Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ugunsdzēsēji Rīgas pili no liesmām glāba gandrīz kailām rokām

Ugunsdzēsēji Rīgas pili no liesmām glāba gandrīz kailām rokām
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 24

Pagājušajā naktī Rīgas pils glābšana no liesmām parādīja vairākas akūtas problēmas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Runa ir par atbilstošas tehnikas trūkumu. Dienests vairākkārtīgi ir lūdzis piešķirt adekvātu finansējumu, tomēr nav to saņēmis. Nepieņemami, ka pašaizliedzīgo ugunsdzēsēju rīcībā, glābjot vienu no Latvijas simboliem, bija tikai viens autopacēlājs un trīs autokāpnes...

Pievienots VUGD priekšnieka viedoklis

Ugunsdzēsēji strādāja uz spēka izsīkuma robežas

Aizvadītajā naktī, dzēšot ugunsgrēku Rīgas pilī, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki strādāja uz spēka izsīkuma robežas, preses brīfingā atzina dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš.

Viņš norādīja, ka pēc noteikta laika pavadīšanas lielā karstumā, dūmos un elpošanas caur aparātu ugunsdzēsējam vajag vismaz brīdi atpūsties, lai atgūtu spēkus. Pagājušajā naktī tam laika neesot pieticis, ugunsdzēsēji knapi paspējuši vien padzerties, kad jau bijis jāskrien atpakaļ turpināt dzēst.

Kādam no ugunsdzēsējiem, kurš ilgstoši strādāja paaugstinātā temperatūrā, pēc iznākšanas no piedūmotajām telpām un elpošanas maskas noņemšanas kļuvis slikti. Kā skaidroja Āboliņš, tas nav nekas neparasts, jo milzīgajā slodzē organisms īsā brīdī ievērojami novājinās un kļūst daudz jūtīgāks pret apkārtējās vides apstākļiem, tai skaitā arī pret nelieliem dūmiem, kuros citkārt nekādas veselības problēmas nerastos.

Cietušais ugunsdzēsējs saindējies ar dūmiem un nogādāts Gaiļezera slimnīcā, taču nu jau viņš no ārstniecības iestādes ir izrakstīts un atgriezies mājās.

«Gribu uzslavēt savus vīrus, jo tika strādāts uz spēka izsīkuma robežas,» žurnālistiem sacīja Āboliņš.

Trūkst adekvātas tehnikas

VUGD pārstāve Viktorija Šembele portālam TVNET atzina, ka nakts lielais ugunsgrēks un tā dzēšana parādīja vairākas dienesta vājās vietas. Viena no tām ir novecojusī un nepietiekamā daudzumā iegādātā tehnika.

Tā kā ugunsgrēks plosījās Rīgas pils augšējā daļā, visefektīvākā dzēšana bija no augšas. Taču šos darbus ugunsdzēsēji nevarēja veikt tā, kā būtu vajadzējis, jo Rīgas reģionā VUGD ir tikai divi autopacēlāji. Turklāt viens no šiem pacēlājiem atrodas remontā.

Dienesta rīcībā Rīgas reģionā ir piecas autokāpnes. Trīs no tām strādāja notikuma vietā pie Rīgas pils, bet vienas izmantoja citā ugunsgrēkā. Savukārt

piektās autokāpnes līdzekļu trūkuma dēļ atrodas ilgstošā remontā.

Kopumā Valsts prezidenta pils dzēšanā bija iesaistīti 23 VUGD transportlīdzekļi. 18 no tiem bija atbraukuši no Rīgas reģiona, bet pieci bija no Jūrmalas. Vēl piecas automašīnas bija izvietotas citās dienesta daļās gadījumiem, ja tur sāktos kāds ugunsgrēks.

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Citiem nevarētu palīdzēt tik operatīvi

Tehnikas izmantojums tika pārplānots, lai glābēji varētu sniegt palīdzību arī citiem rīdziniekiem, kas nokļūtu nelaimē citā galvaspilsētas vietā. Protams, palīdzība nebūtu tik operatīva kā tajos apstākļos, ja katrā vienībā paliktu vismaz viena ugunsdzēsēju mašīna.

Rīgas pils dzēšanā netika iesaistīta tehnika no citiem Latvijas reģioniem, izņemot Jūrmalu. Piemēram, nevarēja izmantot Ogres vienības transportlīdzekļus, jo šajā vienībā ir tikai divas automašīnas, taču pārraugāmais reģions ir ļoti plašs.

