Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai arī dzīvē notika, kā jānotiek, Saeimas darbu regulē tieši tās Kārtības rullis, kuru papētot sīkāk, izrādās - likuma burts ir pārkāpts. Atklājās, ka likums tiek pārkāpts ne pirmo reizi un ne vienu gadu vien. Kādus brīnumus slēpj Saeimas Kārtības rullis? Un kāpēc, pat saredzot, ka tā burts neatbilst laikmeta garam, ar tā uzlabošanu neviens nesteidzas?
Deputāti strādā saskaņā ar noteiktu un prognozējamu darba grafiku. Savas darba gaitas viņiem ir labi zināmas visā pilnvaru periodā. Nedēļa sākas ar piedalīšanos komisiju sēdēs. Ceturtdienās notiek parlamenta sēde. Bet piektdienās laiks atvēlēts, lai tiktos ar vēlētājiem.
Taču politikā mēdz būt pārsteigumi
Ierasto ikdienu var izjaukt steidzama nepieciešamība sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi. Tā šomēnes ārkārtas sēdē ievēlēja jauno satiksmes ministru, bet šonedēļ bija sasaukta ārkārtas sēde par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram, kas tomēr nenotika, jo demisijas pieprasītāji bija pārdomājuši.
Kā deputāti uzzina, ka radusies neatliekama situācija un neplānoti jāierodas darbā?
«Protams, mobilajā telefonā tiek atsūtīta īsziņa un arī e-pastā ir atrodama ziņa, un, drošs paliek nedrošs, tad vēl frakcijas sekretāre visus pārzvana,» stāsta Saeimas deputāte Inguna Rībena.
Arī deputāte Janīna Kursīte-Pakule šo ziņu saņemot e-pastā: «Ar e-pastu starpniecību, viens. Ar īsziņām, divi. Ar palīgu starpniecību. Tā ka tas nevar palikt nepamanīts.»
Tomēr jāpaziņo ar radio vai TV palīdzību!
Tomēr kārtības rullis, kas regulē arī to, kā izsludināmas ārkārtas sēdes, paredz citu procedūru deputātu informēšanai. Kārtības rullī teikts, ka «par ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu jāpaziņo ar radio un televīzijas palīdzību un, ja iespējams, katram deputātam individuāli.»
Aptaujātie deputāti ir pārsteigti, ka par iepriekš neplānotu ierašanos darbā viņiem patiesībā jāuzzina no radio un televīzijas, jo tā ir obligāta prasība.
«Un tad, jūs domājat, atskan radio un televīzijā kaut kādas sirēnas un Saeimas priekšsēdētāja mūs uzrunā? Nē, nu tā tas nav, bet kaut kā līdz šim parasti visi kolēģi ir zinājuši, kad sēde notiek, kad sēde tiek sasaukta, kad sēde tiek atcelta,» zina stāstīt Rībena.
«Paldies, ka pamanījāt. Par šo es patiešām nebiju iedomājusies. Es domāju, ka tas ir jau varbūt drusciņ noiets etaps, jā...» uzskata Kursīte.
«Man šķiet, ka tā varbūt ir mazliet novecojusi. Protams, es uzzinu par Saeimas ārkārtas sēdi arī no televīzijas, bet tas notiek post factum, kad jau esmu saņēmis īsziņu vai telefona zvanu no frakcijas konsultantiem vai darbiniekiem par to, ka būs Saeimas ārkārtas sēde,» secību stāsta Saeimas deputāts Ņikita Ņikiforovs.
Norma radusies deviņdesmitajos
Jurists un bijušais Saeimas deputāts Aivars Endziņš skaidro, ka norma radusies deviņdesmito gadu sākumā, kad tika atjaunots Saeimas kārtības rullis.
«Augstākās padomes laikā bija tāds pagaidu nolikums. Bet, kad jau sanāca 5. Saeima, tad tika izstrādāts kārtības rullis. Tajā laikā šīs komunikācijas iespējas bija daudz ierobežotākas un faktiski arī tikai valsts televīzija un valsts radio. Šodien jau ir ļoti daudz,» atceras konstitucionālo tiesību eksperts Aivars Endziņš.
Kārtības rullis nav vienkārši rokasgrāmata ar instrukciju,
kā darbojas Saeima. Tas ir likums.
