/nginx/o/2018/07/16/9822529t1h72ca.jpg)
Dzirdot par kārtējām lētas ziepju operas cienīgām kaislībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), nāk prātā leģendārā padomju laiku frāze: «Tāds hokejs mums nav vajadzīgs.» Grūti saprast, kurš šajā kārtējā konfliktā ir vainīgs, kurš labais, kurš sliktais? Tomēr paralēles ar hokeju ir ļoti nepatīkamas un valstij dārgi izmaksājošas. KNAB atgādina hokeja komandu, kura spēles laikā nevis cīnās ar pretiniekiem, bet gan ķīvējas un grūstās savā starpā. Hokejā pretinieku komandas pa to laiku bērtu ripas KNAB vārtos. Diemžēl reālajā dzīvē pretinieki ir visaugstākā līmeņa valsts apzadzēji un viņu brīvība spēles laukumā nozīmē valstij nozagtus miljonus. Tādēļ pamatots jautājums, vai mums ir vajadzīgs tāds KNAB, kur nemitīgi notiek iekšēja grūstīšanās. Un nav svarīgi, kurš ir vai nav pie vainas. Vispirms jāatrod sistēmiskas vainas, kas šādu situāciju vispār pieļauj, un tad uz karstām pēdām ir jāiet tiem, kuri izmantojuši sistēmas nepilnības.
Oligarhi, nozagta valsts? Pasakas. Nekas nav pierādīts.
Daži mediji un atsevišķi pētnieki īpaši izceļ KNAB daudzos sasniegumus. Nenoliedzami birojam tādi ir bijuši. Tomēr vai ir atrasta atbilde uz pašu galveno jautājumu - kas ir stāvējuši lielāko korupcijas shēmu augšgalā? Gadiem ilgi ir runāts par valsts nozagšanu. Nav šaubu, ka plašās korupcijas shēmas varēja veiksmīgi darboties, tikai pateicoties visaugstākā līmeņa politiskajam atbalstam. Tomēr vai ir notiesāts kāds patiesi ietekmīgs politiķis? Cietumā līdz šim nonākuši tikai otrās šķiras politiķi un ierēdņi. Tādi, par kuriem ir skaidrs, ka viņi bijuši tikai daļa no daudz plašākās politiskās korupcijas shēmas. KNAB ir notvēris tikai starpniekus un pastniekus. Lielās haizivis joprojām brīvi pled un smīn. KNAB ir pāris reizes sarīkojuši "masku šovus", bet tas viss beigās ir beidzies ar attaisnojošiem spriedumiem vai tiesas prāvām, kurām pat optimisti prognozē saules mūžu.
Situācijai teorētiski vajadzēja mainīties, kad pie varas nāca tā saucamie "gaišie spēki", kas vēlāk sevi sāka dēvēt cēlajā "tiesiskuma koalīcijas" vārdā. Bet patiesībā nekas pēc būtības nemainījās, ja nu vienīgi politisko "kasieru" vārdi. Valsts uzņēmumi turpināja "sponsorēt" dažādus politiķiem pietuvinātus sporta klubus un citus "pareizajiem" pietuvinātus projektus. Kad tas kļuva pārāk uzkrītoši, naudas plūsmas tika novirzītas caur "izprotošām" sporta organizācijām. Valdošās "Vienotības" ielikteņi turpināja sēdēt brīvostu valdēs un noskatīties, kā miljonu vērti pasūtījumi nonāk "pareizu (ne)radinieku" uzņēmumu rokās. Politiskie grupējumi, kuri nonāca pie varas pēc tā dēvētās Lietussargu revolūcijas, ātri konvertēja to savos labumos. Nav tikai zināms, vai netika nozagti arī paši lietussargi. Vai KNAB par to īpaši uztraucās? Nē, viņi bija aizņemti savos kārtējos iekšējos ķīviņos. Paši "Lietussargu revolūcijas" tribūni ātri noslīcināja savas revolucionārās sirdsapziņas gļēvajos "reālpolitikas" mēslos.
