Milzīgā traģēdija, kad sabruka lielveikals un bojā gāja vairāk nekā 50 cilvēku, ir daudzo sasāpējušo, nerisināto problēmu sekas būvniecībā. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Būvkonstrukciju katedras asociētā profesore Dr. sc. Ing. Lilita Ozola norāda, ka lielveikala pārseguma sabrukšana iezīmē vairākas būtiskas problēmas un liek uzdot jautājumus...
Pilns veikals, bet augšā notiek būvdarbi
Izsakot visdziļāko līdzjūtību bojā gājušo cilvēku tuviniekiem un cietušajiem, Ozola sarunā ar portālu TVNET norādīja, ka tagad vajadzētu analizēt nelaimes cēloņus, lai nepieļautu līdzīgus gadījumus nākotnē.
Cēloņu apzināšana ir ļoti svarīga gan sabiedrībai, gan būvniekiem.
Pārdomājot pēdējo dienu notikumus un ar tiem saistīto informāciju, nekādi nav saprotams,
kas ir sabiedriski nozīmīga ēka un kurā nepārtraukti uzturas vairāki desmiti cilvēku. Pat privātmāju celtniecība nenotiek, ja tajās ir cilvēki, kur nu vēl sabiedriskas būves, jo būvniecības darbu laikā nav iespējams precīzi paredzēt, kurā vietā kuru kravu un materiālus izvietos. Var notikt arī negadījumi, piemēram, nokrist krava, kas radītu vēl papildu trieciena slodzi uz pārsegumu.
Šajā gadījumā varētu būt runa par attiecīgo Eiropas Savienības regulu pārkāpšanu.
Nav pirmais gadījums
Ozola piebilda, ka jau iepriekš Latvijā fiksēti gadījumi, kad iebrukuši ēku jumti vai starpstāvu pārsegums, kā rezultātā gāja bojā strādnieki, kas atradās vairākus stāvus zemāk. «Vai tā nebija mācība?
Kāpēc tam nepievērsa uzmanību?»
Iepriekš jumti, neizturot sniega segas svaru, iebrukuši gan noliktavām, gan angāriem. «Vai tas liecina par normālu būvniecības kvalitāti?»
Signalizācija skanēja, bet atbildīgie uz to nereaģēja
Tāpat Ozola velta kritiku veikala signalizācijas uzturētāju virzienā. Publiski nav zināms, uz ko signalizācija reaģēja šajā gadījumā – vibrācijām, deformācijām, bet, visticamāk, tā sāka darboties, reaģējot uz deformācijām. Tādā gadījumā bija bezatbildīgi to atslēgt un skaidrot veikalniekiem, ka viss kārtībā.
Protams, nav zināms, kāda saruna notika starp signalizācijas uzturētāju un tirdzniecības centra pārstāvjiem, - lai tas paliek uz viņu sirdsapziņas.
«Kam tad vispār ir signalizācija?»
Vajadzīga atkārtota saskaņošana
Ozola izteica arī viedokli par veikala projektu. Viņai nebija pieejami specifiski dati par attālumiem starp kolonnām, aprēķina slodžu vērtībām, tērauda stiprības klasēm un citi, taču ir bezgala satraucoši, ka pārseguma kopnes apakšējā joslā, kas projektā norādīta kā nepārtraukta (kā var saprast no informācijas medijos), izveidots savienojums visvairāk noslogotajā elementā. Turklāt videomateriālā redzams, ka sabrukums sācies tieši šajā vietā.
Pēc Ozolas vērtējuma, ja šādas izmaiņas veica, noteikti bija vajadzīgi atkārtoti aprēķini un atkārtota projekta apstiprināšana. Nav zināms, vai tā bija šajā gadījumā.
Savukārt, ja savienojums ir izveidots, bet projektā tas neparādījās, kā varēja nodot ekspluatācijā būvobjekta pirmo kārtu?
Nav saprotams, kā būvinženieri nepamanīja (vai negribēja pamanīt?) iespējamos sarežģījumus ar šuvi. «Tas bija jāredz!» profesore apgalvoja un piebilda, ka šī konstrukcija nepavisam nav sarežģīta.
piemēram, pārbaudīt tērauda skrūvju stiprības klases.
Konstruktoru saspringtais darbs
Traģēdija arī liek runāt par projektētāju, konstruktoru sarežģīto darbu un milzīgo noslodzi. Konstruktori spiesti strādāt lielā sasprindzinājumā.
