Gulbenes tiesa – šaurībā, taču moderni aprīkota

«Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics bija apmierināts, redzot un uzzinot, kā izmantojam darbā jaunās iespējas,» «Dzirksteli» informē Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja Gunta Gulbinska.

Lietu skatīs tiešsaistē ar cietumu

Tie, kuri piedalās Gulbenes rajona tiesas sēdēs, ir novērojuši, ka protokolu ar roku vairs tik cītīgi neaizpilda kā līdz šim. To izdarīt var arī vēlāk. Bet sēdes laikā viss tiek fiksēts audioierakstā un pēc tam šā ieraksta kopijas kompaktdisku izsniedz arī katra procesa dalībniekiem, ja viņi to vēlas. Izmantota tiek arī videokonferencēm paredzētā aparatūra. Piemēram, 20.februārī rajona tiesā ir plānota kārtējā šāda videkonference tiešsaistē, kurā piedalīsies kriminālpārkāpumā apsūdzētā persona, kas pašlaik atrodas Olaines cietumā un tur izcieš sodu par neatstrādāto piespiedu darbu. Šādi skatīsim kriminālprocesu.

Tieslietu ministrijas pakļautībā strādājošās Tiesu administrācijas pārstāvji apskatīja tiesas ēku, novērtēja aizvadītajos divos gados veiktos remontdarbus. Secināts, ka gulbeniešiem jāstrādā pārāk lielā šaurībā. Tika secināts, ka jāpabeidz tiesas ēkas otrā stāva sakārtošana.

Tomēr cer uz jaunu tiesas ēku

Akciju sabiedrības «Tiesu namu aģentūra» pārstāvji informējuši G.Gulbinsku, ka joprojām nav atmesta ideja par jaunas tiesas ēkas celtniecību Gulbenē. «Projekts joprojām ir zem jautājuma,» ar cerību saka G.Gulbinska. Neesot izslēgts, ka nākotnes vīzijā tieši Gulbenē būs tā saucamā pirmās instances tiesa, bet visapkārt tai citos tuvējos novados - šīs instances pārraudzītie tiesu nami.

Jau rakstījām, ka 2007.gadā maija beigās notika iepirkuma procedūras par skiču un tehniskā projekta izstrādi administratīvās ēkas Gulbenē, Ozolu ielā 12 (vietā, kur pašlaik atrodas stāvlaukums), būvniecībai, kur bija plānots izvietot Gulbenes rajona tiesu un Gulbenes zemesgrāmatu nodaļu. Toreiz Tiesu administrācija solīja - būvniecībai jāsākas 2008.gadā.

Tiesas vadībā būs rotācija?

Tieslietu ministrija iesniegusi Saeimā ļoti būtiskus labojumus likumā «Par tiesu varu». «Kā plānots īstenot izmaiņas un vai tās būs, kādas būs, par to vēl ir neziņa,» saka G.Gulbinska.

Aprīlī paredzēta diskusija ar Tieslietu ministrijas pārstāvju līdzdalību, kur runās, kādai jābūt tiesu sistēmai valstī un vai katrā rajonā ir vajadzīga sava tiesa. Ar jēdzienu «rajons» jāsaprot nevis teritorija, bet gan pirmo tiesu varas instance.

Plānotās izmaiņas likumā «Par tiesu varu» paredz, ka pirmās instances tiesas priekšsēdētāja amatā viena persona drīkstēs atrasties noteiktu termiņu. Latvijā pirmās instances tiesu priekšsēdētāji savus amata pienākumus lielākoties katrs pilda jau ilgāk nekā desmit gadus.

Paredzēts palielināt tiesu priekšsēdētāju lomu - viņiem vajadzēs stingrāk uzraudzīt, kādu iemeslu dēļ tiesneši atliek lietu izskatīšanu uz nesamērīgi ilgu laiku.