SC un ZZS sadodas rokās

Kad prezidents Valdis Zatlers ar savu Rīkojumu Nr. 2 pieteica karu oligarhiem, politbiznesa krusttēvs Aivars Lembergs ātri vien saprata, ka jāmaina temats. Ilgi gan nebija jādomā, jo vēlētāju balsu nopirkšana par valsts naudu neprasa lielu intelektuālu piepūli. “Indeksēt pensijas!” ātri vien kļuva par Lemberga un līdz ar to arī ZZS kaujas saukli, ar kuru novērst vēlētāju uzmanību no politikas privatizācijas.

Trakāk nekā devītajā gadā

Cik tas īsti izmaksātu un uz kā rēķina to izdarīt, neviens no indeksētājiem nevar pateikt. Tieši otrādi, Labklājības ministre Ilona Jurševska jau indeksācijas kampaņas sākumā skaidri deklarēja, ka nekādi racionāli argumenti šo apņemšanos nevar grozīt un šā īstermiņa virsmērķa dēļ ZZS ir gatava sagraut gan budžetu, gan Latvijas finanšu stabilitāti. Jurševskas nostāja ir skaidri: “Budžeta konsolidācija, Māstrihtas kritēriju izpilde vai aprēķinu veikšana par to, cik reizes ir pieaugusi pensija kopš 2008.gada, nevar būt arguments” pret ZZS priekšvēlēšanu kampaņas stūrakmeni.

Varbūt ZZS cer, ka cilvēkiem vairs nav bail no finanšu jukām, kuras mirklī atgrieztos, ja Latvija nolemtu pēdējā brīdī, kad mērķis ir gandrīz jau sasniegts, atteikties no starptautiskā aizdevuma ietvaros izstrādātās budžeta stabilizācijas programmas. Ņemot vērā aizvien nestabilāko starptautisko ekonomisko situāciju, atteikšanās no budžeta konsolidācijas un no mērķa iekļauties Māstrihtas kritērijos mūs ātri vien varētu atgriezt 2008. un 2009. gada krīzes šausmās, bet tas Lembergu, Jurševsku un ZZS acīmredzot nesatrauc.

Būs jāatņem strādājošajiem

Taču zīmīgs ir arī labklājības ministres trešais aizliegums - runāt par to, kā pensionāriem ir gājis pēdējos trīs gados. Šajā laikā, kad radikāli samazināti izglītībai un veselības aprūpei paredzētās naudas apjomi, budžeta izdevumi pensijām pieauguši par gandrīz 60%. Kā norāda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, kopš 2008.gada vidējās pensijas pirktspēja pieaugusi par trešdaļu. Savukārt nodarbināto algas ir samazinājušās. Bez budžeta deficīta palielināšanas (un neviens Latvijai tādam mērķim naudu neaizdos) pensiju indeksāciju var veikt tikai uz strādājošo rēķina, vai nu paaugstinot nodokļus, vai arī vēl vairāk samazinot valsts sniegto pakalpojumu apjomu. Taču cilvēku darba spējīgā vecumā jau tā kļūst aizvien mazāk. Nav sevišķi gudri viņiem radīt jaunus iemeslus strādāt ēnu ekonomikā vai arī emigrēt. Pensiju paaugstināšana uz nodarbināto rēķina nozīmēs, ka beigās nepietiks nodokļu maksātāju, lai segtu pat esošo pensiju apjomu.

Jūra un saule un pensijas

Taču tās ir ilgtermiņa problēmas, bet vēlēšanas ir pēc mazāk nekā trim nedēļām. Pensionāru iecienītajā Latvijas radio 1 jau skan reklāmas, kurās zaļzemnieki par pensijām vien runā. Uz Preses nama parādījies milzīgs ZZS plākāts, kur bezjēdzīgu jūsmvārdiņu putrā (“Enerģija”; “Rīcība”; “Risinājumi” un, kur gadījies, kur ne - “Jūra”) parādās viena konkrēta rozīne - “Pensijas”.

(Vēl viena rozīnīte - Jurševska, kura ir 4.vietā ZZS Kurzemes sarakstā, sākusi aktīvi doties ārpus Rīgas, un kopš 11.augusta viņa bijusi Grobiņā, Talsos, Kuldīgā, Skrundā. Vai tik tā nav tā pati slavenā administratīvo resursu izmantošana?)

ZZS un SC - nākamās koalīcijas kodols?

Pensiju kampaņai jaudīgi pieslēdzies arī Saskaņas Centrs, kuram reklāmas rullīši Latvijas radio 1, šķiet, griežas vēl aktīvāk nekā ZZS, un, prezentējot savu programmu, SC pārstāvji arī uzsvēra savu atbalstu pensiju indeksācijai. Turklāt tā nav tikai retoriska sakritība starp šiem politiķiem. Abas partijas nosūtījušas Valsts prezidentam vēstules ar vienādu lūgumu - iekļaut grozījumus pensiju likumā Saeimas dienas kārtībā. Kā norāda saskaņiešu līderis Jānis Urbanovičs, SC kopā ar ZZS parlamentā pieder vairākums - 51 balss, tāpēc nav šaubu, ka abas partijas varētu sev vēlamās izmaiņas pieņemt.

Tā nebūtu ne pirmā, ne otrā reize, kad šajā īsajā 10.Saeimas pastāvēšanas laikā “sociāldemokrātiskie” krievvalodīgo pārstāvji un “konservatīvie” latviešu laucinieki atraduši saskanīgu valodu. Kā izpētījis raidījums “Nekā personīga”, četrdesmit četrās 10.Saeimas plenārsēdēs ZZS balsojis kopā ar SC, un pret saviem koalīcijas “partneriem” Vienotībā - veselu piecdesmit vienu reizi.

10. Saeimas laikā SC + ZZS bija ēnu valdība, kura sev svarīgos jautājumos noteica politisko dienas kārtību. Aizvien skaidrākā sadarbība pensiju jautājumā, kā arī vienlīdz bezatbildīgā attieksme pret budžeta deficītu un starptautisko aizdevuma programmu nepārprotami iezīmē arī šo divu spēku kopēji iegūtu vietu skaitu nākamājā Saeimā kā būtiskāko faktoru, kas noteiks nākošo valdības sastāvu un tās politiku.

Uz augšu