Dalīsim brālīgi?

Ilustratīvs foto

FOTO: Reuters/ScanPix

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību pārtikas atkritumu samazināšanas iespējām, biedrība «homo ecos:» sāk sociālo kampaņu «Dalīsim brālīgi?». Dažādi aprēķini un pētījumi liecina, ka pasaulē ik gadu zudumā iet no vienas trešdaļas līdz pat pusei pārtikas, sākot ar ražošanu un noslēdzot ar gala patēriņu. Pārtikas atkritumiem ir būtiska negatīva ietekme uz vidi – tiek nevajadzīgi izlietoti produktu audzēšanā vai ražošanā ieguldītie dabas resursi un enerģija, pārtika tiek apglabāta atkritumu poligonos, palielinot atkritumu apjomu, un pūstot rada metānu, kas paātrina klimata pārmaiņas.

Lai izprastu, kā rodas pārtikas atkritumi Latvijā, biedrība «homo ecos:» kopā ar komunikāciju aģentūru «Airport» un portālu Draugiem.lv oktobrī veica iedzīvotāju aptauju*. Rezultāti rāda, ka 30,6% aptaujāto izmet pārtiku vismaz reizi nedēļā, savukārt 53% cilvēku izmet pārtiku vismaz reizi mēnesī.

Cilvēki, kas visbiežāk izmet pārtiku, atzīst, ka 77,6% gadījumu viņi izmet maltītes pārpalikumus,

salīdzinoši bieži tiek izmesti arī dārzeņi, augļi un piena produkti.

Sociālantropoloģe Agnese Bankovska, kas specializējusies ikdienas ēdienu prakses pētīšanā, aptaujas datus komentē šādi: «Visbiežāk mēs sevi neidentificējam ar konkrētajām «bīstamajām» pārtikas atkritumu darbībām. Informācija par globāliem draudiem – miljoniem tonnu ēdiena, kas tiek izmestas atkritumos ik gadu, neatbilst mūsu ikdienas dzīves mērogam. Reti kurš uzskatīs, ka viņa pāris neapēstie aizvakardienas kartupeļi, iesāktā, apkaltusī salātu bunte un trīs dienas ledusskapī nostāvējusi zupa ir uzskatāmi par nopietniem pārtikas atkritumiem. Visdrīzāk tie vienkārši tiek uztverti kā veci un vairs nebaudāmi ēdieni, kuri ērtības labad nonāk miskastē.»

Kampaņas ietvaros līdz pat 2. decembrim norisināsies sociāls eksperiments, kura dalībnieki analizēs, cik daudz ēdiena viņi izmet atkritumos, kāpēc tas notiek un ko var darīt, lai pārtikas atkritumu daudzumu samazinātu.

Dalībnieku – rakstnieces Daces Rukšānes-Ščipčinskas, blogeres un zemnieces Ilzes Lipskas, žurnālistu Anitras Toomas un Anša Bogustova, kā arī radio dīdžeja Toma Grēviņa – eksperimenta rezultātiem un pārdomām var sekot līdzi biedrības mājas lapā. Ikviens interesents tiek aicināts iesaistīties eksperimentā. Biedrības «homo ecos:» vadītāja Evija Rudzīte par eksperimentu: «Mēs vēlamies, lai eksperimenta dalībnieku stāsti iedvesmo arī citus cilvēkus, jo ir tik daudz šķietami mazsvarīgu lietu, kuras mēs varam mainīt un rīkoties citādāk, lai mazinātu mūsu ietekmi uz vidi. Piemēram,

padomāt, pirms izmet ēdienu.

Mēs gribam atgādināt, ka pārtika ir vērtība, ka kāds ir ieguldījis darbu un mīlestību, to gādājot.»

* Pētījums veikts draugiem.lv lietotāju vidū 2013. gada oktobrī. Aptaujāti 1150 respondenti 25 līdz 65 gadu vecumā. Izlase ir proporcionāla portāla nedēļas lietotāju auditorijai šajā vecuma grupā.

Uz augšu