Nacionālboļševiks Beness Aijo, kurš ir apsūdzēts par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu, ir aizbēdzis no Latvijas un uz gadu noslēdzis līgumu ar pašpasludinātās «Luganskas tautas republikas» armiju, kuru Latvija uzskata par teroristisku organizāciju.
Aijo laikrakstam «Vesti» stāstījis, ka laikā, kamēr viņš Latvijā atradies ieslodzījumā, viņam «piešķirta Doņeckas tautas republikas pilsonība, līdz ar to
tagad esmu gan Latvijas, gan Jaunkrievijas pilsonis».
Pēc iznākšanas no cietuma tiesībsargi kādu laiku Aijo cītīgi kontrolējuši, tad pārbaudes atslābušas un viņš aizbēdzis - vispirms ar autostopiem aizbraucis līdz Tallinai, tad ar prāmi nokļuvis Somijā, no kuras ar autobusu brīvi esot iekļuvis Krievijā. Tālāk nacionālboļševiks devies uz Krievijas dienvidiem.
Nacionālboļševiks solījis «kaut kad vēlāk» tiesā Latvijā pierādīt savu nevainību izvirzītajās apsūdzībās, bet pašlaik viņam bijis steidzami jādodas palīgā «Jaunkrievijas tautai», tāpēc viņš iesaistījies «Luganskas tautas republikas» armijā, ar kuru parakstīts līgums uz gadu. Aijo esot ieskaitīts motorizētajā strēlnieku brigādē, taču
pagaidām viņš veikšot «militāri politisko darbu» - rakstīšot rakstiņus vietējai avīzei.
Nākotnē gan viņš domājot iesaistīties «aktīvajā dienestā», taču tam vēl nepieciešams iziet apmācības. «Tagad mani kailām rokām nepaņems,» lielījies Aijo.
Aijo skaidrojis, ka Latvijā viņš neesot varējis palikt arī tāpēc, ka visu laiku ticis kontrolēts no Drošības policijas puses un nav varējis atrast darbu, bet
«Jaunkrievijā» viņš vismaz esot vajadzīgs.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka teica, ka
prokuratūrai kā valsts apsūdzības uzturētājai par Aijo atrašanos ārpus Latvijas oficiāli nekas nav zināms,
tāpēc prokuratūra nekādus pasākumus šobrīd neveiks. Aijo kā drošības līdzekļi bija piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts. Šos drošības līdzekļus kontrolēja Valsts policija.
4.februārī ir paredzēta tiesas sēde, kurā apsūdzēts Aijo, un, ja viņš uz to nebūs ieradies attaisnojošu iemeslu dēļ, tad prokuratūra un tiesa kā pašreizējais procesa virzītājs var lemt par tālākiem pasākumiem saskaņā ar likumu, norādīja Eiduka.
Likums paredz vairākas iespējas, kā tiesai rīkoties, ja apsūdzētais izvairās no tiesas, proti, likt viņu atvest piespiedu kārtā vai izsludināt viņu meklēšanā. Tāpat var iztiesāt krimināllietu apsūdzētā prombūtnē, un to var darīt, ja apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma vai arī viņš atrodas ārvalstī un ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.
Kā ziņots, 2014.gada oktobrī prokuratūra tiesai nodeva krimināllietu, kurā nacionālboļševiks Aijo apsūdzēts par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu. Kā informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā vīrietis apsūdzēts par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu, likvidēt Latvijas valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti un graut Latvijas teritoriālo vienotību.
Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzētais dažādās tīmekļa vietnēs ievietoja savus paustos izteikumus, kā arī izplatīja materiālus, aicinot vardarbīgi gāzt pastāvošo varu Latvijā un likvidēt Latvijas valstisko neatkarību, kā arī vairākkārtīgi aicinājis graut Latvijas teritoriālo vienotību. Apsūdzētā vīrieša publiskie aicinājumi, kas vērsti uz valsts suverenitātes, neatkarības un teritoriālās vienotības iznīcināšanu, ir pretrunā ar mūsdienu būtiskākajiem starptautisko tiesību principiem, norādījusi prokuratūra.
Apsūdzētais vīrietis pie kriminālatbildības saukts pēc Krimināllikuma (KL) 81.panta, KL 82.panta 1.daļas un KL 83.panta 1.daļas.
Lieta izskatīšanai nodota Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai.
LETA jau ziņoja, ka Aijo tika aizturēts 14.maijā Rīgas lidostā. Drošības policija (DP) paziņojumā presei iepriekš norādīja, ka Aijo tika izraidīts no Ukrainas, jo, neievērojot iepriekš uzlikto aizliegumu iebraukt šajā valstī trīs gadus, kopā ar vēl diviem aktīvistiem maija sākumā tomēr centās nelegāli iekļūt Ukrainā.
Šī Aijo ir jau otrā lieta par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu. Rīgas apgabaltiesa 2005.gada novembrī viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz deviņiem mēnešiem. Apelācijas instances tiesa vēlāk cietumsodu aizstāja ar 9600 latu (13 660 eiro) naudas sodu, savukārt kasācijas sūdzība lietā tika noraidīta.
Aijo martā iesaistījās Krimas «pašaizsardzības spēkos», kur bija pazīstams ar iesauku «Beņa-Antimaidans».
