/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Uz tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietas izskatīšanu Rīgas apgabaltiesā šodien neieradās neviens no diviem aicinātajiem lieciniekiem. Vienam par neierašanos bez attaisnojoša iemesla tiesa piemēroja procesuālo sankciju - piespiedu naudu 20 latu apmērā.
Digitālās televīzijas krimināllieta: vienam lieciniekam 20 latu sods
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā ziņots, uz šodien notikušo tiesas sēdi digitālās televīzijas lietā bija aicināti liecinieki Valdis Apšenieks un Gints Akermanis, iepriekš pastāstīja advokāte Guna Kaminska.
Viena neatnākušā liecinieka liecības tiesa šodien nolasīja no lietas materiāliem, bet otrs liecinieks, neraugoties uz viņam nosūtīto pavēsti, nebija informējis par savas neierašanās iemesliem, tāpēc tiesa viņa rīcību atzina par neattaisnotu un piemēroja lieciniekam procesuālo sankciju - piespiedu naudu 20 latu apmērā.
Kriminālprocesa likuma 292.pants paredz, ka "personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai ignorē procesa virzītāja prasības, var uzlikt piespiedu naudu līdz vienas Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas apmēram, ja šajā likumā nav noteikts citādi".
Turpinot lietas izskatīšanu, tiesā tika nolasītas Gērnsijas grāmatveža Maikla Neigla iepriekš sniegtās liecības. Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle pērn liecināja, ka Neigls savulaik darbojies viņa interesēs, meklējot iespējas, kā iegādāties "Kempmayer Media Limited" vairākuma daļas, lai Šķēle varētu piedalītos digitālās televīzijas projektā.
Bijušā "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" ("Kempmayer") valdes locekļa Jura Ulmaņa advokāte Sarma Dūce lūdza tiesu atcelt viņas aizstāvamajam piemēroto drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas. Lietas dalībnieki izteica savus viedokļus par šo lūgumu, taču tiesa to vēl neizlēma.
Jautājumu par Ulmaņa drošības līdzekli tiesa iecerējusi izlemt nākamajā sēdē, kas notiks piektdien, 16.septembrī, plkst.10, kad uz lietas izskatīšanu aicināti arī trīs liecinieki no Latvijas.
Kā piekrāpt valsti
Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" meitasuzņēmuma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Saistībā ar minētā projekta izpildi 20 personām apsūdzības šajā lietā uzrādītas pēc dažādiem Krimināllikuma (KL) pantiem - 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, KL 177.panta par krāpšanu un KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.
Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008.gada 19.maijā Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.