laikos ir svarīgi atcerēties, ka Eiropas Savienība ir nesusi mieru un pārticību tās iedzīvotājiem. «Pārāk bieži mēs to uztveram par pašsaprotamu,» viņa norādīja.

Latvijas prezidentūra iezīmējusi trīs skaidrus prioritāšu virzienus - konkurētspējīga Eiropas Savienība, digitāla Eiropas Savienība un iesaistīta Eiropas Savienība globālajā līmenī. «Pirmkārt, mēs vēlamies stiprināt Eiropas Savienības konkurētspēju un veicināt ekonomisko izaugsmi.

Strukturālās reformas, fiskālā atbildība un investīcijas – tie ir «trīs vaļi», uz kuriem nākamajos gados jābalstās Eiropas Savienības izaugsmei.

Izaugsmei, kas nodrošina jaunas darba vietas, bet nevis uzliek jaunus parādus nākamajām paaudzēm,» pauda Straujuma.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka jau ilgstoši Eiropā ir jūtama vajadzība pēc Enerģētikas Savienības: «Mums ir nepieciešama uz solidaritāti, uzticību un drošību balstīta enerģētikas politika, labāk integrēta enerģētikas infrastruktūra un efektīvāka pārvaldība. Enerģētikas Savienības izveide būs viens no prioritārajiem jautājumiem Latvijas prezidentūras laikā.»

Tāpat Straujuma vēlmi pilnvērtīgi izmantot Eiropas digitālo potenciālu un strādāt pie efektīva vienotā digitālā tirgus izveides. Galvenie digitālā vienotā tirgus elementi ir datu aizsardzība un līdzsvarotas reformas telekomunikāciju tirgū.

Uzmanības lokā būs arī kiberdrošība un patērētāju tiesības.

Straujuma arī pauda vēlmi redzēt Eiropas Savienību vairāk iesaistītu un atbildīgu starptautiskajā līmenī. «Eiropas kaimiņi būs mūsu prezidentūras prioritāte. Mēs atbalstīsim darbu pie Eiropas kaimiņu politikas pārskata. Tikai dabiski, ka mūsu galvenā uzmanība pamatā ir pievērsta Austrumiem, taču mēs tik pat nopietni strādāsim arī ar jautājumiem, kas svarīgi mūsu kaimiņiem Dienvidos. Migrācijas radītie izaicinājumi mūsu dienaskārtībā,» skaidroja premjere, norādot arī, ka nebūs iespējams izvairīties no sarunas par bezprecedenta notikumiem mūsu Austrumu kaimiņos. Viņa uzsvēra, ka

Krievijas agresija pret Ukrainu ir apdraudējums Eiropas miera un tiesiskuma pamatiem,

un ir pilnīgi izslēgts, ka Eiropas Savienība atzīs stiprākā tiesības, kas pārkāpj valstu teritoriālo integritāti.

Latvijas prezidentūra strādās pie globālajiem izaicinājumiem atbilstošas Kopējās drošības un aizsardzības politikas veidošanas, sacīja Straujuma: «Latvijas prezidentūras mērķis ir konkurētspējīgas, digitālas un starptautiski spēcīgākas Eiropas veidošana. Mūsu mērķis ir nosargāt Eiropas vērtības, brīvības, drošības, tiesiskuma un savstarpējās tolerances telpu, kas raksturo Eiropu pasaulē.»