Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latvijas Radio un Televīziju apvienos piecos gados par 42 miljoniem

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants FOTO: LETA

Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīziju (LTV) plānots apvienot piecu gadu laikā, izveidojot jaunu sabiedrisku mediju Latvijā. Tas varētu prasīt 42 miljonu latu lielas investīcijas. Šādu koncepciju izstrādājuši kopā vairāk nekā 200 ekspertu, satiekoties 45 sapulcēs.

Investīcijas vismaz 42 miljoni

Jauna medija izveidei būs nepieciešamas investīcijas 42 miljonu latu apmērā, bet darboties tas varētu gan līdzšinējā ēkā Zaķusalā, gan Doma laukumā, paredz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) koncepcija.

Lai koncepcija nonāktu valdībā, vispirms tā vēl jāsaskaņo ar visām iesaistītajām pusēm. Savukārt gala lēmums par jauna sabedriskā medija izveidi būs jāsaka Saeimai.

NEPLP koncepcijas izveidē iesaistīja vairāk nekā 200 ekspertu, kas pulcējušies 45 darba grupu sapulcēs.

Par LSM mērķiem noteikts būtisks auditorijas pieaugums ‒ no 50% Latvijas iedzīvotāju 2013.gadā līdz 75% Latvijas iedzīvotāju 2018.gadā ‒, Latvijas spēcīgākā interneta medija izveide un sabiedrības interešu aizstāvība.

NEPLP uzsver, ka veiksmīgākie sabiedriskie mediji Eiropā jau ir pieņēmuši kā realitāti to, ka radio, televīzija vai internets ir tikai satura pārraidīšanas veidi. Somijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Dānijas, Vācijas un citu Eiropas valstu sabiedriskie mediji vienā organizācijā apvieno radio, televīzijas un interneta platformas. Balstoties uz šiem piemēriem, LSM izveide ļaušot fokusēties uz pašu galveno sabiedriskā medija uzdevumu – neatkarīgi no pārraides veida ‒ televīzija, radio vai internets ‒ veidot Latvijas sabiedrībai vajadzīgu saturu, kuru nekad pilnā mērā neradīs komerciālās raidorganizācijas.

NEPLP biedē ar sekām

Padomes vadītājs Ainārs Dimants biedē ar sekām, kas notiks, ja izmaiņas Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā nenotiks. Pēc viņa vārdiem, medijiem ir jāiet līdzi laikam.

«Pašreizējās Latvijas Televīzijas problēmas [aizgājušas vairākas ziņu programmas sejas] šķitīs nenozīmīgas salīdzinājumā ar to krīzi, kurā nonāks Latvijas sabiedriskie mediji, ja tie neies laikam līdzi un neveidos saturu tā saucamajai digitālajai paaudzei. Tādēļ NEPLP nāk ar piedāvājumu izveidot Latvijas Sabiedrisko mediju, kas balstīts esošās LTV un LR priekšrocību un problēmu analīzē, labākajos Eiropas piemēros un saprātīgu investīciju pieprasījumā no valsts. Esam pieraduši, ka Latvija dažādos sarakstos ir pēdējā vietā, taču, radot LSM, mēs varam Latvijā piecu gadu laikā izveidot vienu no modernākajiem medijiem Eiropā,» uzskata Dimants.

Saturiskā ziņā par jaunā sabiedriskā medija prioritātēm noteiktas ziņas un informatīvi analītiskās programmas, izglītība un zinātne, bērnu un pusaudžu raidījumi un kultūras programmas.

No pārvaldes viedokļa piedāvāts izveidot vienotu LSM, kurā būs apvienoti televīzijas tiešraides kanāli un arhīvs, radio tiešraides stacijas un arhīvs un interneta medijs.

