Piecus gadus pēc Islandes ekonomikas krīzes Islandes parlamenta vēlēšanu sākotnējie rezultāti liecina, ka vēlētāji ir izvēlējušies labēji centriskās un eiroskeptiskās valdības atgriešanos pie varas, lai gan tā tiek vainota par valsts ekonomikas problēmām.
Pēc apmēram puses sestdien notikušo vēlēšanu rezultātu saskaitīšanas tiek vēstīts, ka labējā konservatīvā Neatkarības partija ieguvusi 20 no 63 Islandes parlamenta deputātu vietām. Savukārt agrāri centriskā Progresīvā partija, kura tāpat kā Neatkarības partija vēlas izbeigt sarunas par Islandes iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), ieguvusi 19 vietas parlamentā.
Pašlaik pie varas esošā Kreisi zaļā kustība ieguvusi deviņus deputātu mandātus, bet Sociāldemokrātiskā partija arī deviņas vietas, liecina daļēji vēlēšanu rezultāti.
Partija «Gaišā nākotne» ieguvusi sešas vietas jaunajā parlamentā.
«Neatkarības partijai atkal jāķeras pie pienākumu pildīšanas,» žurnālistiem paziņoja Neatkarības partijas 43 gadus vecais līderis Bjarni Benediktsons, piebilstot, ka ir gatavs iesaistīties sarunās par koalīcijas izveidi. Viņš uzsvēra, ka «situācija pieprasa pārmaiņas».
2009.gadā vēlēšanās labēji centriskā koalīcija zaudēja varu, jo valsts ieslīga finanšu krīzē, kādu nelielā valsts ar 320 tūkstošiem iedzīvotāju vēl nekad nebija piedzīvojusi.
Pēc četrus gadus ilgiem taupības pasākumiem un nodokļu paaugstinājumiem, lai izpildītu starptautisko aizdevēju prasības, Neatkarības partija solīja piedāvāt vēlētājiem nodokļu kredītus.
Savukārt 38 gadus vecais Progresīvās partijas priekšsēdētājs Sigmundurs Davīds Gunnlaugsons paziņoja, ka «tuvākajos mēnešos un gados mēs mainīsim Islandi uz labo pusi ļoti ātri». Viņa vadītā partija solīja lūgt bankām norakstīt daļu valsts iedzīvotāju parādu.
Ierasti partija, kas ieguvusi lielāko mandātu skaitu, izvirza premjerministra kandidatūru.
Neatkarības partija un Progresīvā partija vadīja - nereti arī kā koalīcijas partneres - Islandi vairākas desmitgades līdz 2009.gada ārkārtas vēlēšanām, kad tika rīkotas pēc tam, kad valsts ekonomika īpaši smagi cieta 2008.gada finanšu krīzē un sabruka valsts lielākās komercbankas.
Valsts valūtas vērtība kritās. pieauga inflācija un bezdarbs, un valsts lūdza starptautisko aizdevumu Eiropas Savienībai un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).
70 gadus vecā premjerministre sociāldemokrāte Johanna Sigurdardotira, kas ir pirmā valsts valdības vadītāja sieviete un pirmā premjerministre, kas atklāti paziņojusi, ka ir homoseksuāla, pirms parlamenta vēlēšanām par savu aiziešanu no politikas.
Islandes valdība janvārī paziņoja, ka piebremzēs sarunu par valsts iestāju Eiropas Savienībā (ES) tempu, lai sarunu gaita neietekmētu vēlēšanas. Islande kopš sarunu par iestāju ES sākuma 2010.gada jūlijā ir atvērusi 27 sarunu sadaļas un noslēgusi 11 no tām. Islande jau atbilst daudzām ES dalībvalsts prasībām, jo ietilpst Eiropas Ekonomikas zonā.
Tomēr strīdīgās sarunu nodaļas par lauksaimniecību un zvejniecību, kas ir lielākais Islandes ienākumu avots, vēl nav sāktas, un gaidāms, ka tās būs sarežģītas.
Islandes parlamentā Altingā ir 63 deputāti, kas tiek ievēlēti pēc proporcionālās pārstāvniecības principa.
