13 gados sākt dzimumdzīvi — tas ir par traku?! (247)

Psihologi pret šādu apgalvojumu iebilst, norādot, ka jaunietis, kurš agri sācis dzimumdzīvi, patiesībā meklē stabilitāti, mīlestību un drošību, ko nav saņēmis ģimenē. Cilvēku pieredze liecina, ka dažādos resursos rodama informācija par dzimumaudzināšanu nenozīmē, ka visiem viss ir skaidrs.

Gan vecāki, gan bērni dažkārt nezina, kā un kad labāk runāt par pirmajām attiecībām.

Pieaugušie nosoda

«Viņa mācās septītajā klasē, bet regulāri nenakšņo mājās. Paliek pie drauga. Pēdējo reizi atnāca mājās un meklēja avārijas kontracepciju. Skaidrs, kāpēc!» par savu krustmeitu pastāsta Biruta. Viņasprāt, krustmeita agri sākusi dzimumdzīvi ģimenes apstākļu dēļ. Krustmeitas vecāki izšķīrās, atrada citas otrās puses, un meitene ģimenes siltumu sameklēja citur. «13 gados sākt dzimumdzīvi — tas ir par traku. Visa dzīve vēl priekšā, bet

viņai vairs nav nekādu noslēpumu par vīrieša un sievietes tuvību.

Es atceros, ka padsmitnieču vecumā ar savām draudzenēm pārrunājām, kā dzimst bērni. Mums tas bija noslēpums. Tagad katra paaudze arvien agrāk nobriest, un viņi zina visu. Lielā atklātība un plašā informācija veicina to, ka bērni tagad daudz agrāk veido tuvas attiecības. Es savai krustmeitai neko nepārmetu. Es labāk izvēlos palikt draudzenes lomā, nevis būt par bubuli. Ko tad vairs aizliegt, ja tas jau ir noticis. Domāju, ka tagad svarīgāk palīdzēt nepalikt stāvoklī,» prāto Biruta.

«Kad manai meitai palika četrpadsmit gadu, sarunājām, ka es viņu aizvedīšu pie ginekologa. Kad aizgājām, mums trijatā iznāca vērtīga saruna. Ginekoloģe pastāstīja, ka tagad daudzas mammas pilnīgi velk savas meitas pie viņas un liek kāpt ginekologa krēslā. Sarunājām, ka manai meitai tas nav jādara, jo viņai nav nekādu sūdzību un nav arī attiecību,» pieredzē dalās Solvita.

Viņai pašai pirmais ginekologa apmeklējums atmiņā palicis kā nepatīkams

— tas notika, beidzot 9. klasi. Tas bija nepieciešams, lai aizpildītu veselības uzziņas veidlapu. «Gribēju, lai manai meitai nav tādu nepatīkamu sajūtu. Tas taču ir tik intīmi. Man toreiz daktere neticēja, kad teicu, ka neesmu ar puisi gulējusi. Lika kāpt krēslā, pārbaudīja mani, tas bija pretīgi. Es gribēju, lai meitai šāda pieredze iet secen, lai viņa saprastu, ka es un ginekoloģe šajā jautājumā esam viņai draudzenes. Ir dzirdēti tik daudz stāstu par to, ka meitas baidās pateikt vecākiem, ka palikušas stāvoklī. Es negribu būt šo vecāku vidū,» pauž Solvita.

Izvairās runāt

«Meitai bija kādi seši gadi, kad viņa nejauši redzēja, kā mēs ar vīru mīlējamies. Izrādījās, ka viņa naktī bija piecēlusies un nākusi uz mūsu istabu. Mēs to pamanījām, kad gājām ārā no istabas. Viņa mierīgi bija gaidījusi, kad mēs paliekam klusi. Kas notiek bērna prātā, kad viņš kaut ko tādu ierauga, nevar zināt. Mēs ar meitu tajā mirklī daudz nerunājām. Taču, gadiem ejot, arvien biežāk iedomājos, ka redzētais viņu stipri satricināja. Tagad

viņai ir 12 gadu, un viņa pilnīgi izvairās ar mani runāt par dzimumaudzināšanas jautājumiem.

Pat jautājums par sieviešu higiēnisko pakešu pirkšanu viņu sadusmo, viņa momentā izsprūk no istabas. Ar vecāko meitu varam atklāti runāt par šīm tēmām, ar jaunāko — ne. Nedomāju, ka man ir jābūt labākajai draudzenei, kurai tiek uzticēti visi noslēpumi. Taču ir lietas, kuras vecākiem ir jāzina. Domāju, ka šajā jautājumā vairāk satraucas meitu vecāki, jo ar neplānotas grūtniecības sekām skolas vecumā visbiežāk galā ir jātiek tieši viņiem. Puišiem izdodas no atbildības izsprukt,» pārdomās par bērnu dzimumaudzināšanu dalās Nora.