«Likumi ir jāievēro, bet katram likumam ir burts un gars,» pārliecināta Kursīte.
«Es skatītu visu šo 38. pantu kopumā par to, kā vispār tiek sasauktas ārkārtas sēdes, paziņošana ir tikai viena no tādiem maziem tādiem procentuāliem jautājumiem. Pēc būtības svarīgi ir, ja Saeimas sēde tiek sasaukta par šo konkrēto jautājumu, tad deputāti arī ierodas savā darbavietā. Saeimas sēde var notikt, ja ir kvorums un visi deputāti ir informēti par darba kārtību. Tāds ir mērķis,» domā Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.
Burta ievērošana rada neskaidrības
Likuma gars tiek ievērots - deputāti informāciju saņem, izmantojot gadsimtam atbilstošas tehnoloģijas. Bet burta ievērošana rada neskaidrības. Kurās tieši radio un televīzijas stacijās paziņojums jāievieto? Vai jāuzstājas kādam Saeimas pārstāvim, vai pietiek, ja par to informē pati raidorganizācija. Vai tas ir maksas pakalpojums? Kādā raidlaikā paziņojums jāatskaņo un cik bieži tas jādara?
«Vai deputātiem obligāti jāskatās televīzija un jāklausās radio, ja nu pēkšņi izskan kāds paziņojums? Tas ir no vienas puses arī tāds absurds, jo mobilais tālrunis viņam ir blakus. Tajā ielūkoties ik pāris minūtes tomēr ir normāls un sagaidāms varbūt pienākums no deputāta, bet televizors viņam noteikti nav vienmēr blakus. Tieši tā, kā jūs teicāt, tad deputāti būtu sliktāk sasniegti un sliktāk informēti,» analizē Lībiņa-Egnere.
Andrejs Klementjevs, deputāts, kurš arī darbojas prezidijā, skaidro, ka
nemaz nav mehānisma, kā parlaments vēršas raidorganizācijās, lai tās ziņotu par ārkārtas sesijas
vai sēdes sasaukšanu kārtības ruļļa izpratnē.
«Es piekrītu, ka ir tehniska problēma maza. Šāds mehānisms nestrādā. Esmu parlamentā jau no 98. gada. Nekad tas nav strādājis, un nekad ne prezidijam, ne visiem pārējiem - kancelejai, piemēram, nav bijuši kontakti ar tādiem sludinājumiem,» zina stāstīt Andrejs Klementjevs.
Ar labošanu nesteigsies
Lai gan deputāti atzīst, ka norma ir laikmetam neatbilstoša, jo ir efektīvāki veidi, kā sazināties, ar kārtības ruļļa labošanu viņi aicina nesteigties.
«Tagad grozīt kārtības rulli tikai tādēļ, lai šobrīd esošā situācija burts burtā atbilstu kārtības rullī noteiktajam, es domāju, nav lietderīgi. Taču, ja nākamreiz būs kādi plašāki grozījumi kārtības rullī, tad mēs par to varam diskutēt,» domā Inese Lībiņa-Egnere.
Juridiskās komisijas vadītāja norāda, ka var būt gadījumi, kad radio un televīzija ir vienīgais veids informācijas izplatīšanai. Dubults neplīst, viņa saka.
«No vienas puses tā ir nedaudz arhaiska norma, bet tomēr es domāju, ka prezidijam varbūt, iespējams būtu jānosaka pašiem sava kārtība, kādā veidā viņi to dara zināmu plašsaziņas līdzekļiem. Vai viņi uzraksta kādu paziņojumu? Es domāju, ka pašiem tur nevajadzētu uzstāties, ja nekas īpaši svarīgs nav,» uzskata Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne.
Tikmēr Aivars Endziņš uzskata, ka obligāto normu informēt ar radio un televīzijas palīdzību tomēr var svītrot: «Šāda prasība palikt tikai radio un televīzijai laikam jau nu šodien vairāk nebūtu vajadzīga.»
Ja kārtības ruļļa attiecīgo pantu izravētu un paliktu tikai norma, ka par ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu jāpaziņo katram deputātam,
Saeimas prezidijs iegūtu rīcības brīvību, kā ērtāk sazināties ar deputātiem,
un likums būtu izpildāms gan formāli, gan pēc būtības.