Marihuānu smēķēju jau kopš 15 gadu vecuma (47)

Marihuānas dekriminalizācijas jautājums aktualizē arī citus jautājumus - kādēļ cilvēki uzskata marihuānu par nekaitīgu vai gluži pretēji un kāda kopumā ir situācija.

Pasaule ir domāta cilvēkiem skaidrā

Puisis no Alūksnes novada, kurš vēlas būt anonīms, stāsta, kā viņa dzīvi ietekmējušas narkotikas un kā izdevies izkļūt no smago narkotisko vielu atkarības.

«Marihuānu smēķēju jau kopš 15 gadu vecuma. Es vienkārši nepamanīju, kurā brīdī pat pārgāju uz citām vielām, jo tev vienmēr šķiet, ka tu sevi kontrolē un nav jau nekas traks,

līdz attopies tad, kad jau ir pamatīgi mēsli.

Tas viss notiek pakāpeniski. Es attapos pie amfetamīna lietošanas ikdienā. Retu reizi esmu lietojis arī paštaisītu «hanku». Par laimi, neesmu lietojis heroīnu tik bieži, lai uz tā uzsēstos, jo tad ar mani būtu beigas. Citas narkotikas, izņemot marihuānu, es nelietoju jau astoņus gadus. Amfetamīns ir narkotiska viela, kura dod nenormālu enerģiju, un bieži vien gadījās, ka man kļuva ļoti slikti.

Reiz, lietojot amfetamīnu, es gandrīz nomiru. Tad man vienkārši acīs saskrēja asaras un tik ļoti kļuva sevis žēl un visa tā, kur es atrodos. Tad es nolēmu, ka vairs nelietošu. Man arī nebija vairs nekāda kaifa un jālieto bija drīzāk nevis, lai kaut ko iegūtu, bet lai justos normāli. Es nejutu vairs nekādu efektu, un tā bija drausmīga sajūta.

Tu paņem devu, un pēc pusstundas jau atkal gribas.

Tā ir briesmīga sajūta, ka tev visu laiku ir par maz.

Mēģināju vairs nelietot, bet vairākas reizes atkritu atpakaļ un atkal uzsēdos, bet tagad beidzot esmu tīrs jau četrus gadus. Tiku galā pats un neapmeklēju nevienu rehabilitācijas centru. Neviens jau arī nevar tev palīdzēt, jo, kamēr tu pats negribi no tā izkļūt, tikmēr nekas nevar sanākt. Man vienkārši uznāca riebums pret to visu.

Palaikam gan man uznāk vēlme atkal atsākt, taču es tai turos pretī. Tagad

vēl aizvien reizēm uzsmēķēju marihuānu, taču esmu pret marihuānas dekriminalizāciju.

Daudzi jaunieši varbūt jauks to ar alkoholu, un tas ir pats trakākais, ko var izdarīt. Es uzskatu, ka sevi ļoti jākontrolē, lai lietotu tikai nedēļas nogalēs, nevis nedēļas vidū, un lietotu tīru marihuānu, nesajaucot to ar kaut ko citu. Es labprāt atteiktos arī no marihuānas, jo patiesībā neredzu tās lietošanā nekādu lielo jēgu. Manuprāt, kulturāli cilvēki narkotikas nelieto un tie, kuri bijuši kulturāli, sākot lietot, tādi pārstāj kļūt. Pasaule ir domāta cilvēkiem skaidrā,» saka puisis.

Situācija Alūksnes novadā

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Jukāma uzskata, ka sausā statistika neatspoguļo reālo situāciju. «Alūksnes pusē reģistrētie gadījumi gada laikā ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi! Kopā septiņi, un visos izbeigta lietvedība, izņemts nekas nav, ir tikai nosūtīti uz ekspertīzi uz aizdomu pamata par narkotisko vai psihotropo vielu klātbūtni organismā. Uzskatīt, ka šādu gadījumu praktiski nav, būtu kļūda, jo skarbā patiesība ir tāda, ka visu nosaka pieprasījums. Ja kādam radīsies interese par vielas iegādi, visticamāk, uzreiz parādīsies piedāvājums,» teic D.Jukāma.

Psihiatre, narkoloģe Irēna Greivule informē, ka pagājušā gada laikā tikai viens jaunietis ir vērsies pie viņas sakarā ar jautājumu par atkarību no narkotiskajām vielām. Taču tas, ka cilvēki nevēršas pēc palīdzības, nenozīmē, ka problēma nepastāv.

