Ziemā turpina braukt vismaz 10% ikdienas riteņbraucēju

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Artūrs Pavlovs

Gada aukstajos mēnešos pārvietošanos ar velosipēdu Rīgā turpina aptuveni 10% riteņbraucēju, liecina Latvijas Riteņbraucēju apvienības veiktās skaitīšanas dati. Pilnīgāku kopainu, kas kalpotu kā arguments finansējuma piesaistīšanā un pat riteņbraucēju kopienas paplašināšanā, varētu nodrošināt velo skaitītājs tablo formātā, bet Rīgas domes pirms gada iesāktās sarunas ar Dānijas vēstniecību pie taustāma rezultāta pagaidām nav nonākušas.

Latvijas Riteņbraucēju apvienība pagājušo piektdien uz Vanšu tilta veica pētījumu, kurš apliecināja, ka, neskatoties uz auksto laiku (tobrīd ārā bija -10) un apgrūtinošajiem braukšanas apstākļiem, velosipēdu kā pārvietošanās līdzekli ziemā turpina izmantot vismaz desmitā daļa Rīgas velobraucēju.

Siltajos mēnešos Vanšu tiltu laikā no 8:00 līdz 9:00 rītā šķērso aptuveni 390 riteņbraucēju (pērn jūlijā – 398, bet septembrī 384), bet piektdien veiktais pētījums šīs stundas laikā fiksēja 38 pedāļu minējus. Akcijas «Paldies, ka ieminies ziemā!» organizatori gan piebilst, ka reālais braucēju skaits varētu būt arī lielāks, jo plūsma skaitīta tikai virzienā no centra uz Imantu.

Sarunās ar velosipēdistiem noskaidrots, ka daudzi no viņiem pat ziemā ik dienas nobrauc vidēji 20 kilometrus (viens no sastaptajiem pat 70) un izmanto divriteni, lai nokļūtu uz darbavietu vai mācību iestādi. Viena no tendencēm ir tāda, ka velosipēdu ziemā lielākoties izmanto vīrieši – pusotras stundas laikā (8:00-9:30) no 51 riteņbraucēja pedāļus mina tikai septiņas daiļā dzimuma pārstāves.

Iegūtā informācija ir nodota Rīgas domes Satiksmes departamenta rīcībā, kas to var izmantot plānošanā un finansējuma piesaistē,

rēķinoties ar to, ka velobraucēju kļūst arvien vairāk.

Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks gan atzīst, ka iegūtie rezultāti nav pilnībā objektīvi – citādos laika apstākļos riteņbraucēju skaits minētajā dienā varēja mainīties gan vienā, gan otrā virzienā.

Lai veiktu pilnībā leģitīmu riteņbraucēju uzskaiti, ir nepieciešams velosipēdistu skaitītājs, kas darbojas tādās riteņbraukšanai draudzīgās valstīs kā, piemēram, Dānija, Nīderlande vai Vācija. Šāda mērierīce izmaksā no 20 līdz 30 tūkstošiem eiro.

Rīgas domes pārstāvjiem pagājušā gada sākumā ir bijušas sarunas ar Dānijas vēstniecību par iespējām sadarboties un palīdzēt ar finansējumu, un panākta mutiska vienošanās, ka pusi līdzekļu dod pašvaldība, bet otru – vēstniecība, apstiprina Silenieks. Līdz reālam līgumam abas puses pagaidām vēl nav nonākušas.

Šie skaitītāja dati varētu noderēt kā finansējuma piesaistē, tā galvaspilsētas iedzīvotāju motivēšanā vairāk braukt ar divriteni.

Tablo labi redzamā vietā (viens no variantiem tā novietošanai – uz Vanšu tilta pie Latvijas Bankas) var labi kalpot riteņbraucēju pašapziņai, ka «mūsu kļūst vairāk», uzskata Silenieks. «Tas ir vēl viens instruments, kas sastrēgumos stāvošajiem šoferiem atgādina: vecīt, ir arī alternatīva. Viņi visi brauc garām. Varbūt man arī jāpamēģina braukt ar riteni,» viņš saka.

    Uz augšu