100 grami uz bērnu veselību (35)

Eiropas Komisija iecerējusi, ka līdz ar programmu „Skolas auglis” augs augļu un dārzeņu patēriņš un nākotnē samazināsies veselības aprūpes izmaksas aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimību dēļ. Turklāt – vienlaicīgi veicinot zemnieku ienākumus un stabilizējot tirgu, lai veselīga pārtika uz kopējā tirgus piedāvājuma nenogrimst pavisam. Programmas mērķis ir panākt arī to, lai bērni iecienītu dārza veltes un turpmāk lietotu uzturā lielākā daudzumā.

Statistika apliecina, ka programmas sūtība Latvijā ir aktuāla – piektdaļa bērnu ir pārlieku aptaukojušies. 21,5% pirmo klašu skolēnu (24,5% zēnu un 18,4% meiteņu) Latvijā ir liekā ķermeņa masa, liecina Sabiedrības veselības aģentūras 2008. gadā veikts pētījums. Rīgā šī problēma konstatēta pat 33% pirmās klases zēnu un 20% meiteņu.

Trīsarpus miljoni porciju

100 gramu lielajās porcijās katrs skolēns ik dienu saņems svaigus ābolus, bumbierus, lielogu dzērvenes, kāpostus, kolrābjus, burkānus vai kāļus.

Projekta īstenošanai paredzēts 421 776 latu liels finansējums, no kuriem 75% ir Eiropas Savienības, bet 25% ir mūsu valsts līdzfinansējums. „Skolas augli” bērni saņems no janvāra līdz februāra beigām, šajā periodā katrs skolēns tiks pie 66 porcijām, pa visiem kopā – 3 592 182.

Dace Freimane, Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta pārstāve, skaidro – skolēnu vēderos nonāks tikai integrēti audzēti dārzeņi, kas audzēšanas laikā nav pārlieku apstrādāti ar pesticīdiem un minerālmēsliem. Programmas nosacījumi paredz, ka augļus un dārzeņus nedrīkst transportēt vairāk kā 300 kilometru, tādēļ mūsu skolēni ēdīs tikai pašmāju lauku labumus, jo Igaunijā un Lietuvā ar integrēto metodi dārzeņus neaudzējot.

Speciāliste uzskata, ka skolās varētu dalīt arī bioloģiski audzētus augļus un dārzeņus, taču ar bioloģisko produkciju nebūtu iespējams skolas apgādāt vajadzīgajā apjomā nelielā piedāvājuma dēļ.

Kopumā „Skolas augli” saņems 78% visu pirmo līdz sesto klašu bērni Latvijā.

Apēd „līdz sēkliņām”

„Ziemas ābolus vienmēr ir grūti realizēt, tāpēc iepriecināja iespēja piedalīties,” esmaja.lv atzina zemnieku saimniecības „Lejas danči” Durbes novadā īpašniece Dagmāra Kokina.

Kā vienīgo programmas ieviešanas trūkumu D. Kokina min nespēju laikus sagatavoties, jo „augļu dārzs nav mēneša jautājums”, bet par iespēju piedalīties „Skolas augļa” programmā informācija līdz „Lejas dančiem” nonākusi tikai rudenī.

Viņa atzīst – lai gan nekāda milzīgā peļņa nebūšot, finansiālais ieguvums tomēr ir ievērības cienīgs. „Prasības izpildīt varam, bet jāatlasa labākās kvalitātes augļi, kas ir vismaz 100 gramu lieli,” viņa atklāj. „Augļus ir visai grūti saglabāt no rudens, tomēr, par laimi, mums joprojām ir ko piedāvāt.” Grūtības sagādājot arī augļu piegāde skolām, jo lauku ceļi ziemā ir slikti izbraucami.

No šīs saimniecības āboli un bumbieri ik dienas nonāk Liepājas puses skolēnu mutēs. Jau pirmajās dienās saņemtas atsauksmes, ka „skolēni augļus apēduši līdz sēkliņām”. „Stabils noiets ir liels ieguvums ikvienam zemniekam,” piebilst „Lejas danču” īpašniece.

