Līdz ar atkusni Gulbenē parādījušās peļķes uz ielām un ietvēm, kas iedzīvotājiem rada ne mazākas neērtības, kā iepriekš slidenie trotuāri un brauktuves. Kāda sētniece dalījās ar «Dzirksteli» savā pieredzē, kā cīnīties ar peļķēm teritorijā, par kuru ir atbildīga. Viņa trīsreiz dienā dodas tās izsmelt ar lāpstas palīdzību. Tā rīkoties esot vēlējis darba devējs. «Mani tuvinieki joko, ka man līdzi uz darbu dos krūzīti, lai izsmeļu peļķes ar tās palīdzību,» smejot saka sētniece.
«Peļķes uz ietvēm veidojas tad, ja sētnieki slikti strādājuši ziemā un nav tīrījuši ietves līdz bruģim. Eju pa pilsētu un redzu. No peļķēm atbrīvoties nevar ne ar slotu, ne ar grābekli. Var vienīgi ar lāpstu ņemt nost uz ietves vēl palikušo sniega un ledus slāni,» «Dzirkstelei» saka SIA «Gulbenes nami» darbiniece Nadežda Maksurova, kura seko līdzi piecu uzņēmuma algoto sētnieku darbam.
«Var vienīgi izcirst ledu, noņemt vai ūdeni notecināt no ietves, nevis izsmelt,» «Dzirkstelei» saka Gulbenes pilsētas Labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte, kuras pakļautībā diendienā Gulbenē strādā 15 sētnieki, kā arī vēl vismaz tikpat daudz pagaidu sabiedrisko darbu veicēji, kā arī garantētā minimālā ienākuma saņēmēji, kuri pilsētās ielās drupina sniegu vai arī no tā atbrīvo taciņas pilsētas kapsētā.
Viņa bilst, ka Gulbenē ietves tīra arī paši privātmāju īpašnieki, kā arī daudzu daudzdzīvokļu māju sētnieki, kurus algo dzīvokļu īpašnieki.
SIA «Gulbenes nami» inženiere Zinaīda Šķendere «Dzirkstelei» saka, ka ūdens neplūst projām, ja nedarbojas drenāža. Kūstot sniega vaļņiem, liekajam ūdeni kaut kur ir jāaiztek. Ja noteci neizdodas nodrošināt, var veidoties ne tikai peļķes, bet var pat būt plūdi. Piemēram, pie mājām, kur nenovadīts liekais ūdens pagalmos var saplūst pagrabos.