Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Anča un Pauls: banku, par spīti grūtībām, vēl varēja glābt!

TVNET
Anča un Pauls: banku, par spīti grūtībām, vēl varēja glābt!
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Foto: AFP/LETA

Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Ar šādu pārliecību Satversmes tiesā par savu taisnību cīnās maestro Raimonds Pauls, izdevēja Santa Anča un vēl atsevišķas personas, kas «Krājbankas» kraha laikā zaudēja ievērojamus līdzekļus. Tie daudzkārt pārsniedz valsts garantētos 100 tūkstošus eiro. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka banku, par spīti grūtībām, vēl varēja glābt, taču tās administrators pasteidzies.

Lēmumu par lietas ierosināšanu ST pieņēma vēl pērnā gada martā, un beidzot tā nonākusi līdz izskatīšanai. Ņemot vērā ST profilu, uzmanības centrā ir tikai un vienīgi «Krājbankas» pārņemšanas likumīgie aspekti.

Maestro Raimonds Pauls un izdevēja Santa Anča uzskata, ka viņiem kā vieniem no lielākajiem «Krājbankas» klientiem tikušas aizskartas tiesības lemt ar savu īpašumu saistītus jautājumus.

Ančai bankā bija aptuveni pusmiljons latu, Paulam 700 tūkstoši.

No pieteikuma tiesai var secināt, ka gan Pauls, gan Anča uzskata, ka pārāk ātri ir pieņemts lēmums par «Krājbankas» bankrota sākšanu, līdz galam neizvērtējot iespēju tās darbību atjaunot.

Tam ir liela nozīme līdzekļu atgūšanā

Sanācijas gadījumā tiek atjaunota iestādes maksātspēja un teorētiski var atmaksāt visus noguldījumus, savukārt sākot bankrotu, noguldītājiem tiek izmaksāti līdz 100 tūkstošiem eiro,

lielos noguldītājus ar pārējo summu atmetot rindas beigās.

«Ja es ar banku esmu partnerattiecībās, es maksāju nodokļus, viņi sniedz man pakalpojumus, kāpēc tad, kad tiks sadalīta atgūtā nauda, kāpēc valstij ir prioritāras tiesības, ja jau zaudētāji esam mēs kopīgi, gan valsts, gan es, - tā ir lieta, ko es nesaprotu,» satraukti stāsta izdevēja Santa Anča.

«Krājbankas» administrators ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprinātā kompānija «KPMG Baltics». Tās pārstāvis tiesā apgalvoja, ka neviens pirms gada piedāvātais sanācijas plāns nav bijis realizējams un bankrots bijis loģisks iznākums.

«Mums bija iespējas izskatīt tos piedāvājumus, kas tika likti uz galda. Ar konkrētām piedāvātām summām un trūkstošo daļu. Raugoties uz «Krājbankas» spēju izdzīvot, mēs pieņēmām lēmumu tās darbību neturpināt,» stāsta «KPMG Baltics» valdes priekšsēdētājs Stīvens Bērčels Mārtins Jangs.

Pauls un Anča tam nepiekrīt un jau kopš paša sākuma ir vēlējušies šo lēmumu pārsūdzēt. Taču likums to neparedz, un šis arī ir galvenais iemesls, kādēļ lūgts vērtēt normas atbilstību Satversmei.

Kredītiestāžu likumu pieņēma Saeima

Vai tas ir perfekts, tās pārstāvis Gunārs Kusiņš nekomentē, taču, viņaprāt, Satversmei atbilstošs.

«Mūsuprāt, esošie risinājumi ir iespējami dažādi - jautājums, vai tie pārkāpj personu konstitucionālās tiesības. Mūsu izpratnē arī esošais izkārtojums nepārkāpj viņu tiesības,» uzskata Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.

Zīmīgi, ka likumu, kas noguldītājiem sākumā paredz atmaksāt līdz 100 tūkstošiem eiro, un šīs naudas atgūšana garantiju fondā ir prioritāte, savulaik kā Saeimas deputāts atbalstīja arī Pauls. Tiesā viņš sacīja - toreiz jautājumu izlēmusi frakcija un būtībā nav iedziļinājies.

Paredzams, ka rezultāts šajā lietā varētu būt gatavs viena mēneša laikā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu