Latvietim labi Eiropas Savienībā! Bet nav forši Lietuvā... (70)

Kādēļ sižets ar nepatiesiem vēstures faktiem tika demonstrēts Pervij Baltijskij Kanal¹ (PBK) televīzijas kanālā Lietuvā? Kādēļ tagad, kad Maskava nepamatoti liegusi piena produkcijas importu no Eiropas Savienības (ES) prezidētājvalsts Lietuvas? Un tieši šoruden, kad Viļņā novembrī gaidāms ES valstu samits, kur ir cerības noslēgt ES brīvās tirdzniecības līgumu ar Ukrainu, kas iepriekš kopā ar Krieviju bija galvenais (vienīgais) NVS balsts? Kādēļ pret Lietuvu, kas valsts enerģētiskās patstāvības centienus no Gazprom neslēpj un aktīvi rīkojas, lai izpildītu ES Enerģētikas direktīvas Trešās paketes prasības²?

Atbildes uz šiem jautājumiem vienlaicīgi ir atbildes uz mani interesējošo jautājumu - ko esam vai, pareizāk, mēs neesam paveikuši, lai Krievijas kārtējais terors pret kaimiņvalstīm šoreiz Latviju tieši neskartu.

Nepūtiet atviegloti, kad Ziemas olimpiskais lācis ar Gazprom tetovējumiem priekšā un pakaļā ar mums koķetē, tas NAV tālredzīgo Latvijas politiķu nopelns. Tieši otrādi, Latvijas inkubācija no tepat blakus notiekošā liek aizdomāties, kāpēc Kremļa hārdlaineriem mūsu valsts šodien šķiet mazāk nozīmīga par Lietuvu. Atbilde nav viennozīmīga, tomēr diezgan skaidra - ar mūsu varas vīriem Saeimā, valdībā un pašvaldībās ir daudz, pat ļoti daudz vieglāk manipulēt nekā ar leišiem un igauņiem - mēs paši to pieļaujam, dēvējot to par «pragmatismu».

Pašreiz arī darām pa prātam saviem nedraugiem Krievijā, kamēr Valda Dombrovska valdībai vienīgā prioritāte ir termiņuzturēšanās atļaujas (TUA).

Krievijas varas gaiteņos Latvija vienmēr ir bijusi «pragmatiskais» Baltijas partneris. Lūk, šis gan ir tikai un vienīgi mūsu varas vīru nopelns. Nepārprotiet - ja demokrātijās pragmatiskas starpvalstu attiecības bieži ir abpusēji izdevīgas, tad ar autoritārajiem/totalitārajiem režīmiem ir pavisam savādāk.

Leišu biezpiena sieriņi saindēja visu Maskavu

Maskava tradicionāli ir piemērojusi ekonomiskās sankcijas kā politiskās ietekmes instrumentu, it sevišķi tad, ja ir apvainojusies. Arī Nīderlande 9.oktobrī saskārās ar Kremļa dusmām, kad Krievija pauda neapmierinātību ar Nīderlandes piena produktu un tulpju kvalitāti un brīdināja par iespējamām sankcijām. Iemesls: Nīderlande oktobra sākumā sāka arbitrāžas procesu pret Krieviju, kas aizturēja starptautiskās vides aizstāvju kustības «Greenpeace» kuģi un apsūdzējusi organizācijas aktīvistus pirātismā saistībā ar protesta akciju uz «Gazprom» naftas ieguves platformas Barenca jūrā.

Ne vienmēr šie ietekmes ieroči tiek izmantoti ar noziedzīgu mērķi burtiski nomērdēt badā cilvēkus kā Moldovā. Krievijas prezidenta Vladimira Putina ārpolitikas taktika pret Lietuvu arī šoreiz atgādina rupja tēvaiņa emocionālo teroru pret tuvākajiem, kurus regulāri pazemojot, tēviņš atkal un atkal gūst apstiprinājumu savam šķietamajam pārākumam. Maskava šo taktiku izmanto katru reizi, lai lieku reizi pārbaudītu Eiropas Savienības reakciju un tagad arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) nostāju. Maskava ar īpašu interesi vēro, cik cieša komunikācija un sadarbība ir trīs Baltijas valstu starpā.

Klusēšana ir nodevība

Solidaritāte jeb izteikts atbalsts izšķirīgos brīžos kalpo ne tikai kā draudzīgs žests, bet arī nozīmīga iniciatīva kaimiņvalstu attiecību perspektīvai. LR prezidenta amats būtu atbilstošs šādai lomai. Kaut gan labāk nemaz nemēģināt, jo man ir pamatotas šaubas, vai citu valstu līderi, it sevišķi tie, kuri ar Andri Bērziņu ir tikušies iepriekš, Latvijas prezidenta pausto atbalstu Lietuvai spēs uztvert un adekvāti novērtēt.

