Drošības policija (DP), lai noskaidrotu informācijas avotu Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu sižetam par iespējamo kompensācijas apmēru bijušam Latvijas nacionālas aviokompānijas «airBaltic» vadītājam Bertoltam Flikam, krimināllietas izmeklēšanas ietvaros šonedēļ veikusi kratīšanu Valsts kancelejas direktores palīga Ivara Mēkona darbavietā un mājās, sestdien vēstīja LTV raidījums «Panorāma».
Drošības Policijas (DP) izmeklēšanas darbības (kratīšanas, izsekošanas, noklausīšanās utt.) formāli tiek pamatotas ar kriminālprocesu, kas ierosināts saistībā ar Valsts Kancelejas (VK) sagatavotā ierobežotas pieejamības dokumenta nonākšanu atklātībā. Minētajā nopludinātajā VK atzinumā bija analizēta iespējamā notikumu attīstība saistībā ar Flika prasību pret valsti. Tomēr jau iepriekš ziņojām, ka šis VK atzinums par riskiem «airBaltic» akcionāru strīdos patiesībā tika nopludināts kā pretsitiens citam dokumentam, ko VK jau vasarā iesniedza ģenerālprokuroram un iekšlietu ministram par potenciālu starptautisku tiesvedību Igaunijas uzņēmuma «Wind One» investīciju aizsardzības lietā.
LTV iepriekš vēstīja, ka Valsts kanceleja ir sagatavojusi ierobežotas pieejamības dokumentu, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu, un tajā teikts, ka tas valstij varētu izmaksāt 16 miljonus latu. Pēcāk to apliecināja arī Valsts kancelejas pārstāvji, paužot viedokli, ka valsts varētu būt pārkāpusi Flika kā investora intereses. Bijušā «airBaltic» akcionāra prasība ir 60 miljoni latu. Patlaban rit sarunas starp iesaistītājām puisēm, taču gadījumā, ja neizdosies vienoties, pēc Valsts kancelejas ieskata, starptautiskajā šķīrējtiesā Flikam varētu kompensācijā tikt izmaksāti 15-16 miljoni latu.
Valsts kanceleja arī vērsās tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu noskaidrot, kā informācija noplūdusi.
Kā sestdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «Panorāma», kratīšanas veiktas gan Mēkona darbavietā, gan mājās. Fakts, ka tas noticis pāris mēnešus pēc kriminālprocesa sākšanas, Mēkonam radot bažas, ka «izmeklēšanas darbības tiek piemeklētas, to intensitāte tiek pieskaņota tam, kā VK turpina paust savus viedokļus par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem».
VK vadītāja Elita Dreimane savukārt uzskata, ka šāda tiesībsargājošo iestāžu rīcība atbaida no valsts pārvaldes profesionāļus. «Esmu šokā par notiekošo - ierēdņu pratināšanu, kratīšanu vairāku mēnešu garumā par atklātu dokumentu it kā nodošanu žurnālistiem. Manuprāt, tas liecina par totalitārisma iezīmēm un mēģinājumu ar policejiskām metodēm iebiedēt tos ierēdņus, kuri veic savu darbu likumīgi un atklāti sabiedrības interesēs,» televīzijai sacīja Dreimane.
s:244715]
Kā vēstīja «Panorāma», saistībā ar šo kriminālprocesu, izsekoti arī vairāki žurnālisti, izpētītas telefonsarunu izdrukas un īsziņas.
LETA jau ziņoja, ka, izmeklējot, kā LTV rīcībā nonāca VK sagatavotais ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība saistībā ar Flika prasību pret valsti, DP ir pratinājusi arī vairākus Tieslietu ministrijas (TM) darbiniekus, tostarp TM valsts sekretāru Mārtiņu Lazdovski.
Lazdovskis aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka nopratināti vismaz 12 darbinieki, tostarp viņa sekretāri, vietniece un citi, kuri strādājuši ar dokumentu.