Ja arī marihuāna tiek uzskatīta par mazāk kaitīgu narkotisko vielu, tad smagās narkotikas nevienā nevieš šaubas par to bīstamību. Kristīgo rehabilitācijas centru un kustības «Esi brīvs» veidotājs Leonīds Grīns gan norāda, ka ir maldīgs uzskats kādas narkotikas dēvēt par vieglajām, bet citas par smagajām. «Narkotiskās vielas ir narkotiskās vielas. Esmu desmit gadus lietojis heroīnu, un, jā, tas neiedarbojas tik graujoši uz centrālo nervu sistēmu kā amfetamīns. Ja es desmit gadus būtu lietojis amfetamīnu, tad jūs ar mani vairs nerunātu. Taču visas narkotiskās vielas atstāj sekas, arī marihuāna. Cilvēki domā, ka tā ir nekaitīga, jo tās nelabvēlīgo ietekmi nejūt tik ātri kā citu narkotisko vielu. Cilvēks var smēķēt marihuānu desmit gadus un domāt, ka nekas slikts nenotiek, jo viņš neko nejūt, taču tieši tas šīs narkotikas padara tik bīstamas.

Tās ir kā bumba ar lēnu laika degli,

» viņš saka.

Uz aptieku pēc «Tailenola»

Kāda aptiekāre, kura vēlējās būt anonīma, atklāj, ka cilvēki, ja vien vēlas, var apreibināties ar jebko. «Pirms desmit gadiem jaunāka gadagājuma cilvēki aktīvi nāca pirkt «Tailenolu», kura sastāvā bija pseidoefedrīns, kas ir viena no galvenajām sastāvdaļām metamfetamīna izgatavošanai. Tagad jau «Tailenolu» vairs nepārdod, taču šī viela ir sastopama arī citos pretsaaukstēšanās līdzekļos. Vēl pirms diviem gadiem cilvēki aktīvi nāca pirkt šļirces. Sagrabināja tos pāris santīmus, nopirka divas šļirces un trīs adatas. Es viņus visus jau pazinu pēc sejas, jo viņi nāca uz aptieku sistemātiski. Dažreiz paši, bet dažreiz ar draugiem. Tagad gan es nevienu no viņiem neesmu redzējusi. Varbūt devušies dzīvot citur, bet iemesls varētu būt arī tas, ka tagad vielas narkotiku pagatavošanai ir daudz pieejamākas un nav jādodas uz aptieku, jāpērk kāds līdzeklis, jāatdala vielas. Tas arī ir dārgāks variants, un cilvēki, manuprāt, atraduši lētāku un vienkāršāku,» viņa saka.

Rehabilitācijas centrs Apē aizvērts

Vēl pirms gada Apes novadā, Gaujienā, darbojās L.Grīna vadītais kristīgās rehabilitācijas centrs «Jaunzemi». Dažādu iemeslu dēļ tas tomēr tika slēgts un pārvietots. «Iemesli, kāpēc mēs tur nepalikām, saistīti ar papīru lietām. Mēs kā biedrība vēlējāmies pārpirkt zemniecības īpašumu no privātpersonas, taču tas nebija iespējams, un tieši tādēļ mums nācās meklēt citu vietu,» teic L.Grīns. Viņš informē, ka rehabilitācijas centrā «Jaunzemi» tā pusgada darbības laikā kopumā atradušies apmēram piecpadsmit cilvēki ar atkarības problēmām, no kuriem septiņiem bija atkarība no narkotiskajām vielām.

«Mūsu mērķis nākotnē ir radīt katrā novadā vienu šādu centru, jo visā Latvijā ir izplatīta dažādu atkarību problēma. Tā ir atkarība gan no alkohola, gan no narkotikām un spēļu zālēm. Pagaidām esam atvēruši tikai trīs rehabilitācijas centrus, bet vairāk informācijas var iegūt mājas lapā «http://www.esibrivs.te.lv». Alūksnes un Apes novadā, manuprāt, nav tik izteikta nomierinošo, opiātvielu, piemēram, heroīna, izplatība. Pie jums vairāk ir stimulatoru, piemēram, amfetamīns, kokaīns. Stimulatorus ir vieglāk izplatīt, jo tie ir lētāki. Aptiekās var nopirkt pretsaaukstēšanās līdzekļus, no kuriem jebkurš var uztaisīt pamatīgas narkotikas, kas rada pamatīgas problēmas. Velti gan ir censties nodalīt narkomānijas problēmas no alkohola. Tas ir viens un tas pats,» viņš saka. Viņš arī uzsver, ka nevēlas savus bērnus audzināt valstī, kurā tiktu legalizēta marihuānas lietošana. «Ja aktualizēsies jautājums par legalizāciju, tad es darīšu visu iespējamo, lai tas nenotiktu, jo es nevēlētos dzīvot tādā valstī, kurā narkotikas ir legālas. Manuprāt, tas ir absurds! Tie, kuri vēlas legalizēt marihuānu, pārsvarā paši to nelieto, bet es skatos uz šo lietu no savas pieredzes. Tas, ka cilvēki ilgtermiņā nejūt marihuānas nodarīto kaitējumu, nenozīmē, ka šāds kaitējums nepastāv,» viņš saka.

PAR un PRET marihuānas dekriminalizāciju

Ar dekriminalizāciju parasti saprot personīgās lietošanas pārvēršanu par administratīvo pārkāpumu kriminālpārkāpuma vietā, un tā neattiecas uz izplatīšanu. Savukārt legalizācija nozīmē regulēta tirgus izveidi, kurā iepriekš aizliegtās narkotikas var tikt legāli izplatītas.

