Vai ir vajadzīgs vienots psihisko slimību reģistrs?

Slimnieki dodas pastaigā Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra slimnīcā Tvaika ielā

FOTO: LETA

Izsniedzot atzinumus ieroča nēsāšanas atļaujai vai autovadītāja apliecībai, mediķiem pašlaik nav pieejams vienots reģistrs, kurā varētu iegūt informāciju par pacienta psihisko slimību vēsturi, taču pieejas atjaunošana šim reģistram ir ļoti diskutabls jautājums, atzina eksperti.

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Psihiatriskās palīdzības dienesta vadītāja Iveta Ķiece norādīja, ka pastāv vienots reģistrs, kurā apkopota informācija arī par cilvēku psihiskajām slimībām, taču pašlaik tas tiek izmantots tikai statistiskām vajadzībām, nevis ārstiem uzziņai, izsniedzot psihiatra atzinumu ieroča nēsāšanas vai auto vadīšanas atļaujai.

“Tā tomēr ir ļoti sensitīva informācija, un jāskatās, lai tā neizietu uz āru, kur nevajag,”

sacīja Ķiece.

RPNC atļauju izsniegšanai izmanto savu datubāzi un psihiatra atzinumu. Psihiatra apskate parasti ilgst aptuveni 15-20 minūtes, ja rodas kādas šaubas par pacientu, tā var ieilgt pat vairākas dienas, jo ārstiem atzinuma došanai ir tiesības sasaukt psihiatru konsīliju.

Ķiece pauda viedokli, ka papildus psihiatra atzinumam potenciālo ieroča nēsātāju vajadzētu pārbaudīt arī klīniskajam psihologam. Iespējams, vajadzētu arī stingrāk kontrolēt, kādas iestādes var izsniegt atzinumu ieroča nēsāšanas atļaujai, jo pašlaik atzinumu izsniegšana ir pārāk palaista savā vaļā, minēja ārste.

Tomēr viņa uzsvēra, ka kopumā Latvijas likumi šajā jautājumā nemaz nav tik ļoti nesakārtoti, vienkārši traģiskais šaušanas incidents “Kino Citadele” šo jautājumu ļoti aktualizējis. Turklāt ne jau vienmēr cilvēki, kas apcietināti par nozieguma izdarīšanu ar ieroci, ir psihiski nelīdzsvaroti ļaudis.

“Gāja, šaudījās un labi zināja, ko dara,”

piebilda Ķiece.

Veselības ekonomikas centra (VEC) Sabiedrības veselības departamenta direktors psihiatrs Māris Taube paskaidroja, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gadā izdotajiem noteikumiem ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs izmantojams vienīgi statistiskai apkopošanai un analīzei, politikas veidošanai. Pirms šo noteikumu izdošanas reģistrs bijis pieejams arī izziņu izsniegšanai, taču pēdējos divus gadus to šim nolūkam vairs nedrīkst izmantot.

“Tā zināmā mērā ir problēma, lai gan šis jautājums ir sarežģīts,” sacīja Taube, “ir jāsabalansē indivīda tiesības un sabiedrības drošība.”

“Ja man personīgi prasītu, es teiktu, ka varam šo jautājumu apspriest. Uzskatu, ka ierocis ir sabiedrības apdraudējums, un man [kā psihiatram] būtu drošāk, ja varētu šādā sistēmā apskatīties, tas dotu lielāku garantiju un pārliecību,” pastāstīja eksperts.

Tomēr viņš uzsvēra, ka reģistra izmantošanas mērķi ir stingri paredzēti likumos, tādēļ par to būtu nepieciešamas ļoti nopietnas diskusijas. “Kopējais viedoklis veidojas, ka [šaušana “Kino Citadele”] tomēr bija izņēmums, un jautājums, vai tas kaut ko mainīs,” piebilda Taube. Visticamāk, pret šādu ierosinājumu asi iebildīs pacientu organizācijas, cilvēktiesību aizstāvji un datu drošības eksperti. "Datu aizsardzības ziņā mēs esam diezgan stingra valsts," viņš atzina.

Ierosmi centralizēt medicīnisko atzinumu izsniegšanu ieroča nēsāšanas atļaujas saņemšanai Taube dēvēja par diezgan labu, piemēram, viens variants būtu šīs komisijas veidot pie psihiatriskajām slimnīcām, kuru nav pārāk daudz un kā rīcībā varētu būt plašāka informācija par visu reģionu. “Ja cilvēkam būs kādas veselības problēmas, ir lielāka varbūtība, ka ārsts zinās viņa slimības vēsturi, jo pacients jau to var noklusēt,” sprieda VEC pārstāvis.

Viņš norādīja, ka savā psihiatra praksē nekad nav darbojies šādās komisijās un domā, ka tas būtu grūts darbs, jo tādā situācijā nav pieejama nekāda iepriekšēja informācija par pacientu un ir pārāk maz laika, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu. “Jautājums. cik šī psihiatra apskate ir jēdzīga un ko pasaka par konkrēto situāciju. Kolēģi jau cenšas to darīt godprātīgi, bet vai pietiek laika un vai šīs komisijas nav pārāk uz biznesu orientētas...” viņš klāstīja.

Tomēr nevar visu atbildību uzlikt tikai ārstam, būtisks jautājums ir arī pacienta līdzdalība, piemetināja eksperts. Tiesa, jebkurā gadījumā mediķu atzinums nedrīkstētu būt beztermiņa – atkārtotas pārbaudes būtu jāveic ik pēc viena līdz pieciem gadiem atkarībā no konkrētās situācijas.

Jau vēstīts, 19.februārī kinoteātrī "Kino Citadele" pēc filmas ar četriem šāvieniem tika nogalināts kāds vīrietis. Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa pirmdien šāvējam - Nikolajam Zikovam – piemēroja apcietinājumu. Šis notikums sabiedrībā izraisījis plašas diskusijas par ieroču apriti un to pieejamību civilpersonām.

Uz augšu