Dimants: jāveido saturs "digitālajai paaudzei"

"Esam pieraduši, ka Latvija dažādos topos ir pēdējā vietā, taču, radot Latvijas sabiedrisko mediju (LSM), mēs varam Latvijā piecu gadu laikā izveidot vienu no modernākajiem medijiem Eiropā,» uzsver Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

«Pēdējā laikā sabiedrības uzmanības centrā ir nonākusi situācija Latvijas Televīzijā (LTV). Tā ir vidēja termiņa problēma, kas tiks risināta ar jaunas vadības palīdzību. Tomēr pašreizējās LTV problēmas šķitīs maznozīmīgas salīdzinājumā ar to krīzi, kurā nonāks Latvijas sabiedriskie mediji, ja tie neies laikam līdzi un neveidos saturu tā sauktajai «digitālajai paaudzei». Tādēļ NEPLP nāk ar piedāvājumu izveidot Latvijas Sabiedrisko mediju, kas balstīts esošās LTV un Latvijas Radio (LR) priekšrocību un problēmu analīzē, labākajos Eiropas piemēros un saprātīgu investīciju pieprasījumā no valsts," norāda Dimants.

Lovs: darbs bijis pamatīgs

Somijas eksperts Gregorijs Lovs atzīmē, ka izstrādātā LSM koncepcija ir iespaidīga un izsmeļoša, balstīta uz dziļu un nopietnu analīzi par sabiedrisko mediju attīstības tendencēm un Latvijas sabiedrības vajadzībām.

"Piedāvājums apvienot LTV un LR vienā organizācijā rada iespēju veidot uz sadarbību vērstu profesionāļu kopienu, kas ļaus efektivizēt darbību un panākt kopīgus mērķus. LSM var kļūt par spēcīgu organizāciju, kas iedvesmo cilvēkus, veicina diskusijas un dialogu sabiedrībā, sekmē radošumu un invovācijas audiovizuālajos medijos,» tā Lovs.

Lovs bijis Somijas sabiedriskā medija YLE padomnieks stratēģiskajā un korporatīvajā attīstībā un programmu attīstības vadītājs, pašreiz ir Tamperes Universitātes mediju menedžmenta profesors un Eiropas Mediju menedžmenta asociācijas (European Media Management Association) prezidents.

Budžetu rēķina uz izaugsmes pamata

LSM budžets ir aprēķināts līdz 2018.gadam, balstoties attīstības un izaugsmes principos. LSM budžeta struktūrā svarīgs ir nošķīrums starp uzturēšanu un investīcijām. Uzturēšanai paredzētie līdzekļi palielināsies pakāpeniski un samērīgi ar valsts budžetā jau patlaban iezīmēto pieaugumu – turklāt ietaupījums no LTV un LR apvienošanas vienotā LSM lēšams vismaz piecu miljonu latu apmērā piecu gadu laikā, lēš NEPLP.

Ilgtermiņa investīciju apmērs tehniskajā nodrošinājumā un telpās būs nepieciešams 42 miljonu latu apmērā piecu gadu laikā, būtiskākie ieguldījumi būtu nepieciešami no 2015.gada.

NEPLP iecerējusi, ka aptuveni 47% no minētajām investīcijām varētu segt no pašu ienākumiem, savukārt atlikušo daļu – no Eiropas Savienības un valsts budžeta līdzekļiem.

Uzturēšanas izmaksu segšanai apsverama medija nodevas un iezīmētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas ieviešana no 2015.gada, izpildot vairākus priekšnosacījumus un gūstot sabiedrības atbalstu.

NEPLP piedāvā, ka jaunā medija pamatdarbība notiek rekonstruētā LTV ēkā Zaķusalā, aizņemot 50% no ēkas platības, bet radio ēkā Vecrīgā tiek izvietotas tiešraides studijas.

Jau ziņots, ka līdz šim LR un LTV ir darbojušās katra atsevišķi. Radio no valsts budžeta šogad saņem 4,1 miljonu latu, bet LTV ‒ 8,4 miljonus latu.

Uz augšu
Back