Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien savā un Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) vārdā pateicās visiem tiem, kas piedalījās barikāžu cīņās pirms 20 gadiem, par to varonību, ko viņi izrādīja, un par to pārliecību, kas mājoja viņos.
Prezidents barikāžu dalībniekiem pateicas par varonību (51)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Nosvinēsim šo 20 gadu jubileju ar cieņu pret visiem tiem cilvēkiem, kuriem mēs esam pateicīgi par savas valsts neatkarības nosargāšanu,"
pēc tikšanās ar premjeru sacīja Zatlers.
Savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) ģenerālinspektors Alberts Sarkanis, šodien piedaloties Brīvības aizstāvju atceres 20.gadadienas pasākumos Lietuvā, ievadīja Lietuvas ĀM rīkoto apaļā galda konferenci, kura veltīta 1990.gada un 1991.gada ģeopolitiskajām izmaiņām Baltijas valstīs.
Sarkanis 1991.gada janvāra notikumu laikā strādāja Lietuvā par Latvijas pagaidu pilnvaroto lietvedi un bija janvāra notikumu aculiecinieks Viļņā.
ĀM ģenerālinspektoram paredzēta arī tikšanās ar Lietuvas ārlietu viceministru Egidiju Meilūnu, Seima vicespīkeru Česlovu Stankeviču un premjerministru Andru Kubiļu.
Tāpat atceres pasākumu gaitā Sarkanis piedalīsies piemiņas brīdī Antakalnes kapos - to dienu notikumu upuru atdusas vietā.
Zatlers viesosies Lietuvas barikāžu atceres pasākumos
12.un 13.janvārī Viļņā tiek pieminēta Brīvības aizstāvju atceres 20.gadadiena, kas ir saistīta ar 1991.gada 13.janvāra notikumiem Viļņā, kad padomju armijas un iekšlietu resora spēki vardarbīgi centās pārtraukt Lietuvas Republikas suverenitātes atjaunošanu. 1991.gadā no janvāra sākuma līdz pat augusta beigām omonieši ieņēma Lietuvas Radio un televīzijas centru, Telegrāfa centrāli, Preses namu un Viļņas TV torni. Neraugoties uz to, visas tautas atbalstīts, neatkarīgās Lietuvas parlaments un valdība saglabāja likumdošanas un valsts pārvaldes spējas.
Jau ziņots, ka 13.janvārī Zatlers viesosies Lietuvas barikāžu atceres pasākumos, kuros piedalīsies pēc Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites ielūguma.
Jau ziņojām, ka saskaņā ar Saeimas Preses dienesta sniegto informāciju Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), šodien oficiālā vizītē uzturoties Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, pasākumā "Brīvības ugunskuri" pie Lietuvas Nacionālā radio un televīzijas ēkas uzrunāja 1991.gada barikāžu dalībniekus un Lietuvas tautu.
Āboltiņa runu saka lietuviski
Izrādot cieņu Lietuvas tautai, daļu runas Āboltiņa teica lietuviski.
"Mēs zinām, kas ir brīvība. Mēs zinām, kas ir taisnīgums. Mēs gan arī zinām, ko nozīmē nebrīve, netaisnība, apspiešana un agresija. Mēdz teikt, ka tautas, kas neatceras savas pagātnē pieļautās kļūdas, ir lemtas tās atkārtot. Var piebilst, ka tautas, kas aizmirst savas varonības un spēka brīžus, var neatgriezeniski zaudēt gan varonību, gan spēku. Es aicinu paturēt prātā barikāžu dienu notikumus tieši šī iemesla dēļ - tā laika varonība, spēks un ticība mums vienmēr noderēs," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Lai arī Baltijas valstu neatkarības atgūšanas ceļu dēvē par dziedošo un nevardarbīgo revolūciju, Āboltiņa aicināja paturēt piemiņā to cilvēku vārdus, kas šajās dienās gāja bojā.
"1991.gada janvārī Lietuva kopā ar Latviju un Igauniju bija nokļuvusi pasaules uzmanības centrā. Neviens tobrīd vēl nevarēja paredzēt, kā un cik ātri notiks totalitārās padomju impērijas sabrukums. Taču mēs šeit - Baltijā - jau zinājām, ka pārmaiņas ir neizbēgamas. Mēs arī zinājām, ka brīvības alkas padomju iekārtā agrāk ir tikušas nežēlīgi apspiestas. Mūsu cerības varēja tikt iemīdītas dubļos ar tiem pašiem zābakiem, kas jau ienēsāti 1956.gadā Ungārijā un 1968.gadā Prāgā. To Lietuvas tauta sajuta brīdī, kad OMON kaujinieki tiešraidē ieņēma Lietuvas televīziju. To Baltija sajuta, kad tanku kāpurķēdes samala dzīvus cilvēkus pie Viļņas televīzijas torņa," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Āboltiņa uzsvēra, ka ir ļoti pateicīga par iespēju būt kopā ar lietuviešiem vakarā, kad viņi piemin 1991.gada barikādes Lietuvā. Saeimas priekšsēdētāja norādīja: "Mēs atceramies notikumus, kas pirms divdesmit gadiem mainīja vēstures gaitu ne tikai Baltijā, bet, iespējams, arī lielā mērā visā pasaulē. Baltijas valstis bija ne tikai daļa no dzelzs priekškara krišanas, bet pat viens no šo globālo pārmaiņu ierosinātājiem."
Runas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja novēlēja: "Lai katra stunda šajās dienās mums atgādina dārgāko, kas mums ir, - sava valsts un brīvība. Lai jūsu sirdīs mūžam kvēlo brīvības ugunskuri! Lai mūžam brīva un plaukstoša Lietuva, Latvija, Baltija!"