Šonedēļ miermīlīgā gaisotnē vairākās Latvijas pilsētās notika vērienīga akcija - „oligarhu kapusvētki”. Uz tiem tieši Rīgā uz AB dambja pulcējās visvairāk cilvēku – tuvu desmit tūkstošiem. Tomēr antioligarhu kampaņa nebūt nav šā gada fenomens, kā varētu likties, – šim lozungam „Nost ar oligarhiem!” Latvijas politikā ir daudzu gadu vēsture, tā svētdien vēstīja LNT raidījums „top10”.
Oligarhu tēma - populārs partiju "jājamzirdziņš"
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Oligarhu likšana „uz sārta” nav nekas jauns. Jau vismaz 13 gadus Latvija ir pieredzējusi cīņas karogus un lozungus, ar norādi - mazināt atsevišķu cilvēku nesamērīgi lielo ietekmi politikā. Tā liecina „Top10” izpētītais un apkopotais televīzijas ierakstu arhīvs.
Partijas piesaukušas oligarhus
„Top10” izpētījis, ka vai ikviens no jauna izveidotais politiskais spēks, kas kandidējis Saeimas vēlēšanās vismaz kopš 1998.gada un nācis pie varas, ir iestājies par tiesiskumu un godīgu politiku.
Tā, piemēram, „Tautas partija”, kas Saeimā pirmo reizi tika ievēlēta 1998.gadā, vairāku gadu garumā kā mērķi aktualizēja oligarhu apkarošanu. „Tautas partijas” līderis Andris Šķēle paudis [2000.gadā], ka ir „ļoti slikti, ja politiskās partijas nav spējīgas realizēt savas politiskās programmas tikai tādēļ, ka tās ir sapītas”.
Pēc Šķēles teiktā tolaik, šī esot tā lielākā problēma kopš 1996.,1997.gada, proti, ka virkne politisko spēku esot ieliktas „pietiekami šauros slazdos”.
Turpinot domu, Šķēle tolaik [2000.gadā] norādījis: „Tā ir tā problēma, kādēļ es arī saku tam pašam cienījamam Aivara Lemberga kungam, ka tā cena var izrādīties pārāk dārga par īslaicīgo guvumu, teiksim, tur Ventspils uzņēmējiem vai kaut kam citam. Nedrīkst maksāt ar tik dārgu cenu, kā valsts uzbūves pamatiem.”
Jauno spēku "LPP" arī savulaik satrauca oligarhi
Savukārt 1998.gadā Saeimā ievēlēja arī „Jauno partiju” ar Aināru Šleseru, kura sarežģītās attiecības ar toreizējo premjerministru Vili Krištopanu no „Latvijas Ceļa”, lielā mērā saistīja tieši ar dažādu ekonomisko grupējumu pretrunīgajām interesēm, norādīja „Top10”.
„Jaunā partija” pārtapa „Latvijas Pirmajā partijā”, kas veiksmīgi startējot 8.Saeimas vēlēšanās, solīja ieviest jaunu politisko kultūru un darīt galu oligarhiem.
„Latvijas Pirmās partijas” priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons savulaik [2002.gadā] paudis uzskatu: „Kāpēc Latvijas oligarhi, kuri pēc būtības ir liela mēroga valsts aplaupītāji, jūtas kā Latvijas īstie īpašnieki.”
Tolaik [2002.gadā] viņam piebalsojis „Latvijas Pirmās partijas” valdes loceklis Ainārs Šlesers. „Mēs runājam par to, ka ir pienācis laiks atņemt šo politisko varu Latvijas oligarhiem un ir jāizdara viss, lai šoreiz tieši Lembergs un tieši Šķēle paliktu opozīcijā,” sacījis Šlesers.
Gadu pēc ievēlēšanas, „Latvijas Pirmās partijas” kongresā apņēmība apkarot oligarhus tikai pieņēmusies spēkā, atgādina raidījums. Šlesers nesenā pagātnē [2003.gadā] publiski norādījis: „Tie cilvēki, kas gadiem ilgi ir izmantojuši savtīgi tos amatus, kādi viņiem tika doti, viņi sāk drebēt. Viņi saprot, ka viņu laiks drīz beigsies.”
Repše vāca tautas ziedojumus partijas dibināšanai
Kandidējot 8.Saeimas vēlēšanās par to, kura ir lielāka taisnības cīnītāja, „Latvijas Pirmajai partijai” nācās mēroties spēkiem ar „Jauno laiku”.
