Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Bordāns: Tieslietu ministram ir pienākums sapņot par tiesisku valsti

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns FOTO: LETA

Tieslietu ministram ir pienākums sapņot par tiesisku valsti, savukārt tiesu vara ir taisnīgas sabiedrības mugurkauls, Latvijas Tiesnešu konferencē sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK).

Bordāns norādīja, ka tieslietu ministram, tāpat kā jebkuram Latvijas ministram, ir pienākums sapņot par tiesisku, demokrātisku, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu Latvijas valsti, kura kalpo sabiedrībai. Ministrs uzsvēra, ka Latvija ir tiesiska valsts, taču tiesiska valsts nav tikai fasādes krāsošana - jebkura vide ir jākopj, arī tiesību kultūras telpa. Bordāns norādīja, ka tiesiska valsts ir arī cilvēku ticība, ka rezultāts būs taisnīgs.

«Noteikti neesmu pirmais tieslietu ministrs, kurš to pauž publiski - Latvija ir tiesiska valsts un Latvija pilnvērtīgi funkcionē kā tiesiska valsts. Pat pilnvērtīgāk nekā demokrātiska valsts,» norādīja Bordāns.

Ministrs izteicās, ka lielākā tiesu varas pilnveidošanās iespēja ir tieši tiesnešu tālākizglītības lauks, norādot, ka nav vienas pareizās tālākizglītības formas vai metodes, bet gan efektīvi ir jāizmanto visas, kas ir dotas.

Ministrs rezumēja, ka pienācīga izglītība, profesionālā ētika un pilnvērtīga komunikācija neprasa daudz naudas, bet veicina tiesiskas valsts jēgpilnību.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga atzina, ka pēdējais gads ir bijis trauksmains, tajā skaitā saistībā ar izmaiņām likumā par tiesu varu. Runājot par tiesu nolēmumu anonimizēšanu un nolēmumu datubāzes pieejamību, Strada-Rozenberga minēja, ka tāda ir nepieciešama, bet galvenais jautājums ir par to, cik tā būs ērta un kvalitatīva. Juriste sacīja, ka vēl ir vieta būtiskai pilnveidei un neesot pietiekami, ka ir tikai piekļuve nolēmumiem - vajadzīga to analīze un tiesu prakses veidošana. «Pēc būtības digitalizācija nav slikta, bet uzsverams, ka tehnoloģijām ir jābūt tiesneša palīgam, bet ne aizstājējam,» izteicās Juridiskās fakultātes dekāne.

Strada-Rozenberga atgādināja, ka tiesnesis nav un nevar būt tikai jurists - sabiedrība no viņiem sagaida daudz, juristu darbs rada cieņu, bet arī bailes, tomēr arī juristiem ir pamats kaut ko gaidīt no sabiedrības.

Augstākās tiesas (AT) un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pastāstīja par Tieslietu padomes padarīto viena gada laikā, akcentējot, ka ir pieņemti, viņa skatījumā, pēdējo gadu visplašākie grozījumi likumā par tiesu varu, tajā skaitā daļēji mainīta tiesnešu atalgojuma sistēma, atsakoties no tiesnešu kvalifikācijas klasēm, bet ir sākusies tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana.

Kopumā Tieslietu padomē ir notikušas 23 sēdes, lielākā daļa lēmumu pieņemta attiecībā uz personāla jautājumiem, proti, par tiesnešu karjeras virzību. Pēc Tieslietu padomes domām, tomēr ir lietas, kas nav līdz galam sakārtotas, piemēram, tiesu priekšsēdētāju virzība.

Neizpratni radīja situācija, kad konkursā uzvarējusī persona, saņemot pozitīvu atzinumu no komisijas, netiek virzīta uz Tieslietu padomi saskaņošanai. Bičkovičs norādīja, ka arī šie jautājumi ir nododami Tieslietu padomei, proti, Saeima tiesnesi ieceļ vienu vienīgu reizi, bet Tieslietu padome varētu lemt par pārējo vertikālo un horizontālu kustību.

Tāpat Tieslietu padome skatīja un atbalstīja AT un Tieslietu ministrijas jaunās politikas iniciatīvas. Liels darbs bija ieguldīts, arī skatot būtiskākos likumprojektus, tajā skaitā jautājumā par tiesnešu darba atalgojumu, Tieslietu padomei konstatējot, ka tiesnešu un prokuroru atalgojuma apmērs nav pārskatīts saistībā ar izmaiņām prēmiju un piemaksu maksāšanas tiesiskajā regulējumā.

Tieslietu padomē cītīgi tika strādāts pie grozījumiem likumā «Par tiesu varu», tomēr ir daudz strīdīgu jautājumu. «Attiecībā uz AT - veids, kādā notiek augstākās tiesu instances reorganizācija Latvijā, nav visai korekts,» izteicās Bičkovičs, minot, ka var vēl tikai prognozēt, «kā tas viss beigsies», tomēr uzsvēra, ka vairāki AT tiesneši, kas apstiprināti uz mūžu, paliks bez darba, un tas dara bažīgu Tieslietu padomi.

Bičkovičs atgādināja, ka, iespējams, tiks svinēta arī pēdējā AT Senāta dzimšanas diena, jo «vārdu Senāts neviens pasaulē nesaprot - mums vajag Augstāko tiesu», bet viņam nav saprotams, kāpēc ir jāatsakās no Senāta nosaukuma.

Šodien Latvijas Tiesnešu konferencē piedalījās 360 no 559 tiesnešiem.

Uz augšu
Back