Zviedrijā problēmas ar imigrantiem? Latvijā situācija būs sarežģītāka (129)

Tas būtu ļoti pārspīlēts apgalvojums, ka visi imigranti Zviedrijā ir nemiera cēlāji, saistīti ar etniskām mafijām un īpašas sociālo risku grupas. Savulaik imigranti bija krietns atspaids plaukstošajai zviedru rūpniecībai un ekonomikai kopumā. Arī kultūras ziņā imigranti ir devuši pozitīvu pienesumu kādreiz samērā noslēgtajai zviedru nācijai. 19. gadsimta beigās un pat vēl 20. gadsimta sākumā zviedri bija samērā nabadzīga tauta un paši diezgan lielā skaitā izceļoja uz citām zemēm.

Šobrīd situācija ir kardināli mainījusies un zviedri mēģina sadzīvot ar lielām imigrantu kopienām. Tas nav viegli un rada pamatīgus sarežģījumus. Vai Latvijai nav pārskatāmā nākotnē nebūs jārisina līdzīgas problēmas? Šobrīd ir pamats domāt, ka mums varētu būt daudz smagāka situācija. Ir vērts salīdzināt Zviedrijas pašreizējās problēmas ar Latvijas sagaidāmajām.

Zviedrijā imigrantu nav tik daudz, cik varētu būt Latvijā

Ja skatās uz sausu statistiku, tad imigrantu Zviedrijā nav tik daudz kā dažkārt šķiet. Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat datiem Zviedrijā 2010. gadā dzīvoja 1,33 miljoni ārzemēs dzimušu iedzīvotāju. No kopējā iedzīvotāju skaita tie ir 14,3%. Tikai daļa no viņiem ir dzimuši ārpus ES robežām - nepilns miljons. Tātad tikai apmēram 9,2% nāk no tā dēvētajām trešajām valstīm. Tā ir grupa, kurai varētu būt lielākās grūtības dažādu kultūras un reliģisko iemeslu dēļ veiksmīgi iekļauties Zviedrijas sabiedrībā. Tas rada sociālo spriedzi, augsni ksenofobiskiem un rasistiskiem konfliktiem.

Ja skatāmies uz Latviju, tad šādu ieceļotāju daudzumu procentuālā izteiksmē mēs varam sagaidīt jau pārskatāmā nākotnē. Vēl nesen Latvijā uz patstāvīgu dzīvi palika apmēram pieci tūkstoši ieceļotāju gadā, bet šobrīd šis skaitlis jau sasniedzis apmēram septiņus tūkstošus gadā. Tiek lēsts, ka ieceļotāju skaits tikai palielināsies un drīz vien uz patstāvīgu dzīvi Latvijā apmetīsies apmēram desmit tūkstoši ieceļotāju ik gadu. Nav grūti aprēķināt, ka nākamo apmēram divdesmit gadu laikā tie būs apmēram 200 000 ieceļotāju. Lielākā daļa no viņiem būs jauni cilvēki, kuri veidos ģimenes. Liela daļa savas kopienas ietvaros. Tātad skaitlis būs vēl lielāks. Tas nozīmē, ka imigranti jau pārskatāmā nākotnē veidos vairāk nekā desmit procentus no Latvijas iedzīvotāju skaita. Tātad - procentuālā izteiksmē vairāk nekā šobrīd «imigrantu pārpildītajā» Zviedrijā. Vēl jāatceras, ka neizbēgami tuvojas tā saucamā demogrāfiskā bedre, sabiedrība noveco jeb, vienkārši runājot, Latvijas pamatiedzīvotāji izmirst. Tas attiecas ne tikai uz latviešiem. Tā ir kopēja problēma visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Nemānīsim sevi - Latvija būs iekārojama vieta imigrantiem

Nav šaubu, ka vislielākā daļa ieceļotāju Latvijā būs tieši no «trešajām valstīm», jo nav pamata domāt, ka uz Latviju masveidā alktu pārcelties citu ES dalībvalstu iedzīvotāji. Līdz ar to varam pieņemt, ka tās būs ļoti atšķirīgu kultūras tradīciju imigrantu kopienas. Tātad Zviedrijas augstākminētās problēmas ļoti strauji kļūs par ikdienu arī Latvijā. Protams, skeptiķi norādīs, ka imigrantiem klimata, ekonomisko problēmu un salīdzinoši neiecietīgas sabiedrības dēļ Latvija nevarētu būt iekārojams ceļa mērķis.

Tas ir vājš mierinājums. Vispirms der atcerēties, ka Ziemeļvalstīs klimats mēdz būt skarbāks nekā pie mums. Latvijai, tāpat kā Zviedrijai savulaik, atjaunojot ekonomiku, vienkārši būs nepieciešamas jaunas darbarokas. Kaut vai tādēļ, ka kādam būs jāstrādā valstī, kur pensionāru skaits kritiski pārsniedz jauniešu skaitu. Par sabiedrības neiecietību imigrantu kopienas bēdā vismazāk. Tā ir ierasta lieta, ka visur pret viņiem izturas labākajā gadījumā aizdomīgi. Viņi ir sen pieraduši noslēgties savās kopienās, sargāt cits citu un kopīgi atrast līdzekļus vislabāko juristu algošanai.

Tāpat varam prognozēt, ka, pieaugot dzeramā ūdens deficītam, pārapdzīvotībai un politiskajai nestabilitātei Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, bēgļu skaits ar katru gadu palielināsies. Bet Skandināvijas un citas ES dalībvalstis dara visu, lai mazinātu viņu pieplūdumu. Šobrīd izskatās, ka viņi, risinot savu sabiedrību novecošanas problēmas, dod priekšroku ieceļotājiem no jaunajām ES dalībvalstīm. Latvijā un citur augušie, izglītojušies jaunieši čakli strādā un pelna nodokļus «vecajām» ES valstīm.

Latvijai nebūs tik daudz laika kā Zviedrijai

Būtiska Latvijas situācijas atšķirība no Zviedrijas ir imigrantu ieplūšanas ātrums. Zviedrijā viņi ieceļoja salīdzinoši ilgā laikā posmā - vairākos viļņos gadu desmitos. Tas nozīmē, ka zviedriem un pašiem imigrantiem bija vairāk laika pielāgoties, apgūt sadzīvošanas prasmes, noslīpēt integrācijas programmas. Tomēr, neskatoties uz šo salīdzinoši ilgo laiku, daudzas problēmas joprojām nav līdz galam atrisinātas. Latvijā šis process notiks salīdzinoši daudz straujāk un līdz ar to radikālāk.

Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi saprast, vai Latvijas valdība ir gatava gudri un pārdomāti risināt šos jau vistuvākās nākotnes izaicinājumus. Problēmas faktiski jau klauvē pie durvīm. Imigranti paši par sevi nav problēma, tās var rasties, ja Latvija nebūs gatava steidzīgi investēt pašas demogrāfijas atbalsta programmās un gudros imigrācijas politikas risinājumos. Tas ir jautājums tālredzīgiem politiķiem. Šā gada maijā Stokholmas grautiņi un ksenofobiskie, rasistiskie konflikti citur Zviedrijā ir nopietns brīdinājums.