Nešūpo laivu, ja Tev blakus grimst kuģis!

1) neuzticības izteikšana Saeimai Latvijas Satversmē nenozīmē neko citu kā neuzticības izteikšanu valdībai. Patiesībā populistisku iemeslu dēļ ir izteikta neuzticība Valda Dombrovska valdībai, kas izveda Latvijas valsti no smagākās ekonomiskās krīzes vēsturē.

Atgādināšu – neuzticību neviens neizteica Tautas partijas un Pirmās partijas līderiem, kas valsti iegrūda krīzē, bet gan Dombrovskim, kas valsti no krīzes izveda. Es pazīstu Valdi Dombrovski kā godīgu, darbspējīgu, zinošu, radošu valstsvīru ar pasaules skatījumu. Jaunas vēlēšanas nozīmē samazināt balsu skaitu tiem, kas būtu gatavi atkal ļaut Dombrovskim vadīt valdību.

Pēc vēlēšanām nebūs arī politiski tik laba situācija kā šobrīd – tikai divas partiju apvienības koalīcijā, turklāt valsti pārstāv tādi tiešām valstiski domājoši ministri kā Andris Vilks, Raimonds Vējonis, Jānis Dūklavs, Uldis Augulis, Aigars Štokenbergs;

2) neuzticība Saeimai nozīmē šūpot laivu. Iedomājieties – Jūs sēžat mazā laiviņā, kā mēs saprotam trauslo Latvijas ekonomiku. Blakus mums pēdējiem spēkiem cīnās liellaivas, kurās pa visām spraugām gāžas ūdens, – Spānijas, Grieķijas, Itālijas ekonomikas.

Ja kāda no šīm liellaivām grims, ūdens vērpete raus mūs līdzi dzelmē. Bet tepat netālu žvāgojas arī tankkuģis, kuram ir izrauts liels robs un kas arī var doties defolta dzelmēs, – ASV, kuras valsts parāds padara šo valsti maksātnespējīgu. Kā adekvāti rīkoties mazās laiviņas braucējiem – nodrošināties, vilkt glābšanas vestes, apspriesties un gatavoties palīdzēt cits citam.

Nekas tamlīdzīgs – lielākie un raženākie pielec laiviņā kājās un sāk visiem spēkiem laiviņu šūpot, bet daudzi braši dara to pašu līdz. Latviju tiešām gaida grūti brīži tuvākajos pasaules ekonomisko krīžu viļņos. Ar savu neuzticību Saeimai un godīgākajam, motivētākajam un psiholoģiski stabilākajam Latvijas premjerministram mēs pazemināsim Latvijas kredītreitingus, ieslīgsim populismā un izdalīsim vēl nenopelnīto naudu, iegūsim jaunu Saeimu un jaunu premjeru ar proaustrumniecisku skatu.

Valdis Dombrovskis bija pirmais Ministru prezidents Latvijā, kas bija pilnīgi neatkarīgs no pašmāju un svešzemju oligarhu lēmumiem. Skaļie argumenti par oligarhiem vismazāk iztur kritiku, ja saprotam, kur un kā naudu ņems partijas jaunās ārkārtas vēlēšanās. Visām partijām vēl šobrīd saglabājušies parādi no iepriekšējām vēlēšanām pērnajā rudenī. Tagad vajadzēs daudz naudas jaunai vēlēšanu kampaņai, televīzijas rullīšiem un politiķu portretiem uz ēku sienām. Tukšās partijas kases tiks pildītas ar bagātu cilvēku vai uzņēmumu naudu. Vai šie cilvēki dos šo naudu labticīgi, neko pretī neprasot? Diez nu vai, taču iespējams, ka mainīsies naudas ieguldītāju struktūra.

Iespējams, radīsies kāda jauna partija, kuras sponsors būs jaunais talantīgais oligarhs, visticamāk – no Maskavas vai vismaz svešas izcelsmes. Sponsoram no ārpuses būs mazāks satraukums par Latvijas valsti kā tādu, bet gan par valsti kā placdarmu Eiropā, lēta darbaspēka vai vismaz kokmateriālu, ko no šejienes izvest, avotu.

Aicinu visus pārdomāt arī mūžseno aksiomu – kam ir izdevīgas ārkārtas vēlēšanas? Pirmām kārtām jau "Saskaņas centram" ar vai bez PTCVL. Šoreiz "Saskaņas centrs" saņems ievērojami vairāk balsu un sastādīs nākamo valdību. Kaut man šī partija liekas gana pragmatiska un adekvāta, es tomēr nevēlos, ka kaut kuluāros Latvijas valdības locekļi savā starpā runātos krievu valodā, bet katras neziņas laikā rūpīgi pārdomātu – zvanīt uz Briseli vai Maskavu.

Vērojot "Saskaņas centra" aktivitātes Rīgas vadībā, jāatzīst, ka taupība un ekonomija nav šīs partijas sirdslietas, jo Rīgas budžeta deficīts pieaug ģeometriskā progresijā. Un vēl – publiskajā telpā vairākkārt izskanējis viedoklis, ka Latvijas pašreizējās valdības gāšanā no starptautiskiem spēlētājiem visvairāk varētu būt ieinteresēts Krievijas gāzes koncerns "Gazprom".

Latvietim neklājas skriet barā un sekot bara instinktiem. Latvietim klājas domāt par savu tautu, valsti un tās nākotni.

Un par valsti var pastāvēt, balsojot „PRET SAEIMAS ATLAIŠANU”.