/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/16/9879591t1hbb91.jpg)
Tibeta ir pārbaudījums Eiropai un pasaulei, vai tās atbalsta demokrātiju un nevardarbību, ceturtdien paziņoja Tibetas trimdas valdības vadītājs Lobsangs Sangajs savā pirmajā vizītē Lietuvā.
Tibetas trimdas valdība: Tibeta ir pārbaudījums Eiropai un pasaulei (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tibeta ir arī pārbaudījums Eiropai un starptautiskajai sabiedrībai, jo mēs ticam un praktizējam demokrātiju un nevardarbību. Mēs esam viens no paraugiem kustībai, kam var sekot daudzi bēgļi un marginalizētas grupas visā pasaulē. Un mēs ar to lepojamies,» Sangajs sacīja preses konferencē Viļņā.
«Tagad Eiropai un starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbild, vai tās tiešām atbalsta to, ko sludina un kam tic - demokrātiju un nevardarbību. Ja jūs sakāt, ka demokrātija un nevardarbība ir labas, tad tibetieši ir labie puiši. Ja jūs neatbalstāt Tibetu un tibetiešu tautu, tas atspoguļojas arī uz jums,» teica Sangajs.
Saskaņā ar viņa teikto valstīm ir jāizvēlas, vai uzskatīt atbalstu Tibetai par kaitīgu attiecībām ar Ķīnu, vai ievērot savus principus.
«Jautājums, vai tām [attiecībām] tiek kaitēts, ir atkarīgs no Ķīnas valdības. [..] Ja jūs kaut ko pasakāt vai nepasakāt, Ķīnas valdība to var uzskatīt par kaitīgu un jūs par to vainot,» sacīja Sangajs.
Viņš atgādināja, ka ASV prezidenti, tostarp pašreizējais prezidents Baraks Obama, ir tikušies ar tibetiešu garīgo līderi dalailamu, tomēr ASV attiecības ar Ķīnu nav beigušās.
Tibetas trimdas valdības līderis arī pauda uzskatu, ka Lietuvai savā gaidāmajā prezidentūrā Eiropas Savienībā (ES) arī vajadzētu runāt par saviem galvenajiem principiem.
«Prezidentūra [ES] ir svarīga platforma, lai runātu Eiropas kopienas un konkrēti Lietuvas vārdā, lai runātu par Lietuvas dibināšanas pamatprincipiem, par Lietuvas pieredzes pamatprincipiem,» sacīja Sangajs. Viņš atgādināja, ka Lietuvas, kuru bija okupējusi Padomju Savienība, un Tibetas, kuru pašlaik ir okupējusi Ķīna, situācijas ir līdzīgas.
Ķīna ir okupējusi Tibetu no 1951.gada un daudzkārt apsūdzēta centienos izskaust tibetiešu kultūru, īstenojot politiskas un reliģiskas represijas, kā arī veicinot etnisko ķīniešu (haņu) migrāciju uz Tibetu. Protestējot pret Ķīnas varu Tibetā, kopš 2009.gada februāra ir aizdedzinājušies vismaz 120 tibetieši, un daudzi no viņiem miruši.
Lietuva oficiāli uzskata Tibetu par Ķīnas daļu, tomēr ir pievienojusies ES aicinājumam mierīgi noregulēt attiecības starp Ķīnas administrāciju un tibetiešu garīgo līderi dalailamu un viņa pārstāvjiem.