Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/10230905t1h48f3.jpg)
Uzņēmumiem un valsts pārvaldes organizācijām atmaksājas pāriet uz atvērtā koda programmatūru brīdī, kad notiek lielas esošās maksas programmatūras jauninājums vai arī kādas krīzes brīdī, sarunā ar biznesa portālu "Nozare.lv" sacīja starptautiskā atvērta koda organizācijas "The Open Source Initiative" direktors Saimons Fipss.
Pārejā no maksas uz bezmaksas atvērtā koda programmatūru parasti ietaupot ne vairāk kā 10% līdz 15% uz IT sistēmas kopējām uzturēšanas izmaksām, jo datu pārneses jeb tā dēvētās migrācijas izmaksas var būt ievērojamas.
"Tas ir maksas sistēmu dabā, ka no viņām aiziet ir ļoti dārgi, tādēļ jānogaida brīdis, kad maksas programmatūrā ievieš tādus jauninājumus, kas prasītu būtiskus izdevumus darbinieku apmācībā un pieradināšanā," sacīja Fipss. Viņš norādīja, ka šāds brīdis varētu būt pienācis ar pēdēja laika "Microsoft Office 2011" versiju, kas tiek piedāvāta kā attālināts jeb mākoņdatošanas pakalpojums, turklāt veiktas lielas izmaiņas lietotāju saskarnes izskatā un funkcionalitātē.
"Krīze", pēc Fipsa domām, varētu būt brīdis, kad maksas programmatūras piegādātājs maina sava biznesa stratēģiju un vairs neatbalsta lietotājam licencēto sistēmu.
Savā prezentācijā Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas konferencē Fipss uzsvēra, ka
pats galvenais, ko piedāvā atvērta koda risinājumi, ir lielāka lietotāja rīcības brīvība, kas ļauj ietaupīt gan iegādes brīdi, gan sistēmas lietošanas laikā.
Britu informācijas tehnoloģiju (IT) uzsvēra, ka maldās tie, kas uzskata, ka galvenais, ko ieekonomē ar atvērta koda bezmaksas programmatūra ir licences maksas. "To ietaupīsit šogad, tad jums prasīs, ko ietaupīt nākamgad," sacīja Fipss.
Pāreja uz atvērta koda risinājumiem maina IT sistēmu uzturēšanas izmaksu struktūru. Nav jārūpējas par licenču uzraudzību, lielā uzņēmumā tam algojot īpašu darbinieku.
Lai gan Fipss uzskata, ka galvenie ietaupījumi ar atvērta koda risinājumiem ir uz kopējām sistēmas uzturēšanas izmaksām tās lietošanas mūža laikā, viņš norādīja, ka augstas licenču maksas darbojas kā lamatas, kas iedzen atbildīgās personas strupceļā, jo tās nevēlas apturēt neveiksmīgu IT projektu "tāpēc, ka jau tik daudz esam iztērējuši".
Globālās uzņēmumu vadības un datu bāžu programmatūras izstrādātāja "Oracle" atbildīgais par atvērtā koda risinājumiem publiskajā pārvaldē Žils Gravjē sacīja, ka izvēle starp atvērto kodu un komerciālo programmatūru parasti saistīta ar lieliem, ilgtermiņa projektiem, piemēram, valsts nodokļu iestādes IT sistēmas izbūvi. "Licencēšanas maksas šādos gadījumos ir tikai 1% no kopējās projekta izmaksas," viņš teica.
Dažādās valstīs dažāda pieeja atvērtā koda programmatūrai
Gravjē norādīja, ka ES valstīs ir dažāda pieeja atvērta koda lietošanai - vienas valstis dažos apstākļos to pieprasa, citas to labprāt redzētu, bet vēl citas vienkārši pieprasa vienādus priekšnoteikumus komerciālai un atvērtā koda programmatūrai konkursos.
"Nevajag konkursa dokumentos ierakstīt, ka izklājlapai jābūt precīzi tik daudz šūnu, kā "Microsoft Excel"," viņš teica.
Gravjē norādīja, ka valdībām un pārvaldes iestādēm nepienāktos piespiest savus iedzīvotājus maksāt par programmatūru, ar kuru atvērt un lasīt oficiālus dokumentus. Tādēļ atbalstāma atvērtā koda standarta lietošana, lai šos dokumentus var glabāt "ODT" kodējumā, kuru izmanto bezmaksas "Open Office" un līdzīga programmatūra.
"Oracle" menedžeris arī norādīja, ka atvērta koda risinājumu lietošanu nosaka specifiskā publiskā sektora vide. Izglītības iestādes var iesaistīt pašus studentus risinājuma attīstīšana un ieviešanā, savukārt veselības aprūpes sistēmā parasti izmanto maksas programmatūra, taču pacientiem un lietotājiem vajadzīgi dokumenti būtu jāveido pēc atvērtā koda standartiem.