Valsts Kaknceleja septembra beigās vērsās DP ar diviem iesniegumiem
Pirmais bija konfidenciāls un tika nosūtīts Satversmes aizsardzības birojam un DP ar konkrētu fizisko personu vārdiem un uzvārdiem un citām iesaistītām personām, kuras centās VK ietekmēt valsts pārstāvības lietā.
Otrs iesniegums, kas tika adresēts tikai DP, bija par to, kā publiskajā telpā nonācis VK ierobežotas pieejamības atzinums par Flika 10.jūnija investīciju pretenzijā minētajiem prasījumiem.
DP aģentūra LETA iepriekš noskaidroja, ka, pamatojoties uz saņemto iesniegumu, ir sākts kriminālprocess par neizpaužamu ziņu izpaušanu.
23.septembrī «Panorāma» ziņoja, - VK secinājusi, ka valstij var būt jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensācijas maksāšanu Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā. «Panorāmas» rīcībā bija nonācis VK sagatavots ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu.
Fliks jūnijā iesniedzis premjeram investīciju pretenziju, pamatojot to ar Latvijas un Vācijas investīciju aizsardzības līgumu. Pēc prasības iesniegšanas Flikam jānogaida pusgads, lai varētu vērsties starptautiskajā šķīrējtiesā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzdevis šo jautājumu risināt Satiksmes ministrijai (SM), kura lūgusi viedokli arī VK.
VK uzsver, ka tās sagatavoto viedokli nevar saukt par valdības viedokli, taču dokuments tapis, lai brīdinātu par iespējamām sekām, vēstīja LTV.
VK Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Mēkons dokumentā norādījis, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi investīciju aizsardzības jomā, ir pamatotas bažas, ka Flika prasība Starptautiskajā šķīrējtiesā varētu tikt atzīta par pamatotu. Saskaņā ar «Panorāmas» rīcībā esošo informāciju šajā gadījumā, kā norādījis VK eksperts, valstij būtu jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensāciju Flikam.
24.septembrī VK paziņoja, ka tās atzinumus saistībā ar starptautiskās šķīrējtiesas procesiem cenšas ietekmēt kāds ekonomisks grupējums. Mēkons žurnālistiem iepriekš pavēstīja, ka medijos nopludinātā informācija ir bijis iekšējais iestādes sarakstes dokuments un tas nopludināts, lai mēģinātu mainīt VK viedokli. Viņš arī norādīja uz paralēlēm ar kādu reiderisma lietu, kur negatīva iznākuma gadījumā nodokļu maksātājiem tas izmaksātu aptuveni 50 miljonus latu. Šis grupējums iesaistīts reiderisma lietā, un Flika lieta ar to esot savstarpēji saistīta.
Mājieni, ko VK saņēma, bija no konkrētas šauras ekonomiskās grupas, no grupējumu pārstāvošajiem juridiskajiem konsultantiem un citiem pārstāvjiem, iepriekš žurnālistiem pauda Mēkons. Viņš apgalvoja, ka šajā ekonomiskajā grupējumā esot iesaistīti sabiedrībā, kā arī biznesa vidē visai zināmi cilvēki.
Savukārt, komentējot informāciju par iespējamām izmaksām starptautiskās šķīrējtiesas procesā, viņš atzina, ka VK ir secinājusi, ka ir aizskartas Flika kā investora tiesības un šie miljoni būtu tā summa, kas būtu taisnīga kompensācija par viņa akcijām.
Mēkons aģentūrai LETA iepriekš arī pastāstīja, ka VK dokumentu sūtīja SM ar kopiju TM.
Portāls «pietiek.com» vēstīja, ka VK atzinums par riskiem «airBaltic» akcionāru strīdos ticis nopludināts kā pretsitiens dokumentam, ko VK iesniegusi ģenerālprokuroram un iekšlietu ministram par potenciālu starptautisku tiesvedību Igaunijas uzņēmuma «Wind One» investīciju aizsardzības lietā.
