ASV samazina karavīra sodu par palīdzību Džūljenam Asanžam (20)

Iespējamais sods tika samazināts, ņemot vērā «pārmērīgos» un reizēm pat nelikumīgos Meninga apcietinājuma apstākļus ASV Jūras kājnieku korpusa cietumā. Neraugoties uz divu militāro psihiatru atzinumu, Menings tika turēts izolācijā un uzraudzīts kā potenciāls pašnāvnieks no 2010. gada jūlija līdz 2011. gada aprīlim.

Tiesnese tomēr noraidīja aizstāvības advokātu lūgumu atcelt visas apsūdzības un lietu izbeigt pārāk skarbo apcietinājuma apstākļu dēļ.

«Sniedzis palīdzību ienaidniekam» - nopludināti slepeni dokumenti

25 gadus vecais Menings martā stāsies tiesas priekšā kā apsūdzētais «palīdzības sniegšanā ienaidniekam» saistībā ar slepenu militāru dokumentu un diplomātu ziņojumu noplūdināšanu interneta vietnei «WikiLeaks».

Meninga advokāts Deivids Kumbss ir norādījis, ka tiesai vajadzētu atcelt visas apsūdzības pret Meningu, jo viņš ticis pakļauts nelikumīgam sodam cietumā, kur viņš 23 stundas diennaktī bija spiests pavadīt vieninieka kamerā, tika nepārtraukti uzraudzīts kā potenciāls pašnāvnieks un bieži bija spiests izģērbties kails.

Prokurori ir paziņojuši, ka stingrie pasākumi bijuši nepieciešami, lai novērstu Meninga pašnāvību.

Draud mūžs cietumā

Meningam ir izvirzītas 22 apsūdzības. Ja viņu atzīs par vainīgu «palīdzības sniegšanā ienaidniekam», ar to domājot starptautisko teroristu organizāciju «Al Qaeda», viņam var piespriest mūža ieslodzījumu.

Karavīru aizturēja 2010.gada maijā, kad viņš kā izlūkošanas analītiķis dienēja Bagdādes pievārtē. Kopš tā laika Menings turēts apcietinājumā ASV militārajos cietumos Kuveitā un ASV.

Prokuratūra norādīja, ka slepeno dokumentu publiskošana palīdzējusi ««Al Qaeda» Arābijas pussalā». Prokuratūrai tomēr jāpierāda, ka Menings apzinājies to, ka caur «WikiLeaks» informācija var nonākt ienaidnieku rīcībā.

Kā militārais analītiķis lejuplādē 700 tūkstošus valdības dokumentu

Menings tiek apsūdzēts par to, ka no 2009.gada novembra līdz 2010.gada maijam, kad viņš bija izlūkošanas analītiķis Irākā, nelikumīgi lejupielādējis vairāk nekā 700 tūkstošus valdības dokumentu un izraisījis to publicēšanu internetā. 2011.gada martā izvirzītās apsūdzībās teikts, ka Menings esot zinājis, ka «internetā publicēti izlūkošanas dati ir pieejami ienaidniekam».

«WikiLeaks» 2010.gadā izpelnījās starptautisku uzmanību, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā. 2010.gada 28.novembrī tā sāka publiskot vairāk nekā 250 tūkstošus ASV vēstniecību ziņojumu.

«WikiLeaks» dibinātājs un vadītājs Džūljens Asanžs 2010.gada decembrī noliedza, ka viņš vai viņa organizācija būtu mudinājuši Meningu lejupielādēt slepenus ASV bruņoto spēku un Valsts departamenta dokumentus no valdības datorsistēmas vai palīdzējuši viņam to izdarīt.