/nginx/o/2018/07/16/10180044t1hedb1.jpg)
Eiropas Savienība ir definējusi virkni pakalpojumu, kuri pakāpeniski visās dalībvalstīs ir jāpiedāvā elektroniskajā vidē. Arī Latvijā, lai arī visai negribīgi, pamazām valsts un pašvaldību pakalpojumi pāriet uz e-vidi. Piemēram, jau tagad ikviens uzņēmējs Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var iesniegt dažādas atskaites elektroniski, izmantojot VID Elektronisko deklarēšanas sistēmu (EDS). Latvijā esam uz pareizā ceļa elektronisko pakalpojumu ieviešanā, bet ceļš vēl ir priekšā – tā sarunā ar žurnāla Bilance galveno redaktoru Guntaru Gūti atzīst Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.
Laiks ir nauda
- Kādi e-pakalpojumi ir pieejami uzņēmējiem jau šodien? Un kādi ir šo pakalpojumu reālie plusi uzņēmējiem un citiem šo sistēmu lietotājiem?- Būtiskākais, ka jau ilgāku laiku uzņēmējiem ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēma, ar kuras starpniecību nodokļu maksātāji ieņēmumu dienestā var elektroniski iesniegt visas nodokļu deklarācijas – gan par pievienotās vērtības nodokli, gan uzņēmumu ienākuma nodokli un cita veida atskaites. –Sākotnēji EDS izmantošana pārejas periodā uzņēmējiem bija pašu izvēle, taču no šā gada 1. janvāra atskaites VID var iesniegt tikai ar EDS starpniecību un papīra forma ir nu jau pagātne. Tomēr jāpiebilst, ka fiziskajām personām pagaidām joprojām deklarācijas VID ir iespējams iesniegt arī papīra formā. Elektroniska atskaišu iesniegšana ievērojami ietaupa laiku uzņēmumu grāmatvežiem, kuriem vairs nav vajadzības drukāt atskaites uz papīra un tad doties uz VID nodaļu un stāvēt rindā, lai šīs atskaites iesniegtu. Ne mazāk svarīgi – ja gadījies atskaitē pieļaut kļūdu, iesniedzot atskaiti Valsts ieņēmumu dienestam caur EDS, sistēma uzreiz pamanīs kļūdu un norādīs to, tādējādi arī kļūdainu atskaišu skaits samazināsies un uzņēmējiem būs mazāk galvassāpju, pēc tam iesniedzot precizējumus un papildinājumus vēlāk. Šī pati sistēma uzņēmējam arī ļauj ātri un ērti pārliecināties, vai ir izpildītas visas saistības pret valsti – vai iesniegti visi vajadzīgie pārskati, kādā statusā attiecīgais dokuments šobrīd atrodas, redzama aktuālā informācija par nodokļu nomaksu.
- Nevar noliegt, elektroniska dokumentu apmaiņa ir ļoti ērta, tomēr – vai visiem uzņēmumiem ir iespēja izmantot elektroniskās sistēmas? Ne jau katram uzņēmējam pat mūsdienās ir pieeja internetam. Ko darīt tiem, kuriem šādu iespēju nav?- Protams, tas ir atkarīgs no tā, kā ir aprīkots uzņēmums, cik būtisku uzmanību uzņēmuma vadība vai īpašnieki pievērš tieši šādiem jautājumiem. Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2009. gadā internetu lietoja 99,6% lielo uzņēmumu – kur darbinieku skaits ir 250 un vairāk cilvēku, kā arī nepilni 84% mazo uzņēmumu. Nenoliedzami – tiem uzņēmējiem, kuri līdz šim vēl nav lietojuši internetu, ir jādomā par šo iespēju izmantošanu. Savukārt vairāki mazie uzņēmumi izmanto viena grāmatveža pakalpojumus, un, visticamāk, šis grāmatvedis lieto internetu un e-pakalpojumu sistēmas – tādējādi viņam ir iespēja visas nepieciešamās atskaites iesniegt elektroniski, kā arī izmantot citus e-pakalpojumus. E-pakalpojumu izmantošanas apjoms ir atkarīgs arī no cilvēciskā faktora – kādas ir datorprasmes tiem cilvēkiem, kuru ikdienas pienākumos ir gatavot dažādas atskaites un cita veida dokumentāciju.
