Kā mazināt stresu, sākot skolas gaitas?

FOTO: LETA

Stress ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Mērenās devās tas palīdz organismam mobilizēties un koncentrēties nepieciešamai darbībai. Tomēr mēs ne vienmēr protam kontrolēt savu stresu, līdz ar to rodas nevajadzīga spriedze un haoss, kurā kļūst grūti apzināties prioritātes.

Konsultē Elīna Zelčāne, geštaltpraktiķe.

Tuvojoties skolas gada sākumam, stresu izjūt vecāki un pedagogi, kuri vēlas pienācīgi sagatavoties jaunajam mācību cēlienam, bet, sākot skolas gaitas, stress var piemeklēt skolēnus, kuri nav paspējuši pārslēgties jaunajam režīmam. Īpaši spēcīgi stress var skart tos, kuri skolas vai bērnudārza gaitas sāk pirmoreiz.

Lai mazinātu stresu, varam laikus novērst objektīvos tā izraisītājus un pārdomāt, cik katrs esam psiholoģiski gatavi skolai.

Praktiski ieteikumi bērnu vecākiem

Uz jauno dienas režīmu pārejiet pakāpeniski. Ja līdz šim bērns mēdza celties, piemēram, ap 9 no rīta, viņam būs grūti 1. septembrī pēkšņi celties jau 7, tāpēc pie agrās celšanās jāpierod soli pa solim. Tas attiecas arī uz gulētiešanu.

Iespēju robežās laikus sagatavojiet visu skolai vai bērnudārzam nepieciešamo, lai pirmās dienas nebūtu jāvelta skraidīšanai pa veikaliem. Lai bērns būtu mierīgs, svarīgi, lai vecāki ir mierīgi un spēj atrast laiku, ko veltīt ne tikai konservēšanai un drēbju mazgāšanai, bet arī sarunām ar bērnu.

Tiem, kuri skolas gaitas turpina pēc vasaras brīvlaika, būs nepieciešams īsāks laiks, lai aklimatizētos, bet bērniem, kuri uz skolu vai bērnudārzu iet pirmo reizi,

vecāku atbalsts var būt izšķirošs, lai turp nebūtu jāiet ar asarām.

Sniedziet bērnam pārliecību, ka ir lietas, kas nemainās. Bērnam ir svarīgi sajust, ka mājas ir miera osta, kur viņu pieņem, saprot un atbalsta. Sākot skolas gaitas, bērns saņem ļoti daudz iespaidu un sastop daudz cilvēku, taču pat tad, ja jauniegūtā pieredze ir pozitīva un bērns no skolas pārnāk priecīgs, stresu var radīt iespaidu pārbagātība. Īpaši, ja bērns paralēli skolai sāk apmeklēt arī pulciņus.

Ja viņš jauniegūto pieredzi tikai uzsūc, bet nepaspēj pārstrādāt, var rasties dažādas somatiskas sūdzības, piemēram, galvassāpes, nogurums vai slikts miegs. Daži bērni uz stresu reaģē, atsākot čurāt gultā. Lai no tā izvairītos, nepārslogojiet bērnu. Nekas slikts nenotiks, ja ārpusskolas nodarbības sāksiet pāris nedēļas vēlāk. Savukārt bērnudārzā

mazuli pirmajās dienās ieteicams dārziņā atstāt tikai uz pāris stundām.

Nenosodiet bērnu, ja sākumā viņam kaut kas neizdodas, piemēram, bērnudārznieks piečurā bikses vai skolēns ir aizmāršīgs un izklaidīgs. Bērna stresu vislabāk palīdzēs pārvarēt jūsu pacietība un atbalsts, nevis nemiers un kritika. Nemēriet bērna sajūtas pēc savas mērauklas. Lietas, kas jums var likties tīrais sīkums,

bērnā var radīt spēcīgas emocijas, viņš vēl nespēj paskatīties uz lietām no malas.

Apsmiešana no klasesbiedru puses vai neveikls klupiens uz skolas kāpnēm bērna acīs ir tas pats, kas jums rājiens no darba devēja vai izgāšanās svarīgā prezentācijā.

Uz augšu