Sabiedrības iniciatīvu platformā «manabalss.lv» marihuānas dekriminalizācijas iniciatīvas autors Āris Ābele pērn aicināja atbalstīt iniciatīvu dekriminalizēt marihuānu, tas ir, atcelt sodu par neliela daudzuma marihuānas audzēšanu, glabāšanu, nēsāšanu un smēķēšanu, kas paredzēta personiskām vajadzībām personām, kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu. Viņš atzīmēja, ka vairākās valstīs marihuāna ir legāla vai dekriminalizēta lielākos vai mazākos apmēros.

PAR

_{Ojārs Kapteinis, Vortāla «Publikai.lv» pārstāvis}

Lietojot marihuānu, nerodas agresivitāte, pretstatā - pārmēru sadzeroties alkoholu, piemēram, degvīnu, pārāk daudzi kļūst agresīvi un vardarbīgi. Papildus alkohols rada saindēšanās riskus, savukārt kaņepe izraisa pilnīgi citas emocijas - tā atbrīvo un nomierina. Ir valstis, kurās onkoloģiskajiem slimniekiem ir atļauts to lietot.Šeit nonākam pie savdabīgas sazvērestības teorijas, kuras izveidē un uzturēšanā ir roku pielikušas medikamentus, tabakas un alkoholu ražojošās kompānijas, kurām ir izdevīga tādu vieglo narkotisko vielu kā marihuāna, sēnes/trifeles un LSD aizliegšana, jo, legalizējot tās, tiktu grauts kompāniju bizness un atņemta peļņa.

_{Jaunietis, kurš vēlas būt anonīms}

Esmu par dekriminalizāciju, bet noteikti būtu pret legalizāciju. Ja cilvēks gribēs sev kaut ko nodarīt, tad viņš arī darīs un nekādi likumi to neapturēs. Dekriminizācija ļautu cilvēku nesodīt par to, ka viņam kabatā ir daži grami marihuānas savām vajadzībām. Legalizācija draudētu ar to, ka jaunieši lietotu marihuānu lielos daudzumos, nebaidoties no kriminālās atbildības, un tā jau būtu drīzāk marihuānas popularizēšana. Manuprāt, tagad ir vairāk cilvēku, kuri lieto, jo tagad marihuāna ir pieejamāka. Ir arī internets, kur jaunieši paši atrod informāciju un var pagatavot daudzas lietas mājās.

_Kristīne

Esmu par. Gāju arī parakstīt petīciju par marihuānas dekriminalizāciju. Neuzskatu, ka jaunieši tad sāktu vairāk to lietot. Drīzāk biežāk lieto tagad, jo, kas ir aizliegts, tas viņos rada vēlmi izmēģināt. Dekriminalizējot marihuānu, nauda vismaz neaizietu uz kriminālajām aprindām. Cilvēks, uzpīpējis zālīti, būs mazāk agresīvs. Galvenais, lai to nelietotu katru dienu, bet, piemēram, kādos pasākumos. Labi ir arī tas, ka marihuānu nevar pārdozēt, ir mīts. No alkohola pārdozēšanas var nomirt, bet no marihuānas ne. Atkarību, protams, tā izraisa, jo katra viela izraisa atkarību, taču tā nav tik bīstama kā citas vielas.

PRET

_{Ardis Tomsons, Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks}

Ir muļķīgi teikt, ka marihuāna ir mazāk kaitīga par alkoholu. Abas šīs vielas ir kaitīgas. Un kāda gan var būt runa par veselīgu sabiedrību vidē, kurā narkotikas ir legālas! Kādi gan var dzimt bērni jauniešiem, kuri sistemātiski lieto marihuānu? Esmu pret marihuānas dekriminalizāciju un legalizāciju, taču, no otras puses, legālu procesu policijai būtu vieglāk izsekot un kontrolēt.

_{Juris Zaķis}

Es domāju, ka pietiek jau visādu citādu mēslu, ar ko apreibināties (līme, gaisa atsvaidzinātāji, kurpju smēres). Lai gan, kas gribēs to zaļo vilkt, tas arī to dabūs, tā legāla vai nelegāla. Es katrā ziņā esmu pret.

_{Uvis Ausējs}

Jāatzīst, ka pamaz zinu par aktualitātēm un reālo situāciju Alūksnē, bet, manuprāt, Alūksnē šī problēma nav uzskatāma par lielu. Lielākoties jau tāpēc, ka Alūksnē ir ļoti daudz jauku, motivētu un gudru jauniešu. Man narkotikas un to lietošana vairāk saistās tikai ar jauniešu vecumu. Marihuānu noteikti nevajadzētu legalizēt, jo tas būtu solis atpakaļ sabiedrībai kā tādai. Ir panākts, ka vairs iekštelpās nesmēķē un vismaz desmit metrus no ieejām. Alkoholu vairs nepārdod visu diennakti. Ja legalizētu marihuānu, tad visi iepriekšējie sabiedrības izglītošanas procesi būtu kaķim zem astes.