Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9821875t1hbf83.jpg)
Izšķirties civilizēti — vārdu salikums, ko lieto, lai apzīmētu laulāto attiecību izbeigšanu klusi un mierīgi. Vai tas ir iespējams, ka vīrs un sieva turpina katrs savu dzīves ceļu, miermīlīgi vienojoties? Tas ir iespējams. Par to liecina pie notāra šķirto laulību skaits. Tikai tad, ja cilvēki ir spējuši vienoties savā starpā, viņi savu oficiālo kopdzīvi var izbeigt pie notāra.
«Emocijas ir galvenais klupšanas akmens, kāpēc cilvēki nespēj vienoties,» pauž Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča. Šādu secinājumu juristei ļauj izdarīt pieredze. Šķiroties emocijas liek savā dzīvesbiedrā saredzēt tikai slikto. «Tas ir tāpat kā sabiedrībā kopumā. Cilvēks konflikta laikā redz tikai negatīvo,» pauž juriste.
Rezultātā vīrs un sieva izlej viens pār otru visu žulti, kas sakrājusies laulības laikā.
Šādā gadījumā laulības šķiršana iespējama tikai tiesā. «Vai tiesnesis ir labākais variants, lai iejauktos divu cilvēku privātajā dzīvē?» retoriski vaicā V. Piziča. Viņa laulības šķiršanu pie tiesneša salīdzina ar prasības iesniegšanu tiesā par parāda piedzīšanu. Juriste iesaka iedomāties situāciju, kad tiesā no parādnieka jāpiedzen 50 latu. Ja cilvēks ir parādā, tiesnesis pieņem lēmumu, ka parāds ir jāatmaksā, un šāds lēmums ir taisnīgs, jo vainīgā puse nedara to, ko ir apsolījusi. Citādi ir laulības šķiršanas gadījumā. Tiesnesim ir jāpieņem lēmums, kas skar laulāto emocijas, un tas nekad nevar apmierināt abas puses. Tiesnesis neatrisinās strīdu. Laulāto strīdā viņš noteiks, kā sadalīt īpašumus vai sadalīt tiesības satikties ar bērniem. Taču tas nenozīmē, ka tiesneša lēmums tiks izpildīts. Bet, ja tiks izpildīts, tas nenozīmē, ka bijušie laulātie uz ielas sveicināsies, nemaz nerunājot par draudzīgu attiecību saglabāšanu.
Laulātie nevar sadalīt bērnu uz pusēm — pat ja tiesa ir noteikusi aprūpes tiesības, kuras skaidri nosaka, kad vienam vai otram no vecākiem ir tiesības satikties ar atvasi. Tiesa nenovērš konfliktu vecāku starpā — atgādina juriste. Tas ir jāizdara laulātajiem. Tiesa noteiks abu pušu tiesības un finansiālo atbildību, emocijas jāatšķetina pašiem. Par to, ka tiesa nespēj atrisināt emocionālos konfliktus, liecina biežie gadījumi, kad bijušie laulātie nepilda tiesas lēmumus — norāda juriste.
Tas tikai vēlreiz apliecina, ka emocijas tiesu varai nepakļaujas.
Beidzot spiesti sarunāties
«Cilvēki šķiroties beidzot ir spiesti sākt runāt, bet vajadzētu agrāk,» pauž juriste. Ja tas tā notiktu, iespējams, nebūtu precību un šķiršanos — atzīst V. Piziča. Sarunāšanās nenozīmē, ka nebūs konfliktu, jo, sākot runāt, strīdi ir neizbēgami. Svarīgi, kā tie tiek novērsti — vienojoties vai klusējot. Runājot pāris noskaidro, vai abiem ir vienādi mērķi, vai abi vēlas ģimeni, bērnus, māju un kopīgu nākotni. Klusēšanu katrs var iztulkot pēc savas saprašanas un vēlmēm. «Attiecību kultūra ir tā, kā sabiedrībā pietrūkst,» pauž V. Piziča.
Juristei ir savs skatījums uz laulību slēgšanu Latvijā: «Laulības, kuras noslēdz baznīcā, tiek šķirtas astoņas reizes retāk nekā tās, kuras noslēdz valsts. Jautājums visiem — vai valsts nav pārāk vienkāršojusi ģimenes dibināšanas procedūru?» Juriste baznīcas laulību ilgo mūžu saista ar pārrunām, kas notiek starp līgavu un līgavaini ar mācītāja starpniecību. Pārrunās topošajiem dzīvesbiedriem ir iespēja saredzēt otra stiprās un vājās puses. Abiem ir laiks saprast, ko vēlas dzīvesbiedrs, ko vēlas pats.
Viegli apprecēties, viegli šķirties — ironiski par iespēju apprecēties un šķirties, ko nodrošina civilvara, spriež juriste. Vienošanās par kāzu dienu ir mazākais dzīves pārbaudījums. «Tā ir butaforija,» atzīst V. Piziča.
Kāzas — tā ir viena diena, ko iespējams izdzīvot kā spēli.
Ja abi to vēlas, tad viss kārtībā. Problēmas rodas, ja viens klusējot piekāpjas otram. Abi «kāzas nospēlē» un attopas tiesā vai — labākajā gadījumā — pie notāra. Svarīgāka par kāzu dienu ir kopdzīve, ko vieno mērķis, — uzskata V. Piziča.
Nav kopīgu plānu
Pārspīlētas emocijas rodas, jo laulātajiem ir dažādi mērķi un to viņi uzzina, kad kopā nodzīvoti viens, pieci, desmit vai vairāk gadu. Kāpēc tik vēlu tas ir saprasts? «Cilvēku attiecības ģimenē bieži ir nenormālas,» skaidro V. Piziča. Viņa atkal atgriežas pie nerunāšanas ģimenē.
Ja cilvēki nesarunājas, ir viegli vienam otru pārprast.
Juriste ieskicē pāra nerunāšanas sekas — piedzimst bērns, kuru ir vēlējies tikai viens no laulātajiem. Otrs ir domājis, ka mazuli vēlas abi, taču sarunas par to nav bijis. «Šķiroties notārs piespiež laulātos izrunāties par praktiskām lietām — par mantas sadalīšanu, par uzturlīdzekļiem bērniem,» norāda juriste. Šķetinot praktiskās lietas, izrādās, ka visa pamatā ir emocijas, par kurām abas puses nav nojautušas, jo abiem ir dažādi mērķi.