Einars Repše, kas bija „Jaunā laika” dibinātājs, demonstrējot neatkarību no jebkādiem apšaubāmiem naudas maisiem, vāca ziedojumus jaunam politiskam spēkam, kura galvenais mērķis - pirms deviņiem gadiem - bija atnest Latvijai jaunus laikus.
„Mūsu mērķis visiem, kas šodien šeit sanākuši zālē, ir godīga un sakārtota Latvijas valsts. Mūsu mērķis ir Latvijas valsts un tautas labklājība,” tā atzina [2002.gadā] Repše. Tad nu gadu pēc ievēlēšanas, Repše atskārta, ar kādu Saeimu viņam darīšana. Tad Repše [2003.gadā] klāstīja: „Šajā gadījumā mums ir jāsāk runāt jau par korupciju pašā Saeimā. Es domāju, ka te ir pamats sākt domāt jau par atsevišķu deputātu uzpirkšanu, ietekmēšanu.”
Āboltiņa runāja par "astoņkāji"
Milzu spars apkarot oligarhus pieņēmās spēkā un jau, gatavojoties nākamās 9.Saeimas vēlēšanām, „Jaunajam laikam” bija skaidrs, ar kādu saukli cīnīties par vēlētāju balsīm. „Jaunā laika” valdes locekle Solvita Āboltiņa norādīja [2006.gadā]: „Tiesiskais nihilisms un politiskā korupcija kā astoņkājis ir apņēmis šo valsti un žņaudz.”
2008.gadā oligarhu apkarošanas karogu sāka nest arī „Pilsoniskā savienība”, vēstīja „Top10”. Tās kodolu veidoja no „Jaunā laika” un „TB/LNNK” aizgājušie politiķi, kā arī jaunizveidotā partija „Sabiedrība citai politikai”.
„Sabiedrības citai politikai” dibinātājs Edgars Štelmahers [2008.gadā] paudis visai emocionālu viedokli: „Velns ar' ārā, kam tad šī valsts īsti pieder? Valsts liktenis tiek lemts džipos, mežos, zoodārzos. Saeimas deputātu vairākums ir kļuvuši par klauniem un vadāmām lellēm, kas vairs nevada valsti, bet tikai nodrošina balsošanas mašīnas darbu šaura loka pelēko kardinālu interesēs.”
Zatlers ierosina 10.Saeimas atlaišanu
Tāpat „ļauno spēku” apkarošanas lozungs tika skandināts arī kandidējot uz 10. Saeimu. Jaunizveidotā apvienība „Vienotība” tikai pirms astoņiem mēnešiem triumfēja Saeimas vēlēšanās, iegūstot atjaunotās Latvijas vēsturē otru labāko rezultātu.
Kopumā 10.Saeimā tika ievēlēti 60 jauni deputāti, bet līdz ar nokļūšanu parlamentā deklarētā cīņa par godīgu politiku un karš pret oligarhiem kārtējo reizi beidzies, secina raidījums.
Tieši šī iemesla dēļ Valsts prezidents Valdis Zatlers šogad 28.maijā pirmo reizi vēsturē ir ierosinājis Saeimas atlaišanu. Zatlers savas prezidentūras noslēgumā sapratis to, par ko vēl pirms četriem gadiem viņam nebija ne jausmas.
Tautai atšķirīgi viedokļi par oligarhiem
Tagad, gatavojoties iespējamām ārkārtas Saeimas vēlēšanām šovasar, kas notiks, ja tās referendumā atbalstīs tauta, cīņai par vēlētāju balsīm atkal izmantos cīņu pret oligarhiem – tieši tāpat kā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, secina „Top10”.
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tam labu galu neredz, jo šogad viņa, pēc Zatlera paziņojuma par Saeimas atlaišanu, atzina plašsaziņas līdzekļiem, ka, viņasprāt, vēlēšanās savs iespaids ir naudai – jo tās vairāk, jo lielāks iespaids.
„Zāles pret to var atrast tauta pati, izvēloties savus priekšstāvjus, bet, ja mēs raugāmies aptaujās - tas, kas vienam oligarhs, citam ir tautas vadonis un gudrākais cilvēks, ko tauta dzemdinājusi; mums ir šīs viedokļu atšķirības un kamēr tās nenoskaidrosim būsim, kur esam,” uzskata Vīķe-Freiberga.