Viens no retajiem, kurš diezgan precīzi norāda uz KNAB ieilgušo profesionālo impotenci, ir "Providus" pētnieks Valts Kalniņš. Jaunākajā žurnāla "Ir" numurā viņš norāda: "… tur, kur valsts darbojās kā saimnieciskais aģents - lielos projektos -, manuprāt, joprojām ir ļoti daudz korupcijas, un mēs zaudējam ļoti daudz naudas." Kalniņš žurnālam piemin elektrovilcienu iepirkumu, kas apturēts tikai pēdējā brīdī un valstij riskantā veidā, laužot jau noslēgtu līgumu. Īpašs stāsts esot Rīgas domes iepirkumi, pirmām kārtām e-talona ieviešana, kura izmaksas, kā redzams no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma, ir "vienkārši vājprātīgas" - 100 miljoni latu. Vēl Kalniņš piemin "Rīgas acs" projektu un jauno trolejbusu iepirkumu.(1)
Te der atgādināt, ka e-talona sāga ir sākusies jau vairāk nekā pirms trim gadiem. (2) Pirms trolejbusiem vēl bija ar daudzām neskaidrībām saistītais daudzmiljonu tramvaju iepirkuma konkurss. Pār Rīgas domi dažādu liela mēroga korupcijas skandālu ēnas ir jau grūti saskaitāmas. Kādi ir KNAB panākumi, šķetinot šos zirnekļu tīklus? Atkal ir bijuši daži koši "masku šovi", dažās lietās, iespējams, būs kādi notiesājoši spriedumi. Bet vai KNAB tīklos ir trāpījušies kādi patiesi nozīmīgi šo shēmu politiskie "krusttēvi"? Nē. Ir tikai košas leģendas par dažādiem "misteriem divdesmit". Tomēr ir skaidrs, ka bez politiskā "jumta" tik vērienīgi simtu miljonu darījumi nebūtu notikuši. Izskatās, ka tieši Rīgā KNAB ir bijis apbrīnojami bezzobains. Vai arī viss patiešām ir ļoti labi, kristālskaidri. Ja gadās kāds ļaunprātis, tad Rīgas domes vadība viņu nekavējoties nodod KNAB skaudrajās rokās.
Kāpēc eksperti gadiem ilgi ignorēja sistēmiskas problēmas?
Pēc šī nu jau kārtējā skandāla KNAB, cerams, kaut kas tiks sakārtots. Cerība, protams, ir muļķu mierinājums. Bet cerība mirst pēdējā un, iespējams, tādēļ muļķi dzīvo visilgāk. Tomēr jākonstatē vēl kaut kas. KNAB likstās zināmā vaina jāuzņemas arī superprofesionālo žurnālistu un ekspertu brigādēm. Daudzu gadu garumā par korupcijas apkarošanu spriests visos iespējamos publiskajos forumos, žurnālistu diskusijās, visdažādākie politikas eksperti un politiķi ir teikuši savus gudros vārdus. Iztērēts laiks, ētera stundas smalkos šovos un miljoniem vārdu. Bet tikai tagad, pēc daudziem gadiem, runu plūdiem, valdības vadītājs Valdis Dombrovskis laikrakstam "Diena" spiests atzīt: "KNAB darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos ir konstatētas vairākas sistēmiskas nepilnības, kas var veicināt iekšējo konfliktu rašanos un saasināšanos. Piemēram, nav skaidri nodalītas KNAB vadošo amatpersonu kompetences attiecībā uz operatīvo darbu un izmeklēšanas noslēpumu. Neesot maksimāli nodrošināts tas, lai no biroja nenoplūstu ierobežotas pieejamības informācija." (2)
Problēmas KNAB nav pāris mēnešus jaunas. Tādas ir jau daudzus gadus. Kāpēc šīs sistēmiskās problēmas pamanītas un atzītas tikai tagad? Kāpēc mums visus šos gadus korupcijas apkarošanas jomā bija jāpacieš nebaudāmais "hokejs, kur spēle ir pakārtota komandas intrigām"? Acīmredzot politiskā elite dziļi sirdī joprojām jūt līdzi pretinieku komandai. Bet skaļākie "eksperti" seko revolucionārai sirdsapziņai, nevis iedziļinās kādam ērtās sistēmas problēmas.
avoti:
1. Aivars Ozoliņš, "Ir". KNAB «melnā kaste» http://www.ir.lv/2013/8/21/knab-melna-kaste
2. "db.lv" 2010. gada 11. februāris "Valsts kontrole: e-talons papildus prasīs ap 100 miljoniem latu" http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/valsts-kontrole-e-talons-papildus-prasis-ap-100-miljoniem-latu-217898
3. "Diena.lv" - Ģenerālprokurors: Ceru uz šo cilvēku veselo saprātu. http://www.diena.lv/diena-tv/politika/generalprokurors-ceru-uz-so-cilveku-veselo-sapratu-14021631