Saimnieka šova līgava Marita: kāzas tiešām būs! (43)

«Citādāk kā par bijušo alūksnieti mani nevar nosaukt. Kā 2003.gadā absolvēju E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju, tā laukā no ligzdas un uz Rīgu studēt. Nu jau būs desmit gadi, kopš dzīvoju un strādāju Rīgā. Esmu administratīvā direktore ceļu būves uzņēmumā, kurā veicu arī darba drošības speciālista pienākumus. Bet tagad mana dzīve ir apgriezusies kājām gaisā,» saka Marita.

Gribēja asākas izjūtas

«Šovam mani pieteica jaunākā māsa Gunita. Kad viņa skatījās šovu «Saimnieks meklē sievu», arī es palaikam iemetu aci TV. Protams, apspriedām, vērtējām un jokojām, kura kuru izvēlētos un tamlīdzīgi. Minēju,

ja man būtu jāizvēlas, izvēlētos Sandi no Salacgrīvas.

Tas laikam arī pamudināja Gunitu mani pieteikt. Reiz viņa pasmējās, ka pieteikšot mani. Es to neuztvēru nopietni līdz brīdim, kad piezvanīja Sandis,» stāsta Marita. Kad puisis stādījās priekšā kā Sandis Birkenbergs, tad Maritai viss kļuva skaidrs, jo puiša skanīgais uzvārds bija palicis viņas atmiņā. «Lai nebūtu pārpratumu, atzinos, ka neesmu pati pildījusi pieteikuma anketu. Uz ko viņš pajautāja, vai tomēr vēlos piedalīties. Piekritu, jo gribēju asākas izjūtas, jaunu pieredzi. Arī redzēt, kā šādi šovi top. Tāds interesants vasaras piedzīvojums ar vēl interesantāku iznākumu,» teic Marita. Tā arī sākās viņas piedzīvojums, kura iznākums mainīja gan viņas, gan Sanda dzīvi.

Maritai ir svarīgs ģimenes viedoklis, un

ģimene viņu atbalstīja par visiem 100 procentiem

- gan tad, kad uzzināja, ka viņa piekritusi piedalīties, gan arī šova laikā. «Vislielākais atbalsts bija māsa un mamma. Viņas vispār ir ļoti īpašas meitenes. Arī no draugiem un paziņām saņēmu tikai pozitīvas atsauksmes,» stāsta Marita.

Sajūtas - aizraujošas!

«Sākumā, kad ielenca kameras, bija satraukums. Šķita grūti koncentrēties, noformulēt savas domas un izveidot loģiski skanošus teikumus. Tas radīja nelielu saspringumu. Vēlāk jau visi aprada. Sajūtas - aizraujošas! Spilgti palikusi atmiņā pirmā diena, kad visi dalībnieki sapulcējās Ādažos. Pirms tikšanās ar saimniekiem aci pret aci dāmu viesu mājās valdīja tāds mīlīgs haoss. Bija interesanti noraudzīties, kā pieaugušas sievietes pucējās un uztraucās kā pusaugu meitenes pirms pirmā randiņa. Vīri bija ne mazāk uztraukušies,» stāsta Marita. Viņa arī uzsver, ka bijis liels prieks iepazīties ar cilvēkiem no dažādām Latvijas pusēm, kuriem katram savs dzīvesveids, pieredze, uzskati un viedoklis. «Visi tik atšķirīgi, un katrs tik interesants savā būtībā. Ar dažiem dalībniekiem kontaktējamies joprojām,» viņa saka.

Marita uzsver, ka viens ir skatīties šovu, bet pavisam cits - tādā piedalīties un redzēt, kas kā top un kā vēlāk tiek parādīts un interpretēts. Šis šovs viņai likās kā iepazīšanās sludinājums televīzijā, kur dalībnieki ir kā uz paplātes - tādi, kādi ir.

