Kā var pieļaut, ka uz jumta notiek būvdarbi, bet veikalā atrodas vairāki desmiti cilvēku?..
Kāpēc tam nepievērsa uzmanību?»
Iepriekš jumti, neizturot sniega segas svaru, iebrukuši gan noliktavām, gan angāriem. «Vai tas liecina par normālu būvniecības kvalitāti?»
Signalizācija skanēja, bet atbildīgie uz to nereaģēja
Tāpat Ozola velta kritiku veikala signalizācijas uzturētāju virzienā. Publiski nav zināms, uz ko signalizācija reaģēja šajā gadījumā – vibrācijām, deformācijām, bet, visticamāk, tā sāka darboties, reaģējot uz deformācijām. Tādā gadījumā bija bezatbildīgi to atslēgt un skaidrot veikalniekiem, ka viss kārtībā.
Protams, nav zināms, kāda saruna notika starp signalizācijas uzturētāju un tirdzniecības centra pārstāvjiem, - lai tas paliek uz viņu sirdsapziņas.
Bet nav normāli, ja bieži ieslēdzas trauksmes signāli, uz ko neviens nereaģē.
«Kam tad vispār ir signalizācija?»
Vajadzīga atkārtota saskaņošana
Ozola izteica arī viedokli par veikala projektu. Viņai nebija pieejami specifiski dati par attālumiem starp kolonnām, aprēķina slodžu vērtībām, tērauda stiprības klasēm un citi, taču ir bezgala satraucoši, ka pārseguma kopnes apakšējā joslā, kas projektā norādīta kā nepārtraukta (kā var saprast no informācijas medijos), izveidots savienojums visvairāk noslogotajā elementā. Turklāt videomateriālā redzams, ka sabrukums sācies tieši šajā vietā.
Pēc Ozolas vērtējuma, ja šādas izmaiņas veica, noteikti bija vajadzīgi atkārtoti aprēķini un atkārtota projekta apstiprināšana. Nav zināms, vai tā bija šajā gadījumā.
Savukārt, ja savienojums ir izveidots, bet projektā tas neparādījās, kā varēja nodot ekspluatācijā būvobjekta pirmo kārtu?
Vai tiešām neviens no daudzajiem iesaistītajiem būvinženieriem neievēroja šo savienojumu?
Nav saprotams, kā būvinženieri nepamanīja (vai negribēja pamanīt?) iespējamos sarežģījumus ar šuvi. «Tas bija jāredz!» profesore apgalvoja un piebilda, ka šī konstrukcija nepavisam nav sarežģīta.
Tāpat šajā situācijā vajadzētu analizēt būvniecībā izmantotos materiālus un to piemērotību,
piemēram, pārbaudīt tērauda skrūvju stiprības klases.
Konstruktoru saspringtais darbs
Traģēdija arī liek runāt par projektētāju, konstruktoru sarežģīto darbu un milzīgo noslodzi. Konstruktori spiesti strādāt lielā sasprindzinājumā.
Nereti lielu spiedienu viņi jūt arī no arhitektiem, kuri bieži vien uzsver, ka tehniski visu var atrisināt. Tā ir tiesa, taču, lai to izdarītu, vajadzīgs laiks, līdzekļi, kvalitatīvi materiāli un tehnoloģijas, kas sadārdzina projektu. Ne vienmēr tas viss ir pieejams, un tāpēc
konstruktori ir spiesti rast kādu kompromisa risinājumu, kam drošības garantijas vairs nav pietiekošas.
Būvkonstruktoru algas, cik zināms, nav salīdzinoši lielas, taču darba un stresa ir pārlieku daudz. Trūkst arī normatīvās un tehniskās literatūras.
Neatkarīgas būvobjektu kontroles trūkums.
Ozola uzskata, ka valstī ir jābūt neatkarīgai būvinspekcijai. No katra būvobjekta tāmes zināma summa būtu jāparedz būvinspekcijai, un šī summa jāiemaksā valsts kasē. Tādējādi varētu nodrošināt neatkarīgu ekspertīzi.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāve arī atzina, ka celtniecības jomā realitātē bieži vien