Man vienmēr šķitis, ka manu vīrieti saukt par Lielisko - tas būtu tomēr teikts par skaļu. Jo Lieliskā aprakstā noteikti neiederas klišejiskās vīriešu sliktās īpašības. Un manam vīrietim pavisam noteikti tās piemīt.
Ar viņu caur uguni un ūdeni (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Taču šodienā, kad atskatos uz mūsu nu jau desmit plecu pie pleca pavadītajiem gadiem, spilgtākajās atmiņās nav ne mazākās atskaņas no šīm īpašībām. Toties atmiņā nāk pirmie Ziemassvētki pēc mūsu iepazīšanās, kad pilnīgi negaidīti svētku vakarā, ko biju nolēmusi pavadīt otrā Latvijas malā, pie durvīm piezvana viņš. Nāk atmiņā pirmais strīds, kad viņš dusmīgs cenšas man ieskaidrot, ka jēga strādāt un pelnīt naudu, tiekties uz augšu viņam ir tad, ja var tai visā dalīties ar mani. Es gara acīm redzu, kā pēc tā, kad esmu viņu atraidījusi, viņš stūrgalvīgi nepadodas un cenšas iekarot manu uzmanību, piemēram, aplīmējot savu auto ar man adresētiem vēstījumiem.
Jā, tagad liekas dulli... Atmiņā ir aina no, šķiet, jau tik senas pagātnes, kad gluži kā pasakā tieku bildināta greznākajā Latvijas pilī. Un seko aina, kā pirmo reizi pilnīgi skaidri redzu, kā zaudēju savu princeses troni viņa dzīvē, - tai pašā sekundē, kad viņš pirmoreiz ierauga mūsu meitu.
Un tad ir arī brīnumainas pārvērtības – brīži, kad stingrais tētis acumirklī pārvēršas par jautrāko rotaļu biedru bērnam. Seko pierē iegūlusī rūpju rieva, kad viņš, kā vien prazdams, rūpējas par savu ģimeni. Atmiņu kaleidoskopā ainu ir daudz. Un katra no tām ved tālāk, pie dažādām sajūtām.
Stiprais plecs, kad šķiet, ka sabrūk pasaule. Siltas rokas. Spēcīgi sirdspuksti.
Absolūta uzticēšanās. Drošība. Kaisle. Mūzika. Smiekli. Vienkāršība šā vārda vislabākajā nozīmē. Un vēlreiz viss no jauna... Un vēlreiz.
Un tad es saprotu, ka nemaz ar nav tik būtiski atrast precīzāko apzīmētāju manam vīrietim... Būtiski ir tas, ka ar manu vīrieti kopā esam gājuši caur uguni un ūdeni, ka esam spējuši nosargāt to īpašo dzirksti šos gadus, ka abi varam uzticēties viens otram jebkurā dzīves situācijā, ka spējam pasmieties viens par otru, ka spējam vienkārši būt kopā par spīti mūsu atšķirībām.
Lieliskais? Varbūt jā, varbūt nē. Bet viņš ir radīts tieši man. Un es to jūtu ik dienu.
Jo, ja es atļaujos paskatīties tālā, tālā nākotnē, tad tieši viņa roka tur manējo, kad rāmā vasaras pievakarē sēžam uz balta lieveņa, vērodami saulrietu.
Elīna