Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/10263948t1h4610.jpg)
«Es tev neprasīju, lai tu mani laid pasaulē. Tā nebija mana izvēle,» strīda laikā pusaudze meita pārmet savai mātei. Pēc strīda ir pagājuši divdesmit gadu, meitai ir sava ģimene. Nu jau otrā. Un par pusaudzes gados notikušo strīdu viņa saka: «Es tajā brīdī neapzinājos, cik ļoti ar vārdiem nodaru pāri savai mammai. Tas bija mans egoisms. Visā vainoju mammu. Strīdējos ar draugiem, vainīga bija mamma, ka nav kaut ko nopirkusi vai atļāvusi.
Skolā nopelnīju sliktu atzīmi, kliedzu uz mammu, ka neesmu sagatavojusies, jo bija jāpalīdz saimniecībā. Pretošanās mammai beidzās, kad sāku dzīvot kopā ar savu pirmo vīru. Man tolaik bija vien 16 gadu. Apprecējāmies, tikko man palika 18, un nākamajā mēnesī piedzima dēls. Laulība nebija ilga, un tagad analizējot secinu, ka tolaik vienkārši ļāvos notikumiem, nedomājot, vai man tas vajadzīgs. Laikam jau šādam periodam manā dzīvē vajadzēja būt, lai kaut ko iemācītos.
Visa mana dzīve līdz otrajām laulībām bija haoss, kurā nesapratu savu vietu un lomu.
Otrās laulības bija apzināts, pārdomāts solis. Kā saka, pie pilnas apziņas, sapratu, ko daru un kāpēc esmu kopā tieši ar šo cilvēku.»
Nemeklē atbildes
«Jā, viennozīmīgi,» šādi uz jautājumu, vai cilvēkam vienmēr ir izvēles iespējas, atbild personīgās meistarības trenere Sarmīte Šmite.
Ir jāizaug līdz apziņai, ka pats esi vēlējies tieši tādu dzīvi, kāda tev ir. Jābeidz vainot apstākļus, vidi, cilvēkus un jāsaprot, ka pats veido savu dzīvi, pauž trenere. Audzināšana, vide, izglītība, cilvēka raksturs – tas viss veido cilvēka iemaņas izvēlēties.
«Bailes no atbildības, nespēja ieraudzīt un negribēšana meklēt atbildes,» iemeslus, kāpēc cilvēki saka «man nav izvēles», skaidro S.Šmite. Ideālā variantā apzinātai izvēlei vajadzētu kļūt par ieradumu. Kāpēc tas nepieciešams? Tas ļauj cilvēkam saprast, cik daudz ir atkarīgs no viņa paša.
Cilvēks jūtas slikti, ja neredz, ka spēj ietekmēt situāciju. Ilgstoša atrašanās šādā stāvoklī grauj personību,
jo liek pasaulē saskatīt vairāk pesimistiskā. «Mainīties ir grūti. Reaģēt pa vecam ir pierastāk nekā mainīt attieksmi,» pārliecinājusies S.Šmite. Viņas ieteikums tiem, kuri vēlas mainīties, – sākt domāt pozitīvi, interesēties par Visuma likumiem, apmeklēt personības izaugsmes kursus. «Dažādas izvēles cilvēks izdara ik dienu. No rīta steidzas uz darbu, bet nokavē autobusu. Viņam ir divas iespējas – dusmoties vai nomierināties. Viņam ir iespēja paelpot svaigu gaisu, priecāties par dabu, ieraudzīt, kāds no rīta izskatās mēness,» pozitīvās domāšanas piemēru izstāsta trenere.
Vienīgā pareizā – nav
«Neviens otram cilvēkam nevar iestāstīt, ka vienmēr ir izvēles iespējas. Otrs nevar pateikt, kāda ir pareizā izvēle, jo vienīgās pareizās atbildes nav. No malas kādam var likties, ka cilvēks dzīvo slikti un neko nedara, lai uzlabotu savu dzīvi, taču viņš šādi jūtas laimīgs. Piemēram, kāds dzīvo laukos un viņam ir mazāki ienākumi nekā pilsētniekam, respektīvi, sliktāki sadzīves apstākļi, bet patīk dzīve pie dabas. Lai būtu laimīgs, viņam nav vajadzīgi pieci jauni mēteļi un jaunākais auto,» salīdzina S.Šmite. Ir labi, ja cilvēks apzinās, ka tikai dzīve laukos viņu padara laimīgu. Bet ir slikti, ja visu mūžu dzīvo laukos, žēlojas par to, tomēr neko nedara, lai mainītu dzīvesvietu. «Tāds gals viņam arī pienāks – neko nesaprotot, kāpēc viņa mūžs ir šāds un nav citādāks.
Pat ja cilvēks neapzinās, tā ir bijusi viņa izvēle. Tikai viņš nav mācējis to saredzēt.
Bet mācīties ir vērts, ir vērts meklēt atbildes un izglītoties,» pauž S.Šmite. Trenere norāda, ka ir svarīgi saņemt izglītību, kur skolotājs «nedeklarē mācību no augšas», bet ļauj savam audzēknim pašam saprast un izdarīt secinājumus. Šāda izglītošanās ir pirmais solis ceļā uz novēlējumu – lai izvēle kļūst par pieradumu!