- Kādi vēl pakalpojumi šodien ir pieejami elektroniskajā vidē? Un kāda ir to nozīme ikdienas darbā?- Kopš pagājušā gada otrās puses, manuprāt, būtisku pakalpojumu e-vidē nodrošina Uzņēmumu reģistrs – tagad ikvienamir iespēja salīdzinoši ātri un vienkārši ar elektronisko sistēmu palīdzību iesniegt visus nepieciešamos dokumentus jauna uzņēmuma dibināšanai. Šo pakalpojumu mūsu asociācija pērn apbalvoja ar LIKTA gada balvu – Platīna peli – nominācijā par inovatīvāko e-paraksta lietojumu. Faktiski šeit ir līdzīgi kā ieņēmumu dienesta EDS – visu ar uzņēmuma dibināšanu saistīto dokumentāciju var sagatavot un iesniegt elektroniski un attiecīgi saņemt arī atbildi par reģistrāciju. Tas nozīmē, ka cilvēks, kuram ir pieejams internets un kuram ir elektroniskais paraksts, savu uzņēmumu var nodibināt un sakārtot visu reģistrācijas dokumentāciju neatkarīgi no tā, kurā Latvijas vietā viņš atrodas.
Tikpat nozīmīgs pakalpojums uzņēmējiem ir iespēja elektroniski iesniegt atskaites Centrālajai statistikas pārvaldei. Atcerēsimies, ka šis pienākums arī uzņēmējiem ir obligāts, varbūt atšķirība ir tā, ka vieniem šādi dati ir jāiesniedz vairāk un biežāk, otriem – retāk. Tomēr arī šā pienākuma veikšanu padara ērtāku un ātrāku elektroniskā vide – vairs nav jāgatavo papīra kalni un jāsūta statistikas pārvaldei. Uzņēmējam šādu atskaišu gatavošana prasa gan laiku, gan arī izdevumus, ja tas viss būtu vēl jāizdrukā uz papīra un jānosūta pa pastu vai pašam jāaizved attiecīgajai iestādei. Starp citu – ne tikai uzņēmējiem šāda datu piegāde samazina izdevumus – arī valsts pārvaldē tādējādi ir iespēja ietaupīt, jo būtībā atkrīt viens lieks un ārkārtīgi laikietilpīgs darbs – datu ievadīšana attiecīgās iestādes datu bāzēs.Pašlaik vēl pilnveidošanas stadijā, taču arī muitas deklarācijas ir iespējams iesniegt elektroniski – arī šajā jomā uzņēmēji drīzumā var sagaidīt modernizāciju, kas ļaus ietaupīt gan laiku, gan naudu.
