ASV ir iesniegta apelācija pret 25 gadu cietumsodu, kas šajā valstī piespriests Krievijas pilsonim Viktoram Butam par nelegālu ieroču tirdzniecību, paziņoja viņa advokāts Alberts Dajans.
ASV iesniegta apelācija pret spriedumu «nāves tirgonim» Butam (2)
«Esmu stingri pārliecināts, ka man ir reālas izredzes uz panākumiem,» paziņoja apelāciju iesniegušais Dajans, kurš raksturoja Butu kā «netaisni notiesātu nevainīgu cilvēku».
Lai gan apelācijas tiesa ASV analizē nevis lietas faktus, bet tiesneša lēmumus, Dajana iesniegtajā apelācijas dokumentā pirmā daļa ir veltīta notikumu versijai, kuru Dajans jau izklāstīja tiesā. Tajā apgalvots, ka Buts esot kļuvis par ASV varas iestāžu atriebīguma upuri.
Spriedumu var gaidīt gada laikā
Dajans 25.janvārī lūdza tiesu dot viņam vēl divas nedēļas laika, jo Buts atrodas stingra režīma cietumā un neesot paspējis iepazīties ar apelācijas dokumenta jaunāko variantu, kurā ir 55 lappuses un apjomīgi pielikumi.
Apelācijas tiesa varētu pieņemt lēmumu gada laikā.
Iekrīt specdienestu aģentu tīklos
Jau ziņots, ka ASV federālā tiesa Ņujorkā pērn 5.aprīlī piesprieda 25 gadu cietumsodu Butam, kuru iepriekš atzina par vainīgu apsūdzībās saistībā ar ieroču nelegālu tirdzniecību.
Prokuratūra bija pieprasījusi piespriest Butam mūža ieslodzījumu, taču tiesnese Šira Šeindlina sacīja, ka «divdesmit pieci gadi ir pietiekami», ņemot vērā, ka apsūdzības ir balstītas uz to, ka Buts risinājis sarunas par ieroču pārdošanu nevis ar reāliem teroristiskas organizācijas pārstāvjiem, bet ar ASV specdienestu aģentiem.
15 miljonu naudassods
Tiesnese arī piesprieda Butam 15 miljonu dolāru (astoņu miljonu latu) naudassodu - tā ir summa, par kādu Buts piedāvāja pārdot ieročus ASV slepenajiem aģentiem.
45 gadus veco Butu tiesa ir atzinusi par vainīgu apsūdzībās, ka viņš plānojis pārdot raķetes teroristiem un nogalināt ASV pilsoņus. Minimālais sods par šīm apsūdzībām ir 25 gadi cietumā, bet maksimālais - mūža ieslodzījums.
Buts tika tiesāts saistībā ar ieroču pārdošanu Kolumbijas marksistisko partizānu grupējumam «Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki» (FARC). Saskaņā ar ASV veikto izmeklēšanu Buts pārdevis šim grupējumam ieročus vairāku miljonu latu vērtībā, kuri var būt izmantoti ASV pilsoņu nogalināšanai.
ASV prokuratūra uzskata, ka Buts ar ieroču tirdzniecību nodarbojies jau kopš 90.gadiem un, izmantojot kravas lidmašīnas, sūtījis ieročus uz Āfriku, Dienvidameriku un Tuvajiem Austrumiem.
Piegādājis ieročus nemieru plosītām valstīm
Izskanējušas versijas, ka viņš piegādājis ieročus karadarbībai Afganistānā, Angolā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Libērijā, Ruandā, Sjerraleonē un Sudānā, turklāt dažkārt abām karojošajām pusēm. Buts visas apsūdzības noliedz un uzstājīgi paliek pie versijas, ka nodarbojies tikai ar aviokravu transportu.
Buta advokāti bija pieprasījuši viņu attaisnot.
Saskaņā ar ASV publiskoto informāciju Buts ASV izlūkdienestu aģentiem, kuri izlikušies par FARC dalībniekiem, solījis piegādāt 700 līdz 800 «zeme-gaiss» tipa raķetes, 5000 Kalašņikova automātu, vairākus miljonus munīcijas aptveru, sprāgstvielas, kājnieku mīnas un bezpilotu lidaparātus.
Krievija sašutusi
Buts tika aizturēts kādā Bangkokas viesnīcā ASV un Taizemes drošībnieku kopīgā operācijā 2008.gada martā pēc ierašanās no Maskavas. 2010.gada novembrī Taizeme izdeva Butu ASV.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir nosaucis ASV Butam izvirzītās kriminālapsūdzības un Taizemes lēmumu viņu izdot Savienotajām Valstīm par «netaisnības piemēru» un politiski motivētu rīcību.
Aptuveni fakti par Buta darbību bijuši 2005.gadā uzņemtās filmas ar Nikolasa Keidža piedalīšanos «Kara kungs» («Lord of Wars») pamatā.