LR Ārlietu ministrija ar Edgaru Rinkēviču priekšgalā ir vienīgie no LV, kas nākuši pretī Lietuvai. Ministru prezidentam vajadzēja tikai pārfrāzēt, bet krīzes kāvējs Valdis bija tik vārgs kā pārēdies āboltiņkūkas: «Premjers Valdis Dombrovskis nedomā, ka Krievijas rīcība, aizliedzot piena produktu importu no Lietuvas, būtu politiski motivēta.»³

Šoreiz premjerministrs sadziedājās ar mūsu dievkociņu – prezidentu Andri Bērziņu, kurš bija padzirdējis, ka esot izdots «ļoti skaidrs Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums, ka šis konflikts ir atrisināts».⁴ Ak, kāda laime, Andri, tagad atkal visi varam atgriezties Prokrusta gultās!

Lietuvai pašlaik ir apgrūtināta piekļuve ne tikai Krievijas, bet arī Ķīnas piena tirgum, jo arī šī valsts izmanto ekonomiskās sankcijas kā politisko instrumentu par katru Pekinas varai netīkamu «izgājienu». Paša Latvijas prezidenta vārdiem runājot – kamēr Andris Bērziņš pastaigājās starp Azerbaidžānas jūru un Turkmenistānas kalniem⁵, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite privāti tikās ar Tibetas budistu garīgo līderi. Tādēļ Latvijai vēl arvien ir «pragmatiskas» attiecības ar Ķīnu.

Trīs lietas labas lietas

Mēs bez iemesla nedraudam Kremļa propagandas biznesa kanālam PBK atņemt apraides licenci Latvijā. Tieši otrādi – bez ierobežojumiem ļaujam Anglijā reģistrētam PBK mātes uzņēmumam «Baltijas mediju alianse» pelnīt miljonus. Nekritīsim populisma žņaugos, ļausim šo risināt atbildīgajai un kompetentajai NEPLP un tad vērosim, vai iespējamā lieta par naida kurināšanu nonāks Latvijas taisnīgajā tiesu sistēmā.

Pašreizējā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma redakcija paredz, ka NEPLP ir tiesības un pienākums anulēt apraides atļauju jebkuram TV kanālam, ja gada laikā kanāls pieļāvis trīs administratīvos pārkāpumus. Diemžēl pagaidām likums NEPLP neļauj vērtēt katra pārkāpuma smagumu. Labojumi Saeimā ir iesniegti, tomēr nav sagaidāms, ka jau šoreiz NEPLP rosinās izvērtēt PBK apraides licences anulēšanu. Tāpat maz ticams, ka NEPLP iejauksies kanāla satura plānošanā, liedzot iepirkt/translēt nepatiesus, naidu kurinošus raidījumus. Gaidīsim nākamo reizi.

PBK pārkāpumi pēdējā gada laikā ir bijuši – pērn NEPLP kanālam PBK piesprieda 1500 latu administratīvo sodu par pārkāpumiem 20.maija un 10.jūnija pārraidēs, par nepatiesas informācijas sniegšanu programmas uzskaites žurnālā; konstatētie pārkāpumi - filmu un raidījumu netulkošana valsts valodā, kā arī krievu valodā ieskaņotas reklāmas bloku ievietošana latviešu valodā ieskaņotās filmās, seriālos un raidījumos.

Šis PBK «incidents» Lietuvā ir kārdinošs mušpapīrs fantāzijām mūsu plašo iespēju zemē Latvijā. Piemēram, ja valstij daļēji piederošā telekomunikācijas monopolista Lattelecom mājieni par «Baltijas mediju alianses» (tam pieder vairāku Krievijas kanālu, arī PBK retranslēšanas tiesības Baltijas valstīs) iegādi realizētos, tad šo mediju impēriju varētu pārveidot pēc Andreja Ēķa laika LNT/TV5 šnites. Jaunajos televīzijas kanālos noteikti atrastos arī ētera laiks bijušajam PBK darbiniekam, tagad Rīgas mēram Nilam Ušakovam un viņa galvenajai redaktorei*. Ja šāda fantāzija kļūtu realitāte, tad LMT/Lattelecom apvienošanas shēma būtu digitālās televīzijas afēras loģisks turpinājums.

Atsauces:

^{* - Nepatiesie fakti par padomju agresiju pret Lietuvu 1991.gada 13.janvārī pausti PBK raidījumā «Cilvēks un likums», kas tika pārraidīts 4.oktobrī PBK kanālā Lietuvā.}

^{1 - Lielbritānijas uzņēmumu reģistra dati liecina, ka Baltijas mediju alianse (BMA) nedarbojas šajā valstī, tomēr ir izņēmusi apraides licenci trīs tās kanāliem - REN TV Baltija, Mir Baltija un Pirmais Baltijas mūzikas kanāls. PBK licence izņemta Latvijā, lai varētu pārraidīt politisko reklāmu, ko neatļauj britu licence (Re:baltica)}

Zaļā gaisma Trešajai enerģētikas paketei

^{3 - Premjers Lietuvas un Krievijas piena importa konfliktā politiskus iemeslus nesaskata. LETA: 10.oktobris, 2013 15:50}

^{4 - Premjers Lietuvas un Krievijas piena importa konfliktā politiskus iemeslus nesaskata. LETA: 10.oktobris, 2013 15:50}

^{5 - Prezidents Bērziņš: Turkmenistānā cilvēki ir brīvi, jo brīvi pārvietojas starp kalniem un jūru}