Par maz informācijas
- Jūs, protams, iezīmējat visai rožainu ainu – ka, ja grib, tad ir iespēja izmantot daudz dažādu pakalpojumu e-vidē un tādējādi ietaupīt jau tā visai mazos uzņēmēju rīcībā esošos finanšu līdzekļus…- Es šo jautājumu gribētu definēt mazliet savādāk – kas reāli šodien jau ir pieejams un cik daudz uzņēmēju šīs iespējas izmanto. Un atzīsim godīgi – e-pakalpojumus izmanto daudz mazāk, nekā reāli ir iespējams. Taču nevar pārmest uzņēmējiem kūtrumu, jo problēmas pamatā ir informācijas trūkums no valsts pārvaldes puses par šīm iespējām, ka tāds vai cits e-pakalpojums ir pieejams. Apsveicama ir Valsts ieņēmumu dienesta aktivitāte, ļoti plaši un regulāri informējot nodokļu maksātājus par Elektroniskās deklarācijas sistēmas iespējām. Turklāt – lai arī varbūt ne visiem tas patīk, tomēr manā skatījumā VID ir pareiza pieeja – viņi sākotnēji ievieš elektroniskās deklarācijas sistēmu, dod pārejas laiku, lai nodokļu maksātāji var ar to iepazīties, izmēģināt un paust savu vērtējumu, bet pēc tam VID laikus atkal informē, no kura datuma elektroniskais dokumentu iesniegšanas veids būs obligāts attiecīgajai nodokļu maksātāju grupai. Protams, cilvēki ir dažādi, un, iespējams, daļai nemaz nepatīk jauninājumu ieviešana, tomēr ar laiku visi pierod pie jaunās kārtības un vēlāk pat labprāt izmanto e-vides priekšrocības. Savukārt ir arī valsts pārvaldē vērojamas situācijas, ka iestāde ievieš kādu e-pakalpojumu, taču «aizmirst» par to informēt savus klientus – uzņēmējus vai privātpersonas. Un tad likumsakarīgi rodas jautājums – kāda jēga vispār ir tērēt naudu, ieviest uzlabojumus, ja realitātē ieviesēji nemaz paši neveicina potenciālo lietotāju informētību par jaunajām iespējām? Un tas ir ārkārtīgi būtiski visos šajos e-pakalpojumu ieviešanas procesos – ir ne tikai jāstrādā, lai ieviestu kādu jaunu pakalpojumu, bet arī jāizglīto potenciālie pakalpojuma izmantotāji, lai viņi prastu jaunās iespējas kvalitatīvi lietot.
- Un kādi ir galvenie veidi, kā šo informētību un izglītību veicināt?- Gan informējot ar mediju starpniecību, gan savās mājaslapās. Taču ir vēl viens veids, kas Eiropā un Latvijā aizsākās pērn. Šā gada marta pirmā nedēļa visā Eiropā, tostarp arī Latvijā, būs E-prasmju nedēļa, kuras laikā notiks dažādi pasākumi un cita veida aktivitātes, lai sniegtu maksimāli plašu un kvalitatīvu informāciju ikvienam interesentam par tiem e-pakalpojumiem, kurus šodien jau ir iespējams izmantot gan visas Eiropas Savienības mērogā, gan arī tieši Latvijā. Mums tiešām pietrūkst šāda veida informācijas, ko pierāda arī mana pieredze – nereti, kad lasu lekcijas Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, mani studenti ir izbrīnīti, ka Latvijā ir pieejams kāds konkrēts e-pakalpojums. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka valsts pārvalde pārāk maz sniedz informācijas saviem pilsoņiem par reālajām iespējām, ja jau pat tik moderna un uz inovācijām tendēta sabiedrības daļa kā studenti nav informēta par e-pakalpojumu klāstu.
Mazinās korupcijas risku
- Varbūt ar e-pakalpojumu plašāku izmantošanu varam arī domāt par valsts pārvaldes sakārtošanu? Ar to es domāju nu jau nebeidzamo procesu, ko lepni dēvē par valsts pārvaldes strukturālajām reformām…- Viennozīmīgi piekrītu! Pāriešana uz e-pakalpojumu plašu izmantošanu savā ziņā noteikti var līdzēt arī valsts pārvaldes reformā. Gribu pieminēt vienu būtisku jaunumu, kas tiek kā obligāts ieviests no 1. februāra, un tas ir E-iepirkums, kura ieviešanai un darbībai jau ir pieņemti visi nepieciešamie normatīvie akti. Manā skatījumā šis ir ļoti būtisks jaunums, jo turpmāk tās preces, kuras būs iespējams iegādāties, izmantojot E-iepirkuma sistēmu, valsts pārvaldes institūcijām iepirks tikai šādā veidā - piemēram, dažādas kancelejas preces, datortehnikas piederumus, medikamentus, mazgāšanas līdzekļus telpu uzkopšanas vajadzībām un tamlīdzīgi.