D. Kokina priecājas, ka programmā nepiedalās konvenciālie audzētāji, bet gan tie, kas piekopj integrēto metodi. „Tā ir kā pusceļš uz bioloģisko audzēšanu, līdz ar to dārzeņi un augļi ir tuvāki dabiskiem. Miglojam un mēslojam nedaudz, tikai pēc vajadzības, nevis grafika.” Lielākoties saimniecībā kaitēkļus noēdot putni, kuriem augļu dārzā izvietoti būrīši.

Skolotājām jāmanevrē ar paplātēm

Latvijas Vecāku apvienības “VISI” pārstāve Gunta Kraģe atzīst – „Skolas auglis” ir ieguldījums, kaut neliels, bērnu veselībā. „Ja vecāki nevar nodrošināt bērnus ar pilnvērtīgu pārtiku, tad vismaz daļēji to izdarīs skolā. Kā mamma es redzu, ka bērns, pat uz mājām paciņu paņēmis, patiešām dārzeņus arī apēd, ja to nav paspējis skolā. Bērns atnesa graužamos burkānus, kas ir saldi un garšīgi, ne tādi kā veikalā. Garšo kā tikko notīrīti,” viņa vērtē. „Viennozīmīgi labāk lai grauž burkānu nekā neveselīgas uzkodas,” piebilst G. Kraģe.

Savukārt Rīgas Valda Zālīša pamatskolas direktore Elita Rītere nav apmierināta ar to, ka skolas vadībai kā uz galvas uzkrituši lieki pienākumi. Viņa arī neizprot, kādēļ nepieciešams veikt papildu izglītojošus pasākumus par veselīgu uzturu, ja katrā skolā, piemēram, audzināšanas stundās, bērni par to tiek regulāri informēti.

Direktori tāpat neapmierina fakts, ka vismaz pirmajās dienās „Skolas augļa” piedāvājums ir visai vienveidīgs – tikai āboli un burkāni. Turklāt skolotājas „ar paplātēm spiestas manevrēt pa bērnu pilniem gaiteņiem, jo ēdnīcā vietas trūkuma dēļ augļus dalīt nevaram”.

„Protams, vitamīni ir noderīgi. Atzīstami, ka tiek domāts par bērnu veselību. Taču, pusotra mēneša laikā ik dienas saņemot pa vienam ābolam, diez vai bērnu veselība uzlabosies. Pretī liekot slikto „Skolas augļa” organizāciju, ieguvums varbūt nemaz nav tik liels,” uzskata E. Rītere. Viņa arī ir sašutusi par to, ka programmas īstenošanas gaitā skolas kontrolē un, piemēram, par izglītojošo pasākumu neveikšanu var tikt sodītas. „Tas taču ir smieklīgi!” direktore piebilst. E. Rītere gan atzīst, ka novērtēt „Skolas augļa” programmu pilnīgāk varēs tikai pēc ilgāka laika, jo pagaidām problēmu esot nesamērīgi daudz. Lai vai kā, augļi un dārzeņi pamatskolas bērniem garšojot.

Noderīgie grami

Citās domās ir Andis Brēmanis, Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs. Viņš vērtē „Skolas augļa” porcijas apjomu – tikai 100 gramu. „Jebkuri grami ir noderīgi, šī programma nenodrošinās visu, bet galvenais tās mērķis ir audzināt. Tas ir liels pluss, ja bērni tiek pieradināti un ievirzīti augļu dārzeņu graušanas procesā. Daudziem tas ir īpašs ieguvums, jo vecāki augļus un dārzeņus ikdienā nenopērk,” saka ārsts.

„Jaunākie pētījumi liecina, ka bērnu aptaukošanās ir uztraucoša problēma Latvijā,” secina A. Bērmanis. Pirms 15 – 20 gadiem šādu problēmu bijis mazāk. „Dzīves līmenis ir audzis, līdz ar to paliekam mazkustīgāki, aizraujamies ar dažādām ērtībām, bērni vairs nebrauc ar velosipēdu un nespēlē futbolu, bet sēž pie televizora vai datora. Tautas sporta kustība izzūd, līdz ar to vispārējais mazkustīgums gāžas virsū,” saka D. Brēmanis.

„Turklāt ēšanas paradumi pamatīgi mainījušies uz slikto pusi – pieejams plašs klāsts našķu un saldumu. Agrāk limonādes bērni dzēra svētku reizēs, tagad tā ir ikdiena. Kamēr saldumu un cepumu ir pārpārēm, augļi un dārzeņi diemžēl palikuši novārtā,” rezumē diētas ārsts.