Nereti lielu spiedienu viņi jūt arī no arhitektiem, kuri bieži vien uzsver, ka tehniski visu var atrisināt. Tā ir tiesa, taču, lai to izdarītu, vajadzīgs laiks, līdzekļi, kvalitatīvi materiāli un tehnoloģijas, kas sadārdzina projektu. Ne vienmēr tas viss ir pieejams, un tāpēc
Būvkonstruktoru algas, cik zināms, nav salīdzinoši lielas, taču darba un stresa ir pārlieku daudz. Trūkst arī normatīvās un tehniskās literatūras.
Neatkarīgas būvobjektu kontroles trūkums.
Ozola uzskata, ka valstī ir jābūt neatkarīgai būvinspekcijai. No katra būvobjekta tāmes zināma summa būtu jāparedz būvinspekcijai, un šī summa jāiemaksā valsts kasē. Tādējādi varētu nodrošināt neatkarīgu ekspertīzi.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāve arī atzina, ka celtniecības jomā realitātē bieži vien
«Vadzis ir lūzis. Vienreiz tam bija jālūst,» speciāliste rezumēja un piekrita, ka pašreizējā būvniecības sistēmā šādai traģēdijai bija jānotiek agrāk vai vēlāk.
Pēdējos gados pārāk maz uzmanības tika pievērsts nesošo konstrukciju drošumam un ilgtspējai. Ozola uzskata, ka sabiedrisko ēku būvniecībā jāievieš tādi konstruktīvie risinājumi, kam pārslodzes gadījumā vispirms parādās pamanāmas deformācijas.
Lai arī premjers uzskata, ka sabrukušā lielveikala būvētājam «Re&Re» vismaz uz laiku vajadzētu atteikties piedalīties valsts iepirkumos, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš sarunā ar portālu TVNET sacīja, ka būvfirma uzņemsies atbildību par veikala sagrūšanu tikai tad, ja kompāniju atzīs par vainīgu traģēdijā.
«Mēs uzņemamies atbildību par notikušo, taču tikai tad, ja mūs atzīs par vainīgiem,» viņš teica.
Vai uzņēmums patlaban jūtas vainīgs?
Nejūtas vis. «Mūsu rīcībā nav informācijas, kas norādītu, ka esam vainīgi.. Vai tā bija mūsu kļūda? Ļoti šaubos.»
Runā par diviem cēloņiem
Viņš izvirzīja divus traģēdijas cēloņus: neprecizitātes projektā vai nepareizi materiāli.
Tā kā būvniekam esot materiālu sertifikāti, ko tas ir gatavs nodot ekspertiem, problēmas varētu būt bijušas ar neprecīzu projektēšanu. Celtnieki esot darījuši visu atbilstoši projektam.
Pauniņš apgalvoja, ka uzņēmuma saņemtajā projektā bijušas paredzētas divas nesošās kopnes daļas.
«Maxima» par atbildību nerunā
Savukārt «Maxima Latvija» komunikācijas vadītājs Jānis Beseris pirmdienas laikā nesniedza atbildes uz TVNET jautājumiem par uzņēmuma atbildību notikušajā.
Kompānija tikai atsūtīja paziņojumu medijiem. Tajā mazumtirgotājs atzina saistību ar sagruvušā veikala telpu iznomātāju SIA «Tineo».
Vairāk nekā 50 bojāgājušie
Portāls TVNET jau ziņoja, ka Zolitūdē 21.novembra vakarā, iebrūkot lielveikala «Maxima» jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Bīstamo darba apstākļu dēļ bojāgājušo mirstīgo atlieku meklēšana turpinājās četras dienas.
Policija izvirzījusi trīs versijas par šīs traģēdijas cēloņiem. Pirmā versija ir saistīta ar objekta projektēšanas un uzraudzības iespējamiem pārkāpumiem. Otrā versija saistīta ar šā būvobjekta pirmās kārtas būvi, bet trešā versija saistīta ar otrās kārtas būves elementiem, proti, jumta seguma papildināšanu ar dažādiem materiāliem, veidojot ziemas dārzu un bērnu rotaļu laukumu.
Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas. 2007.gada 23.februārī pansionātā «Reģi» notika plašs ugunsgrēks, ko izraisīja īssavienojums elektroinstalācijā. Ugunsgrēkā gāja bojā 26 pansionāta klienti.