- Ko tas reāli nozīmē, un kurš no tā iegūs?- Iegūs gan valsts pārvalde, gan arī uzņēmēji. Mēģināšu nedaudz izskaidrot sistēmu – E-iepirkuma sistēmā ir katalogi ar precēm, kurus valsts sektors plānos iepirkt attiecīgajā gadā. Uzņēmējiem konkursa kārtībā ir iespējams iesniegt savus piedāvājumus šo preču piegādei, un konkursa rezultātā tiks atlasīti, piemēram, septiņi uzņēmumi, kuriem tiks piešķirtas tiesības visa nākamā gada laikā piedāvāt, piemēram, biroja papīru. Taču sistēmas būtība ir šāda – atlasīto piegādātāju dati tiks ievadīti sistēmā, taču viņu identifikācija netiks uzrādīta pie cenu piedāvājumiem, kurus paši uzņēmēji visa gada garumā varēs mainīt pēc saviem ieskatiem. Savukārt valsts pārvaldes atbildīgais darbinieks, kad tiks veikts kārtējais papīra iepirkums, sistēmā redzēs tikai cenu piedāvājumu attiecīgajā brīdī. Tikai tad, kad prece jau būs izvēlēta (turklāt par zemāko cenu), sistēma uzrādīs konkrēto piegādātāju.
- Faktiski šādā veidā tiks izslēgta blēdīšanās iespēja un “savējo” iespējamā lobēšana iepirkuma laikā, par ko nereti tiek izteiktas aizdomas dažādos valsts konkursos..- Tieši tā! E-pārvaldes ieviešanas viens no galvenajiem mērķiem ir tieši korupcijas riska mazināšana valsts pārvaldē – visi procesi tiek elektronizēti un kļūst ikvienam redzami. Būtībā potenciāli negodīgajam ierēdnim vairs nav nekādu iespēju neko ietekmēt vienā vai otrā virzienā. Turklāt – atgriežoties pie E-iepirkuma sistēmas – valsts iegūst, jo vienmēr tiek garantēta iespēja nopirkt vajadzīgo preci par zemāko cenu, savukārt uzņēmējs arī saņem būtisku garantiju – ja viņš tiek izvēlēts kā viens no manis minētajiem septiņiem piedāvātājiem, tad viņam uz gadu ir garantēta iespēja godīgā konkurencē piegādāt savu preci vai pakalpojumu valsts pārvaldei. Un šajā procesā viss ir atkarīgs no paša uzņēmēja, cik maksimāli lielu vai – tieši pretēji – iespējami zemu cenu viņš piedāvās, kad tiks izdarīts pasūtījums. Un uzņēmējiem par katru šādu iepirkumu vairs nebūs jāpiedalās garos un sarežģītos iepirkumu procedūru procesos.
- Vārds «e-pārvalde» tiek piesaukts ne pirmo gadu, tomēr šķiet, ka šī sistēma tiek ieviesta Latvijā pārāk lēni. Doma ir laba, taču reālie darbi, manuprāt, pamatīgi kavējas.- Diemžēl atkal jāpiekrīt. Atklāti sakot, ir piedzīvots, ka pašas informācijas sistēmas izstrāde tiek īstenota trīs mēnešu laikā, bet saskaņošanas process starp dažādām atbildīgajām institūcijām par šī pakalpojuma nodrošināšanu mēdz ilgt pat pusotru gadu. Acīmredzot problēmas iemesli ir meklējami pārāk lielajās birokrātiskajās procedūrās. Kaut gan arī ierēdņu attieksme ne vienmēr ir adekvāta – atceros, pirms pāris gadiem mēģināja panākt, lai lietvedība – dokumentu apmaiņa - valsts pārvaldes ietvaros notiktu elektroniski, nevis papīra veidā, taču pirmā reakcija bija visai negribīga. Manā skatījumā šāda pretestība liecina par nevēlēšanos mainīt ierastos procesus – varbūt kādam tādā veidā ir bail zaudēt savas varas pozīcijas.
