/nginx/o/2018/07/16/9799561t1hadd9.jpg)
Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis nepiekrīt, ka apvienībai ir dubultmorāle attiecībā par nekustamā īpašuma pārdošanu ārzemniekiem, lai gan savu īpašumu ārzemniekam ir pārdevusi NA pārstāve bijusī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme - Grende.
«Nekas sevišķi patīkams tas nav, ka viņa ir pārdevusi, bet atceramies, ka tas bija pašā šī procesa sākumā,» trešdien uz jautājumu Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» šo rīcību attaisnoja Cilinskis.
Pakāpeniski atteikšanās no uzturēšanas atļauju piešķiršanas ārzemniekiem apmaiņā pret īpašuma iegādi Latvijā ir viena no NA prasībām, lai tā atbalstītu 2014.gada budžeta projektu. Partija uzsvērusi, ka šis jautājums ir ļoti būtisks, tā pagaidām arī vilcinās virzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu pēc neuzticības izteikšanas Jaunzemei - Grendei, gaidot, kā risināsies sarunas par šo tematu ar koalīcijas partneriem.
Cilinskis sacīja, ka uzturēšanas atļauju tirdzniecība ir jauns kolonizācijas vilnis, kas ies plašumā.
Uzturēšanas atļauju tirdzniecība ir jauns kolonizācijas vilnis.
Ja šobrīd ir pāri 7000, kas iebraukuši ar šīm uzturēšanās atļaujām, tad ir skaidrs, ka nākamajā gadā, pat ja ejam uz šo pakāpenisko apturēšanu, šis skaits būtiski pieaugs,» teica Cilinskis.
Intervijas laikā Cilinskis skaidri neatbildēja, vai Jaunzeme - Grende ir vai nav pārkāpusi partijas uzstādījumu un vai par to partijas biedrs būtu jāsoda.
«Tāpēc jau nebūtu jāiet prom no partijas. Prom no partijas jāiet, kad pārkāpti partijas uzstādījumi. Individuālā veidā, nē [Jaunzeme - Grende nav uzstādījumu pārkāpusi]. Tas ir uzstādījums pret visiem brīdī, kad tiek pieņemti attiecīgi normatīvie akti,» skaidrot mēģināja Cilinskis.
Uz žurnālista piebildi, vai tas nozīmē citiem stingrākus uzstādījumus, bet sev nē, Cilinskis atbildēja: «Tieši tā.»
Ministre pārdevusi savu īpašumu
Jau ziņots, ka kultūras ministre Jaunzeme-Grende pērn par 288 tūkstošiem eiro (202,4 tūkstošiem latu) pārdeva savu īpašumu Ķīpsalā diviem Uzbekistānas pilsoņiem, tomēr noliedz, ka darījumam būtu bijusi saistība ar pircēju vēlmi iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā.
Ministre iepriekš paskaidroja, ka abi pircēji ir bērni kādam viņas kaimiņam, kurš jau vairāk nekā divus gadus īrējis viņas māju Ķīpsalā. Kaimiņš izteicis vēlmi palikt Latvijā un paplašināt šeit savu biznesu, kā arī iegādāties īpašumu.
Pircēji ir bērni šim kaimiņam un arī regulāri brauc uz Latviju.
Viņa skaidroja, ka sarunas par īpašuma pārdošanu sākušās jau 2010.gadā, kad viņa vēl nebija NA biedre, taču jautājums par to, ka abi pircēji darījuma dēļ varētu iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā, sarunās neesot figurējis.
Tāpat jau vēstīts, ka Iekšlietu ministrijas apkopotie dati liecina, ka Latvijā visvairāk uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām saņēmuši bijušo PSRS valstu pilsoņi, tostarp Krievijas un Uzbekistānas pilsoņi, savukārt trešo vietu aiz šo valstu pilsoņiem ieņem Ķīnas valsts piederīgie.
/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)