Lai gan stihiju dēļ Latvija zaudē miljonus, riskus neizvērtē

Pēdējās dabas stihijas Latvijai izmaksājušas aptuveni miljonu latu katra, taču joprojām visi riski netiek pilnībā izvērtēti, secināts biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā par ārkārtējām situācijām Latvijā.

Riskus neizvērtē

"Runa ir par riska novērtējumu. Riski mainās, un tas ir tas, kas mūsu valstī kopumā klibo, jo mēs īsti tiem neejam līdzi," diskusijā teica Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis.

Kā piemēru viņš minēja kādu pašvaldību, kurai janvāra elektroapgādes krīzes laikā radusies vajadzība pēc ģeneratora, lai nodrošinātu dzeramā ūdens piegādi. "Jābrīnās, kā cilvēki nedomā par to, ka vienā brīdī visa pilsēta var palikt bez dzeramā ūdens," teica Lieljuksis.

Arī Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods norādīja, ka

dabas stihiju - plūdu un vētru - radīto postījumu novēršanai katru reizi tērējam miljonu latu, bet tajā pašā laikā daudz ko bija iespējams paveikt jau iepriekš,

piemēram, pēc 2005.gada vētras, kas traucēja elektroapgādi lielā daļā Latvijas teritorijas. Viņš gan vērtēja, ka šā gada janvāra krīzes laikā visi dienesti darbojās visaktīvāk, ātrāk un ļoti saskaņoti.

Katastrofas pieaug

Lieljuksis diskusijā pauda viedokli, ka nākotnē negaida nekas labs, jo saskaņā ar oficiāliem dokumentiem dabas un tehnogēno katastrofu skaits 25 gadu laikā ir pieckāršojies. Pagājušajā gadā šādu katastrofu pasaulē bija vairāk nekā 400. "Riski pieaug, un pieaugs vēl, tātad riski visu laiku jāparedz," teica Lieljuksis.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce gan piebilda, ka vienmēr būs kāds specifisks gadījums, lai cik labi sagatavotu risku karti. "Piemēram, ar knišļiem - tas bija nebijis gadījums un diez vai kāds būtu paredzējis šādu risku," sprieda Pūce.

Ceļa sākumā

Pēc Lieljukša vērtējuma, Latvija ir riska novērtējuma sistēmas sākumā. Šogad ir noteikti desmit punkti, kas jāizpilda, nākamgad jāizvērtē pārnozaru kritēriji, piemēram, kas notiek, ja AS "Latvijas Gāze" pārtrauc piegādāt "Valmieras stikla šķiedrai" gāzi. Savukārt 2013.gadā jāizvērtē, kas notiks starpvalstu līmenī. Piemēram, kā Latviju, Lietuvu un Igauniju ietekmēs, ja nebūs gāzes piegādes no Krievijas.

Drīzumā valdībā tiks pieņemts jaunais likums par ārkārtējām situācijām un izņēmuma stāvokli. Tas noteiks iespēju izsludināt īpašu tiesisko režīmu, kad ir nepieciešams būtisks civilpersonu vai juridisko personu tiesību ierobežojums, jo novērstais apdraudējums ir lielāks nekā iespējamais.

Lieljuksis teica, ka likuma mērķis ir panākt situāciju, ka zemākais līmenis var pats darīt, un rīcība sākas no pašvaldību līmeņa. Viņš pauda cerību, ka EM mainīs noteikumus, saskaņā ar kuriem patlaban, izsludinot enerģētisko krīzi, pašvaldībai arī noteikts pienākums segt zaudējumus.

Atbildot uz to, Pūce teica, ka ir jāsadala izdevumi pēc pozīcijām, jo ir klasiskās pašvaldību budžetu funkcijas un ir klasiskās valsts funkcijas.

Problēmas jārisina kopā

Lieljuksis arī norādīja, ka turpmāk labāk nebūs, un iedzīvotājiem, biznesam, pašvaldībām, valsts pārvaldei kopā būs jārisina problēmas. "Zinātnieki gatavo prognozes, un redzam, ka ir jāreaģē un jāmainās, jāplāno, ko darīsim. Itālijā bija sistēmas novērtējums, un svarīgākais, ko viņi saka - galvenais, lai cilvēki zinātu, kā rīkoties šādā situācijā. Pamats ir informēta sabiedrība," teica VUGD pārstāvis. Viņš uzskata, ka ir jāsāk no indivīda. Tai skaitā ir parastas lietas, kas jāzina, piemēram, kā atslēgt ūdeni, elektrību, siltumpiegādi.

Uz augšu