Lietuvai ir jābūt kodolenerģētikas valstij - šādu lēmumu pirmdien pieņēmusi valdības stratēģiskā komiteja. Šis jautājums gan vēl tiks apspriests valdošās koalīcijas sēdē, tad valdībā un, visbeidzot, tiks nodots apspriešanai Seimā, žurnālistiem paziņojis premjers Aļģirds Butkevičs.
Pēc viņa teiktā, lai Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekts varētu tikt attīstīts tālāk, ir jāsamazina elektroenerģijas ražošanas pašizmaksa.
Kā atzinusi Lietuvas enerģētikas ministra Jaroslava Neveroviča vadītā darba grupa, kas izstrādā nacionālo enerģētikas stratēģiju, Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu Lietuvā var īstenot ar trim būtiskiem nosacījumiem, tai skaitā prasību par vienošanos ar reģionālajām partnerēm par dalību projektā, lai nodrošinātu izmaksu un atbildības sadalījumu.
Abi pārējie nosacījumi paredz, lai Lietuvas politiskās partijas panāk savstarpēju vienošanos par enerģētikas stratēģiju, proti, lai šie jautājumi turpmāk vairs netiek iztirzāti politiskās diskusijās un kopā ar stratēģisko investoru un reģionālajām partnerēm tiek panākti labāki projekta finansējuma noteikumi no starptautiskajām kredītiestādēm, pirmdien vēsta portāls «Vz.lt». Jānodrošina arī regulāra un izsmeļoša sabiedrības informēšana par šo projektu.
«Balstoties uz ekspertu atzinumiem, mums jāinformē savās reģionālās partneres, lai tās tuvākajā laikā tiktos, izanalizētu priekšlikumus un meklētu kompromisu (..), lai meklētu citus variantus, kā būtu iespējams samazināt cenu. (..) Šī ir atļauja runāt ar reģionālajām partnerēm, meklējot dažādus variantus. Es negribētu apsteigt notikumu gaitu,» izteicies premjers.
Jautāts, vai tiks turpinātas sarunas ar Visaginas AES projekta stratēģisko investoru - Japānas kompāniju «Hitachi», viņš atbildējis apstiprinoši.
Kopumā darba grupa iesaka pieņemt «sabalansētas energoapgādes scenāriju», kas paredzētu gan savu konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, balstoties uz atjaunojamajiem energoresursiem, koģenerācijas enerģētikas attīstību ar vietējo energoresursu izmantošanu, kodolenerģētikas attīstību, elektroenerģijas ražošanu no diversificētiem gāzes piegādes avotiem, kā arī elektroenerģijas importu no dažādiem avotiem.
Ar darba grupas atzinumiem jau iepazīstināta prezidente Daļa Grībauskaite. Valdošā koalīcija to gatavojas apspriest jau pirmdienas vakarā.
Kā savukārt norādījis enerģētikas ministrs, zinātnieku veiktā analīze skaidri parādījusi, ka Visaginas AES projekta nosacījumi nav pietiekami labvēlīgi, tādēļ tos nepieciešams uzlabot, cenšoties panākt konkurētspējīgu enerģijas ražošanas pašizmaksu. Par to, kā tas būtu panākams, Neverovičs pagaidām nav vēlējies runāt. «Kādas varētu būt alternatīvas elektrostacijai? Padiskutēsim pēc politiskās padomes sēdes,» viņš sacījis.
Atzīts arī, ka šobrīd nav iespējams sniegt galīgo vērtējumu attiecībā uz Visagina AES iespējamo ietekmi uz Baltijas valstu energosistēmu sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem un Visaginas AES rezerves jaudām. Iespējamie risinājumi noskaidrosies, tikai pabeidzot Baltijas valstu integrāciju ES iekšējā elektroenerģijas tirgū un iespējamo starpsavienojumu izveides iespēju pētījumu.
Konsultatīvajā referendumā par AES projekta nākotni, kas Lietuvā notika oktobrī reizē ar Seima vēlēšanām un kurā piedalījās 52,58% vēlētāju, šo projektu atbalstīja tikai 34,09% no visiem balsotājiem, bet 62,68% iebilda pret jaunas AES celtniecību Lietuvā.