«Jau no paša sākuma visu šo pasākumu, arī pārbaudījumus, uztvēru kā atpūtu un izklaidi. Ģimenē jau kopš agras bērnības palīdzējām vecākiem un vecvecākiem mājas un dārza darbos, pa vasarām strādājām un patstāvīgi pelnījām sev kabatas naudu. No darba nebaidos, tāpēc arī uzdevumi nesagādāja nekādas grūtības. Gluži otrādi – atpūtos un labi pavadīju laiku. Arī tagad, kad aizbraucu uz Alūksni, labprāt kaut ko padaru svaigā gaisā - vai tā būtu lapu grābšana vai sniega šķūrēšana pagalmā. Tāpat arī šovā – sajūta tāda, it kā vienkārši būtu sasaukta talka.»

Netrūkst arī citu traku ideju

Marita ir aktīva jauniete, kurai netrūkst arī citu traku ideju. Viņa ir daudzpusīga un interesējas par dažādām lietām. «Mani interesē cilvēki un kultūra, arī psiholoģija, tāpēc nereti izvēlos arī attiecīgu lasāmvielu. Darbā nākas saskarties ar dažādām jomām, kā rezultātā esmu sapratusi, ka mana lielākā aizraušanās ir projektu vadība. Nākotnē vēlos to studēt, bet, runājot par atpūtu, viss atkarīgs no noskaņojuma. Kad gribas aktīvi atpūsties - motocikli, kartings, peintbols un tā tālāk. Kad gribas mieru – kāda grāmata, pastaigas, biljards, kino, teātris. Patīk apmeklēt dragreisa un drifta pasākumus, autosacīkstes. Šad tad kaut ko uzzīmēju vai kopā ar māsu veidoju kādus mākslas darbus, lai padarbinātu fantāziju un tēlaino domāšanu. Man patīk arī sēņot, kas ir gana mierīgs vaļasprieks, bet viena no, manuprāt,

dullākajām lietām, ko pēdējā laikā esmu paveikusi – izskaitļojusi krāpnieku,

kurš šobrīd saukts pie atbildības, kā arī šovasar iemācījos strādāt ar ekskavatoru,» stāsta Marita.

Vienkārši gāja uz šovu

Jauniete saka, ka joprojām neticas, ka tieši viņu Sandis ir izvēlējies un viss dzīvē mainījies. «Mana attieksme pret aklajiem randiņiem, iepazīšanos internetā un arī šādiem šoviem bija skeptiska. Tāpēc vienkārši gāju uz šovu un kā šovu to arī uztvēru. Nekādas cīņas, vismaz no manas puses, nebija. Uzskatu, ka vīrietim jācīnās par sievietes uzmanību. Arī šoreiz – mans mērķis bija gūt jaunus iespaidus un izbaudīt piedzīvojumu, nevis atrast vīru. Ar pārējām meitenēm mēs jau pirmajā dienā nepieklājīgi sadraudzējāmies. Mēs visi vienkārši labi pavadījām laiku, un greizsirdībai nebija pamata. Turklāt par iznākumu biju pārliecināta, jo tas bija jūtams un redzams. Arī mani pašu Sandis ieinteresēja, taču līdz pat šova beigām uztvēru to visu kā azartisku spēli. Par to, kas notiks vai varētu notikt pēc šīs spēles, nespriedelēju,» saka Marita.

Viņa stāsta, ka šovs ir patīkams piedzīvojums. Daži cilvēki varbūt netic šādiem šoviem un uzskata, ka tie ir vienkārši izklaidējoši un nekas nopietns tur nevar sanākt, taču Maritas piemērs norāda uz pretējo. «Mēs tiešām esam saderinājušies!

Es nebūtu piekritusi bildinājumam, ja kāds no mums to nebūtu domājis nopietni.

Šovs ir šovs, un tomēr – ar ko tādu es nekad nejokotu. Tā ka, jā, mēs esam kopā, un kāzas būs,» viņa saka.

Par citiem nākotnes plāniem Maritai gan nepatīk runāt, jo viņa dod priekšroku darbiem, nevis runām. «Labāk ir izdarīt un parādīt, nekā tikai runāt.» teic Marita.