Digitālās televīzijas krimināllieta kust pavisam lēni

Šī nav pirmā reize, kad Pauderam tika lūgts noteikt ekspertīzi. 2010.gada rudenī Rīgas apgabaltiesa noraidīja prokuratūras lūgumu noteikt Pauderam tiesu psihiatrisko ekspertīzi. Toreiz paziņojot lēmumu, tiesnesis Juris Stukāns sacīja, ka lūgums ir "pilnīgi noraidāms kā nepamatots un nelikumīgs", jo tiesai nav šaubu par Paudera pieskaitāmību. Turklāt no ārstniecības iestādes saņemtā izziņa apliecinājusi, ka viņa slimošana nav ilgstoša un piedalīšanās tiesas sēdē ir iespējama. Turklāt apgabaltiesa ņēma vērā apstākli, ka šādas ekspertīzes nepamatota noteikšana ir cilvēktiesību pārkāpums.

Prokuratūrai aizdomas par Paudera simulēšanu

Prokuratūra lūgumu par ekspertīzes noteikšanu izteica saistībā ar Paudera ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā, veselības stāvokli un spēju pašam sevi aizstāvēt tiesā. Tāpat lūgums tika pamatots ar iespējamo nepieciešamību Pauderam un viņa advokātam Saulvedim Vārpiņam piemērot procesuālās sankcijas. Prokuratūra cita starpā pārmeta Pauderam "teātra spēlēšanu" un apzinātu procesa kavēšanu.

Vārpiņš toreiz tiesas sēdē atzīmēja, ka drīzāk ir risināms jautājums par Paudera ārstniecības kvalitāti, un šajā kontekstā jautājumi uzdodami Medicīnas un darbspēju ekspertīzes komisijai.

Šobrīd neesot arī zināms ekspertīžu rezultātu saņemšanas un nākamās tiesas sēdes datums, norādīja Rīgas apgabaltiesas pārstāvji.

Digitālās televīzijas krimināllieta

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" meitasuzņēmuma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" un ārzonas kompānijas "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Saistībā ar minētā projekta izpildi 20 personām apsūdzības šajā lietā uzrādītas pēc dažādiem Krimināllikuma (KL) pantiem - 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, KL 177.panta par krāpšanu un KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008.gada 19.maijā Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.

Digitālās televīzijas krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pamatojoties uz toreizējā satiksmes ministra Roberta Zīles iesniegumu, ierosināja 2003.gada 1.septembrī.

Apsūdzētie

Pēc KL 177. panta 3. daļas par krāpšanu lielā apjomā apsūdzēts bijušā premjera un Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" finanšu konsultants Harijs Krongorns.

DLRTC ģenerāldirektors Guntars Spunde apsūdzēts pēc KL 177. panta 3. daļas un 15. panta 4. daļas par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apjomā un pēc KL 318. panta 2. daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Pauders apsūdzēts pēc KL 177. panta 3. daļas, 20. panta 4. daļas un 15. panta 4. daļas par lielas krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu un pēc KL 318. panta 2. daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Divi bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics apsūdzēti pēc KL 319. panta 1. daļas par valsts amatpersonas bezdarbību.

Bijušie LVRTC valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins apsūdzēti pēc KL 319. panta 2. daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, kas radījusi zaudējumus valsts uzņēmumiem.

SIA "VP Partneri" direktoram, bijušajam apsardzes uzņēmuma "Falck apsargs" valdes priekšsēdētājam Valdim Purvinskim apsūdzība uzrādīta pēc KL 177. panta 3. daļas un 20. panta 4. daļas par lielas krāpšanas atbalstīšanu un pēc KL 196. panta 2. daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Bijušie "Kempmayer" valdes locekļi Jānis Svārpstons, Juris Ulmanis, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis apsūdzēti pēc KL 177. panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā, pēc KL 195. panta 2. daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apjomā un pēc KL 196. panta 2. daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Advokāts Jānis Loze un uzņēmējs Uldis Kokins apsūdzēti pēc KL 177. panta 3. daļas par krāpšanu lielā apjomā un KL 195. panta 2. daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā, bet advokātam Mārtiņam Kvēpam apsūdzība izvirzīta pēc KL 177. panta 3. daļas par krāpšanu lielā apjomā.

Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes priekšsēdētājam Andrejam Ēķim un ar politiķi Vili Krištopanu saistītās kompānijas "Interbaltija AG" padomes priekšsēdētājam Gintam Bandēnam apsūdzība uzrādīta pēc KL 20. panta 2. daļas un 177. panta 3. daļas - par krāpšanu personu grupā lielā apmērā un šī noziedzīgā nodarījuma organizēšanu.

Savukārt ekspermjera Šķēles kādreizējais biroja vadītājs Jurģis Liepnieks apsūdzēts pēc KL 20. panta 2. daļas un 177 .panta 3. daļas - par līdzdalību krāpšanas lielā apmērā organizēšanā, kā arī pēc KL 195. panta 2. daļas - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.