Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/10184515t1h2361.jpg)
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Cēsu nodaļā nepilnos divos mēnešos izsniegts jau teju tūkstotis elektronisko identifikācijas karšu (eID). Pērn visā gadā trīs tūkstoši.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Cēsu nodaļas vadītāja Selga Kļaviņa «Druvai» norāda, ka cilvēkiem ir liela interese par eID kartēm, turklāt daudziem šogad beidzas arī pases derīguma termiņš.
«Šajā gadā plānots, ka visā Latvijā 500 tūkstošiem cilvēku jāmaina personu apliecinoši dokumenti, jo daudziem beidzas iepriekšējā parauga pases termiņš. Tādēļ šis mums būs intensīva darba gads. Darāmā apjoms būs trīs reizes lielāks nekā pagājušajā gadā. Turklāt Cēsu nodaļas pakalpojumus izmanto ne tikai tuvējās apkaimes ļaudis, brauc arī cilvēki no Siguldas un Ropažu puses, jo tur nav Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļas. Nereti pat atbrauc visa ģimene kārtot dokumentus. Brauc pat rīdzinieki, jo pērn Rīgā nodaļām bija liels noslogojums, cilvēki cer, ka šeit, mazpilsētā, rinda nebūs tik gara un viņi tiks pie jauniem dokumentiem īsākā laikā,» saka S. Kļaviņa, norādot, ka personu apliecinošos dokumentus var saņemt jebkurā pārvaldes nodaļā, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas.
S. Kļaviņa atgādina, ka no pagājušā gada aprīļa iedzīvotājiem visā Latvijā ir iespēja noformēt jaunā veida personu apliecinošo dokumentu - elektronisko identifikācijas karti. Lai arī dokuments nav obligāts, tomēr interese par to ir liela.
«Iedzīvotāji var izvēlēties, kādu dokumentu noformēt un izmantot. Vai tā ir pase vai šī identifikācijas karte, taču prakse rāda, ka ļoti daudzi izvēlas abus dokumentus. Šī gada divos mēnešos esam izsnieguši nedaudz vairāk kā trīs tūkstošus personu apliecinošus dokumentus, no tiem tūkstotis ir tieši eID kartes. Katrs otrais ņem gan pasi, gan karti,» vērtē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Cēsu nodaļas vadītāja, atklājot, ka arī viņai pašai ir eID karte.
S. Kļaviņa teic, ka jaunā dokumenta priekšrocības ir gan tā lielums, gan arī funkcionalitāte. «Identifikācijas kartes ir autovadītāja apliecības lielumā, līdz ar to tās ērti nēsāt līdzi. Visur tur, kur līdz šim personas identitātes apliecināšanai tika izmantota pase, tagad ir iespējams izmantot identifikācijas karti, jo Latvijas teritorijā tā ir līdzvērtīga pasei. Turklāt man pašai šobrīd ir tikai eID karte,» saka S. Kļaviņa un teic, ka otra būtiskākā priekšrocība identifikācijas kartēm salīdzinājumā ar pasēm ir tā, ka tās ļauj personai apliecināt identitāti ne tikai klātienē, piemēram, pasta nodaļās, bankās, pie notāriem, kārtojot jebkādus darījumus, bet arī attālināti, izmantojot internetu un droša elektroniskā paraksta piedāvātās iespējas.
«Kartē jau ir iekļauti rīki droša elektroniska paraksta radīšanai. Ar to var izmantot elektronisko parakstu un elektroniski pierādīt savu identitāti. Bieži vecāki bērniem ņem tikai eID kartes. Tas ir ērtāk nekā taisīt pasi,» saka S. Kļaviņa.
Vērtējot ikdienas darbu un apmeklētāju skaitu, S. Kļaviņa teic, ka vasarā ierasti rindas pieaug, jo sākas atvaļinājumu un ceļošanas laiks. Līdz ar to daudziem rodas būtisks jautājums par dokumentu sakārtošanu.
«Domājot par klientu ērtāku apkalpošanu, no šī gada esam nolēmuši ļaut klientiem zvanīt un pieteikties rindā viņiem vēlamā laikā. Ja kāds ļoti steidzas vai nevēlas stāvēt garā rindā, šo iespēju var izmantot, piesakot konkrētu apkalpošanas laiku,» norāda S. Kļaviņa.