Iztēlojas romantiku

«Tas varētu notikt, kad man būs sešpadsmit,» piemērotāko vecumu tuvībai nosauc Samanta. Šobrīd viņai ir par gadu mazāk un viņa sapņo, ka izdosies satikt puisi, kas viņai būs īstais. «Es zinu, ka nevajag gulēt ar puisi, ja pašai to negribas. To nedara tāpēc, lai kādu nepazaudētu. Ja puisis saka, ka ies pie citas, ja ar viņu negulēšu, tad tas nav īstais puisis. Esmu skatījusies filmiņas, kur stāsta, cik svarīgi ir abiem to gribēt. Svarīgi, lai tas nenotiktu alkohola ietekmē,» iemācītās gudrības klāsta Samanta. Meitene pastāsta, ka dažām klasesbiedrenēm jau ir puiši un tuvas attiecības, taču vairums par to tikai runā. Ar mammu par savām sirdslietām meitene nerunā, taču kontracepcijas jautājumi ir izrunāti, un meitene zina, kā rīkoties. «Es gribētu, lai viss notiek skaisti un plānoti,» prāto Samanta.

PADOMI VECĀKIEM

◆ Vecāku ļoti lielas raizes un trauksme, lai tikai mana meita negulētu ar puisi, bieži slēpj neatrisinātas pašu problēmas. Vecāki varētu rūpēties, lai seksuālā dzīve nebūtu «nepareizo» motīvu dēļ — ziņkārības, spītības, atriebības dēļ vai tādēļ, lai noturētu puisi. Tomēr jāpieņem, ka nosargāt savu meitu pret viņas pašas gribu nebūs iespējams.

◆ Vislabākais laiks, lai sāktu runāt ar atvasi par dzimumdzīvi, ir bērna pusaudža gadu pašā sākumā. Tad bērni ir atvērti un ziņkārīgi, viņi par to runā un jautā brīvāk nekā dažus gadus vecāki jaunieši.

◆ Jauniešiem ir svarīgi pastāstīt, ka stāvoklī var palikt no vienas vienīgas reizes.

◆ Par meitas, dēla seksuālās dzīves sākumu mammas un tēvi visbiežāk neuzzina, jo cilvēks ar vecākiem parasti šajos jautājumos nekonsultējas un neapspriežas. Tomēr uzticēšanās ir svarīga. Tas nozīmē, ka meitai jābūt drošai, ka vecāki nedusmosies, neko nepārmetīs un atļaus meitenei neatbildēt uz jautājumiem, ja viņa to nevēlēsies. Respektīvi, lai kas arī notiktu — būs «meitas pusē» un nekādā gadījumā «pret».

_{No www.psihosomatika.lv}

_{JOLANTA ŪSIŅA, PSIHOTERAPEITE}

Vēlme izmēģināt visu jauno ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jaunieši agri sāk dzimumattiecības. Tas viņiem ir piedzīvojums. Padsmitnieka gados lielāka vērtība tiek piešķirta draugu teiktajam, nevis vecāku brīdinājumiem. Pusaudži vairāk ieklausās draugos, viņiem ir

vēlme sevi pierādīt, un sekss ir veids, kā to izdarīt.

Nav noslēpums, ka draugu kompānijās tiek lietots arī alkohols, kas veicina drosmes rašanos.

Nākamais iemesls agrai dzimumdzīvei ir

neatrisinātas tēvu — meitu attiecības,

kad meitene vēlas sevi apliecināt. Tēvs nav piedalījies meitas audzināšanā, pusaudze jūtas vientuļa, un draugs viņai ir kā drošības saliņa. Īpaši šķirtās ģimenēs jaunieši ir pakļauti šādām sajūtām, jo viņiem šķiet, ka vecāki ir izšķīrušies un neviens viņus nemīl.

Pusaudžu vecumā meitenes sapņo par emocijām, maigiem pieskārieniem. Puiši ir kā mednieki, viņi domā ar seksuālām attiecībām. Sākoties fizioloģiskām pārmaiņām un pusaudzī atmostoties seksualitātei, svarīgs ir audzināšanas jautājums, proti, kāda ir sabiedrības un ģimenes attieksme, vai tas tiek atbalstīts vai noliegts. Esmu novērojusi, ka vecāki šajā ziņā grēko. Pieaugušie jūk prātā, kad uzzina, ka viņu pusaudzim jau ir dzimumattiecības.

Uztraukumam ir pamats, jo bērns trīspadsmit gados meklē kaut ko citu, nevis seksu.

Ir arī otra galējība vecāku uzvedībā. Ir vecāki, kuri ir pārliecināti, ka pusaudzim ir seksuālas attiecības. Bērns šādu attieksmi pārdzīvo, jo no viņa tiek gaidīti pierādījumi faktam, ka tas tā nav. Tas var būt ļoti pazemojoši.

Liela un pārsvarā negatīva ietekme ir televīzijai un internetam, kas var sabojāt seksualitāti, radot nepareizus priekšstatus. Tas notiek gadījumos, kad seksuālas un pornogrāfiskas ainas redz pārāk mazi bērni. Viņiem rodas nepareizs priekšstats par to, kas notiek dzimumakta laikā, redzētais liekas pretīgs, viņi nesaprot, ko cilvēks viens ar otru dara. Praksē bija gadījums, kad mazi puikas netīšām bija noskatījušies pornogrāfiskas filmas skatus, kuros piedalās vīrieši. Māte pēc laika to uzzināja, un labi, ka risināja problēmu. Puikam redzētais bija liels pārdzīvojums. Viņš nevarēja saprast, kāpēc sekss notiek vīrietim ar vīrieti. Bērns redzēto var pārprast, ja viņam liekas, ka pieaugušie viens otram dara pāri.