Mans vīrs laikam ir īsts darbaholiķis. Arī mājās zvanās pa tālruni, kārto lietas līdz pat vēlam vakaram. Es tai laikā esmu spiesta vai nu skatīties TV, vai lasīt, jo sarunāties mums neiznāk. Faktiski sarunājamies tikai brokastīs un brīvdienās. Vai tas ir normāli?
Līga Ruperte, psihoterapeite:
Cilvēkiem ir ļoti atšķirīgas domas par to, kas ir normāli. Piemērotāk būtu meklēt risinājumu, kas jums abiem ir pieņemams. Varbūt varētu sākt, padomājot par situācijām, kad jums iznāk sarunāties: vai tās ir pozitīvas sarunas, kas jūs abus apmierina un iepriecina, apstiprina pozitīvas attiecības starp jums, vai arī bieži iznāk neatrisināti konflikti, saspīlējums, saskarsme ir negatīva?
Nākamais solis būtu dalīšanās ar jūsu jūtām, piemēram, ka jūs jūtaties vientuļa, ka jums ir lietas, ko jūs gribētu vīram pavaicāt un pastāstīt, bet tam šķietami neiznāk laika.
Jūs varētu arī vīram pavaicāt par viņa jūtām –
varbūt viņš baidās, ka panākumu darbā nebūs, ja viņš nepievērsīs visu uzmanību darbam.
Parasti palīdz, ja mēģinām iepazīties ar to, kā jūtas otrs, protams, arī pašam daloties savās jūtās.
Kopdzīve bieži vislabāk izveidojas, ja abiem ir kopīgas intereses, bet ir arī katram savas.
Svarīgi, lai viens nejustos, ka tikai viņš ir atbildīgs par otra labsajūtu.