Kas var palīdzēt izvēlēties?
◆ Saruna ar draugu, kurš tevi pazīst ilgu laiku. Ja draugam ir citādāks skatījums uz problēmu, ir vērts ieklausīties. Viņš var atgādināt, ko esi teicis par problēmu iepriekš, kā esi rīkojies. Varbūt viņam ir taisnība, ka atkal esi «nulles pozīcijā», jo neko iepriekš neesi atrisinājis, neesi izdarījis pareizo izvēli.
◆ Vizīte pie psihoterapeita palīdzēs saprast, kāda ir tava problēma, palīdzēs saredzēt tai risinājumu.
◆ Astrologa vai numerologa norādījumi palīdzēs noteikt tavas stiprās un vājās puses. Šaubu brīdī dos apstiprinājumu vai noraidījumu bažām. Palīdzēs saprast, kā tava izvēle var ietekmēt tavu dzīvi.
EDUARDS KILGASTS, ASTROLOGS
◆ Jautājums par to, vai cilvēkam ir izvēles iespējas, ir vienmēr aktuāls. Pat karājoties virs bezdibeņa, lai pārgrieztu virvi, joprojām ir izvēle. Tā ir izvēle – negriezt virvi. Šādās situācijās ir ļoti svarīgi saprast, kāpēc noticis tieši šādi. Piekrītu atziņai – kas valdīs pār savu pagātni, valdīs arī pār nākotni. Tas nozīmē, ka cilvēks ir izpratis savu rīcību un tās sekas.
Meklējot risinājumus, cilvēks mācās izvēlēties un attīstās. Vislielākā vērtība cilvēka dzīvē ir paša apgūtajām lietām – tām, kuru izzināšana prasījusi centību un piepūli.
Izeju vienmēr var atrast
Pat tad, ja liekas, ka izvēles iespēju nav, tās ir.
Vienmēr visam un visiem ir iespēja pateikt «jā» vai «nē».
Tas nozīmē, ka vienmēr ir vismaz divas izvēles iespējas. Iet vai neiet, dot vai nedot, braukt vai nebraukt, svinēt vai nesvinēt, pirkt vai nepirkt, precēties vai neprecēties, ņemt aizdevumu vai neņemt – šo izvēļu virkni varētu turpināt. Tikai pieredzes trūkums neļauj saprast šo patiesību. Jauna sieviete apprecas un apgalvo, ka viņai nebija izvēles. Bija jāprecas, jo gaidīja bērniņu. Tā bija viņas izvēle. Viņa varēja pateikt «nē», ja nevēlējās sev šādu dzīvi.
AIJA, 32 GADI
Nabadzība neļauj rīkoties
Nabadzība laupa cilvēkam izvēles iespējas. Materiālā nabadzība vairo garīgo nabadzību. Ja cilvēkam nemitīgi trūkst naudas ikdienas vajadzībām, viņš kādā mirklī kļūst apātisks pret jaunām iespējām. Cilvēks nesaredz galu savām naudas likstām un vienmēr atrod attaisnojumu, kāpēc nevar iegūt izglītību, kāpēc nav sagādājis ziemai malku, kāpēc nevar sakārtot māju, kāpēc nepiezvana un neapsveic tuviniekus svētkos. Es redzu šādus cilvēkus mūsu sabiedrībā, un viņi nevar saviem spēkiem izrauties no nabadzības, jo slīgst tajā gadu desmitiem vai pat paaudzēs.
INDRA, 45 GADI
Nodots nolemtības gēns
Omīte, mamma, māsa, es – skatos uz visām dzimtas sievietēm un redzu, ka no paaudzes uz paaudzi mums ir nodots tāds nolemtības gēns. Šķiet, ka neko mainīt nevar un nav iespējams. Tas liek nolaisties rokām grūtību priekšā, liek plūst pa straumei un necīnīties. Izvēles nav, un tas mudina piekāpties. Tas liek būt pelēkai pelei, neizcelties ne ar ko.
Tas liek pieturēties pie ieaudzinātās morāles, kas bieži vien ir aizspriedumaina.
Tas liek būt labai sievai, nekad nenogurt un būt par visu atbildīgai. Lai no nolemtības sajūtas izrautos, ir jāmaina attieksme, dzīvesveids, attiecību modelis ar dzīvesbiedru, bērniem.
VITA, 35 GADI
Savas dzīves pavēlnieks
Svarīgākais ir turēties pie mērķa, neļauties šaubām un citu kritikai. Tas nepieciešams, lai nostiprinātu sevī apziņu, ka esi savas dzīves pavēlnieks. Iesākto vienmēr jācenšas paveikt līdz galam – tas vairo pašapziņu. Nepabeigtie darbi un neizpildītie solījumi kā lavīna var nogāzt no kājām un aiznest atpakaļ uz vietu, kur jāsāk viss no gala. Mērķa izvirzīšana un tā sasniegšana ir svarīgākais. Es nolemju, ka man nepieciešams jauns auto, tad daru visu, lai man tas būtu.
ALEKSANDRS, 26 GADI