Kā ziņots, Latvijas valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība gatavojas streikam, jo vēlas, lai ierēdniecībā tiktu izlīdzinātas sociālās garantijas.
Arodbiedrības priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons Latvijas Radio iepriekš stāstīja, ka likumos attiecībā uz dažādu sociālo garantiju - prēmiju, piemaksu, veselības apdrošināšanas polišu un citu - piemērošanu ierēdņiem rakstīts, ka tās «var piemērot», ja iestādei ir finansējums, sekojoši dažādu ministriju pakļautības iestādēs veidojas vienāda līmeņa darbinieku nevienlīdzība, jo būtiski atšķiras šo iestāžu rocība.
Vissliktākā situācija sociālo garantiju jomā esot divās sociālajā jomā strādājošās valsts aģentūrās,
un arodbiedrība vēlas šo situāciju mainīt, turklāt nekavējoties, nevis pēc pāris gadiem. Jirgensons ir aplēsis, ka sociālo garantiju izlīdzināšanai šajās divās aģentūrās būtu nepieciešami 2 miljoni latu gadā.
Pašlaik notiekot darbinieku sapulces kolektīvos, pēc tam vēl būs pārrunas ar darba devēju, bet tad «jau nonāksim pie konkrēta datuma», sacīja Jirgensons, protesta laiku nekonkretizējot, bet solot nekavēties. Sociālās jomas valsts aģentūrās streikot varētu ap 2000 cilvēku jeb 90% darbinieku, apgalvoja Jirgensons, atzīstot, ka citur ierēdņu atsaucība varētu būt mazāka, jo sociālais nodrošinājums ir lielāks.
Iecerēts, ka streika dienā ierēdņu arodbiedrību atbalstīs arī kolēģi Eiropā, piketējot pie Latvijas vēstniecībām.
Jirgensons stāstīja, ka, vēloties problēmas risināšanu, arodbiedrības biedri ir vērsušies Satversmes tiesā, bet no tās saņemts visai formāls atteikums skatīt pieteikumu, tāpēc tagad jau tiek plānotas sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesai.