Jābeidz darīt nevajadzīgus darbus
- Kādēļ šī kuģa iekustināšananotika tik smagnēji un ar tik lielu piepūli? Kādēļ ierēdņi tik spītīgi pretojās šim procesam? Man prātā nāk kaut vai nejēdzība, kas, manuprāt, aizvien nav izskausta, ka uzņēmējam aizvien vēl ir jāskraida pa dažādām iestādēm un jāvāc visvisādas izziņas. Kādēļ tas jādara uzņēmējam un jātērē savs laiks, ja jau attiecīgās ziņas ir valsts rīcībā?- Diemžēl šī vēl aizvien ir nopietna problēma. Un faktiski ir tā – mēs nevis nevaram ieviest sistēmas, bet mums vispirms ir jāmaina iesīkstējušie procesi. Manā skatījumā te joprojām liels darbs un iespējas ietekmēt attieksmes maiņu ir uzņēmēju organizācijām, gan Latvijas Darba devēju konfederācijai, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, gan arī nozaru asociācijām. Arī uzņēmēji paši var kļūt daudz nepiekāpīgāki, jo likumdošana paredz diezgan skaidri – ja reiz informāciju es valstij par sevi jau esmu sniedzis, tad cita valsts institūcija otrreiz no manis šādus datus vairs nedrīkst pieprasīt – viņiem šie dati ir jāiegūst valsts institūciju sadarbības ietvaros, nevis jādzenā mani, prasot savākt dažādas izziņas. Un tad atkal jārunā par strukturālajām reformām valsts sektorā – šā procesa ietvaros varbūt ir vērts arī nopietni izvērtēt visu kopumā – kas ir vajadzīgs, bet kas ir pilnīgi lieks, ko mēs darām iesīkstējušas tradīcijas pēc, piemēram, prasām informāciju, kuru varbūt vispār neviens neizmanto un kas reāli nav vajadzīga. Tad varbūt svītrojam visu lieko ārā un prasām tieši to, kas nepieciešams. Taču gribu uzsvērt – diemžēl šī pretestība jauninājumiem un efektivizācijai nav tikai mūsu ierēdniecības īpatnība –šāda attieksme ir raksturīga arī citu valstu ierēdniecībai.
- Vai šā “fona” ietvaros mēs varam cerēt, ka tuvākajā nākotnē kaut kas mainīsies un Latvijā pilnā sparā lietos e-pakalpojumus un tādā veidā gan valsts, gan uzņēmēji ietaupīs tik ļoti vajadzīgo naudu?- Es ļoti ceru. Ja tiks realizēti ERAF projektu programmā 2007.-1013. gadam ietvertie projekti, tad patiešām ļoti daudzas lietas būs labākas, vienkāršas un arī strukturālās reformas tiks realizētas ar mērķi – gūt labumu visiem un ietaupīt naudu tur, kur to tērējam nelietderīgi. Patiesībā e-vides izmantošanai ir ļoti plašas iespējas. Piemēram, elektroniskajā vidē iespējams veidot pastāvīgu un konstruktīvu dialogu starp valsti un biznesu, dažādos likumdošanas aktus, kas ir būtiski uzņēmējdarbībai, ne tikai saskaņojot pēdējā brīdī pirms pieņemšanas, bet faktiski cieši sadarbojoties jau pašā dokumentu radīšanas brīdī un visā procesā. Ideālais modelis šādai sadarbībai būtu, ka uzņēmējs e-vidē uzdod sev svarīgu jautājumu ierēdnim vai varbūt pat ministram, un viņš arī saņem reālu atbildi. Tā būtu reāla diskusija starp valsts pārvaldi un privāto sektoru – pastāvīga saskarsme, regulāra informācijas un domu apmaiņa, lai veicinātu valsts attīstību un taupītu valsts līdzekļus tur, kur vien iespējams.