Astronomijas entuziasti izveidojuši interneta vietni Impact: Earth!, kura ikvienam interesantam ļauj aprēķināt, kādas sekas var rasties, uz Zemes nokrītot meteorītiem.
Aprēķini asteroīda trieciena sekas (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā vēsta resurss Space.com, vietne ļauj interneta lietotājiem pašiem izvēlēties vairākus uz mūsu planētas krītošo objektu parametrus, to skaitā meteorīta diametru un blīvumu, kā arī kustības ātrumu un ienākšanas atmosfērā leņķi. Savukārt Impact: Earth! (http://www.purdue.edu/impactearth) sniedz informāciju par sprādziena spēku, sadursmes rezultātā radušos cunami un zemestrīču stiprumu, meteorīta krātera lielumu un vēl citus rādītājus.
Pēc Impact: Earth! izveidotāju vārdiem, resursa sniegto aprēķinu precizitāte ir pietiekami augsta, lai iegūtos datus varētu izmantot arī profesionālām vajadzībām (piemēram, zinātnieki vai militārpersonas), savukārt vienkāršais interfeiss ļauj strādāt ar resursu praktiski jebkuram interesentam.
Meteorīti saduras ar Zemi samērā bieži, tomēr to lielākā daļa sadeg vēl atmosfērā. Vienlaikus vairākkārt mūsu planētas vēsturē ar to sadūrušies arī lieli debesu ķermeņi. Atbilstoši vienai no zinātnieku vidū populārām hipotēzēm tieši Zemes sadursme ar meteorītu, kas atstāja aiz sevis Čikshulubas krāteri, novedusi pie dinozauru un daudzu citu dzīvo būtņu izmiršanas pirms 65 miljoniem gadu.
Portāls www.pok.lv atgādina - zinātnieki uzskata, ka arī cilvēcei izdevies izjust līdzīga notikuma sekas. Ziemeļamerikā pirms 13 000 gadu plauka kultūra, kas ieguvusi Klovisas kultūras nosaukumu. Tās pārstāvji nodarbojās ar augu vākšanu un medībām, to skaitā ar tolaik reģionā mītošo mastodontu un pundurmamutu medībām. Savam laikam šie aizvēsturiskie indiāņi bija labi attīstīti: aborigēni mācēja izgatavot augstvērtīgus akmens darbarīkus, šķēpu un bultu uzgaļus. Tomēr pirms 12 800 gadiem sākās straujš šīs kultūras pagrimums un tai piederošās ciltis izzuda gandrīz pilnībā.
Apmēram šajā pašā laikā Ziemeļamerikā izmira 35 zīdītāju un 19 putnu sugas. No tā zinātnieki secināja, ka Klovisas kultūras bojāejas cēloņiem bija dabisks raksturs. Viena no populārākajām teorijām apgalvo – par cilvēku izmiršanas cēloni kļuva meteorīts vai komēta. Īpaši aktuāla šī hipotēze kļuva saistībā ar neseniem atradumiem, kuri apstiprina liela debesu ķermeņa nokrišanu Santarozas salas apkārtnē netālu no Kalifornijas piekrastes. Uz šīs salas zinātniekiem izdevās atrast lonsdeilītu – oglekļa paveidu, kurš veidojas augsta spiediena un temperatūras iedarbības rezultātā (longsdeilīts kristālu režģa formas dēļ vēl tiek dēvēts arī par heksagonālo dimantu).
Rezultātā zinātnieki piedāvāja šādu «apokalipses scenāriju». Sākumā debesu ķermeņa nokrišana izraisīja ugunsgrēkus visā Ziemeļamerikā, kuri iznīcināja milzu daudzumu dzīvo un nedzīvo radību. Pēc tam bads un aukstums (pelni un putekļi, kas sprādziena dēļ nonāca atmosfērā, atstaroja lielu daļu saules siltuma) noveda pie aborigēnu bojāejas. Klovisas kultūru iznīcinājušajam meteorītam, ļoti ticams, bija nozīmīga loma Zemes vēsturē. Svarīgākais ir, ka saskaņā ar dažām teorijām debesu ķermeņa nokrišana varēja izprovocēt kārtējā ledus laikmeta iestāšanos. Piemēram, nesen paleoklimatologiem izdevās pierādīt, ka ledus laikmets, par kuru ir runa, varēja iestāties vārda tiešā nozīmē dažos mēnešos.
Jāpiebilst arī, ka vairāki speciālisti uzskata – tieši meteorīti varētu būt atnesuši uz Zemi dzīvības tapšanai nepieciešamās molekulas.