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Nevar tikt pie ūdens

Otra lielākā problēma, kas izkristalizējās nakts ugunsgrēka dzēšanā, saistīta ar ūdens pieejamību un izmantošanu glābšanas darbos.

Tā kā radās problēmas ar hidrantiem un saplīsa arī sūkņu stacija, kas bija kalpojusi vairāk nekā 30 gadus, ūdens pārsūknēšanai nācās izmantot divas autocisternas. Auto strādāja tik intensīvā režīmā, ka tiem dega visas iespējamās sarkanās lampiņas.

Ugunsdzēsēji burtiski lūdzās mašīnas, lai tās iztur intensīvo ūdens pārsūknēšanu.

Ilgstošā pārslodzē strādājošās automašīnas, visticamāk, tika sabojātas.

Runājot par glābšanas darbos iesaistītajiem ugunsdzēsējiem, Šembele atzina, ka kopumā darbinieku pietika. Protams, bija brīži, kad būtu noderējušas papildu darbarokas. «Ja darbinieku būtu vairāk, dzēšanas darbi būtu vieglāki, taču Rīgas reģionā nevar runāt par katastrofālu darbinieku trūkumu.»

Arī ekipējums varētu būt labāks.

Cik daudz naudas vajadzētu, lai VUGD tehniku un aprīkojumu savestu tādā kārtībā, ka šādos gadījumos varētu normāli strādāt? Atbildot uz šo jautājumu, Šembele norāda uz jūnija sākumā valdībā apstiprināto informatīvo ziņojumu.

Tajā teikts, ka dienesta funkciju izpildei nepieciešamas 1696 speciālās transportlīdzekļu tehnikas vienības un 137 kuģošanas līdzekļi ar speciālām ierīcēm ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai un glābšanas un meklēšanas zemūdens darbu veikšanai.

Lai situāciju risinātu, VUGD no 2014.gada

līdz 2016.gadam vajadzētu iegādāties 93 ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļus.

Šim nolūkam trijos gados nepieciešami 25,5 miljoni latu, bet iepirkuma procedūras jāsāk jau 2013.gadā.

Foto: LETA

Varēja būt vēl ļaunāk

VUGD pārstāve atzina, ka situācija būtu daudz sarežģītāka, ja tāda mēroga ugunsgrēks būtu sācies kādā citā Latvijas vietā, kur nav tik daudz glābēju, tehnikas un cita aprīkojuma. Piemēram,

Bauska ir paliela pilsēta, taču tajā ir tikai dažas ugunsdzēšanas mašīnas.

Kamēr atbrauktu palīgi no Dobeles, Jelgavas, Elejas, Iecavas un citurienes, paietu diezgan ilgs laiks.

Tāpat būtu daudz grūtāk palīdzēt, ja Rīgas pilī atrastos cilvēki, kuri būtu jāevakuē paralēli dzēšanai. Vienlaikus var pieļaut - ja ēkā būtu uzturējušies ļaudis, ugunsgrēks tiktu ātrāk pamanīts.

Ugunsgrēka dzēšana būtu sarežģītāka, ja līdzīga veida ugunsgrēks izceltos kādā ķīmisko vielu pilnā terminālī, piemēram, Rīgas brīvostā.

Meklēs iespējas piešķirt naudu

Savukārt premjera Valda Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke portālam TVNET pastāstīja, ka piektdien pēcpusdienā sasaukta atbildīgo ministriju un dienestu sanāksme. Tajā piedalīsies pārstāvji no Iekšlietu, Finanšu, Kultūras ministrijas.

Tāpat tajā būs Valsts policijas un VUGD pārstāvji. No viņiem premjers vēlas dzirdēt versijas par iespējamiem ugunsgrēka iemesliem. Savukārt «Valsts nekustamie īpašumi» pārstāvjiem būs jāziņo par pils apdrošināšanu un to, kā nelaime ietekmēs ēkas rekonstrukciju un remontu. Tāpat tiks runāts par to, vai šiem mērķiem vajadzēs kādu papildus naudu no valsts.

Sanāksmē atbildīgās amatpersonas spriedīs arī par iespējām piešķirt papildus līdzekļus VUGD, lai iegādātos jaunu tehniku. Panke rezumēja - skaidrs, ka

situācija nav apmierinoša. Irjāmeklē iespējas iegādāties jaunu tehniku.
Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais