Organizācijas «Dzīvnieku drauga fonds», «Zemes draugi», «Dzīvnieku SOS», «Zaļā brīvība» un «Zaļā alternatīva» izplata aicinājumu Latvijas iedzīvotājiem samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu – lai uzlabotu savu veselību, nodrošinātu dabas resursu efektīvāku izmantošanu, mazinātu zemes, gaisa, ūdens piesārņošanas un globālās sasilšanas tempus, kā arī ciešanas, kuras cilvēki nodara dzīvniekiem un dabai. Veģetārismu ar savu piemēru cenšas popularizēt arī daudzas slavenas personības.
Zināšanām seko rīcība
Par veģetārismu Antra (52 gadi) sākusi aizdomāties pirms trim gadiem pēc kādas populārzinātniskas filmas. Pārsteigusi ANO apkopotā informācija par milzīgajiem resursiem, kas tiek izlietoti gaļas iegūšanai, par to, ka lopkopība rada vairāk globālo sasilšanu izraisošās metāna gāzes nekā viss pasaules transports, kopā ņemot. «Cilvēks audzē labību un citus augus, izbaro tos lopiem, ko pēc tam nokauj – lai, ēdot gaļu, tiktu pie kalorijām un olbaltumvielām. Bet savu organismu ar visu nepieciešamo mēs varam nodrošināt, šos graudaugus un pākšaugus lietojot paši!» Antru
šokējis filmā atainotais dzīvnieku nogalināšanas process,
bet galīgo lēmumu – atteikties no gaļas – sieviete pieņēmusi, kad iesaistījusies kādas baznīcas draudzē.
«Neviens mani nemudināja, pati tā izlēmu. Gavējot pirms Ziemassvētkiem un Lieldienām, sapratu gavēņa jēgu. Tā ir baudu un vēlmju ierobežošana, nevardarbības vairošana.» Pēc tam gaļa ēdienkartē iekļauta arvien retāk, līdz izkritusi pavisam. Toties pavērusies daudzveidīgā, interesantā veģetārās kulinārijas pasaule. «Jūtos apbrīnojami viegli, atbrīvojos no liekajiem kilogramiem, redzami uzlabojusies sejas krāsa,» ieguvumus min Antra.
Savukārt Kārlis (38 gadi) pēc ceļojuma pa Ķīnu un Japānu pa īstam sapratis teiciena «Mācies no cilvēkiem, kas šķērso tavu ceļu» jēgu. Austrumu zemēs reti sastapti tukli cilvēki, daudzi izskatās jaunāki par saviem gadiem, jo turienieši uzturā lieto galvenokārt jūras produktus. Atmiņā «ieklemmējusies» samuraju pēcteču piezīme, ka
cūkgaļas ēdājus pavadot savdabīga smaka.
Impulsu prioritāšu pārbīdei devušas arī Ošo grāmatas, bet, kad mājās ieteicis mainīt ēdienkarti, ģimene iebildusi: vīrieša cilvēkam esot jāēd kārtīgi un bez gaļas nebūšot spēka. Kārlis strādā birojā, un sēdošais režīms jau «piespēlējis» tauciņu slāni uz gurniem. «Vai tad zirgiem, kamieļiem, ziloņiem un citiem zālēdājiem spēka trūkst?» Viņš būtu gatavs ierobežot gaļas un vēl dažu produktu patēriņu. Diemžēl nezinot, ar ko to aizstāt.
Izvēlas piemērotāko
«Veģetārisma jēdziens ir ļoti plašs, sākot ar paradumu neēst gaļu un beidzot ar filozofiju dzīvot tā, lai neradītu kaitējumu un ciešanas ne dzīvniekiem, ne augiem,» skaidro uztura speciāliste Anna Nakipova. Pasaulē visizplatītākais esot laktoveģetārisms, tas nepieļauj no nokautiem dzīvniekiem iegūtu produktu un olu izmantošanu uzturā, taču laktoveģetārieši lieto pienu un piena produktus.
Ovoveģetārisms nozīmē, ka uzturā netiek lietots nekas, kas iegūts no nokautiem dzīvniekiem, un piena produkti, bet ēdienkartē iekļautas olas. Ovolaktoveģetārieši neēd pārtiku, kas iegūta no nokautiem dzīvniekiem, tajā skaitā zivis, dzīvnieku taukus, taču uzturā iekļauj olas, piena produktus. Savukārt vegānisms ir izvairīšanās no jebkādas dzīvnieku izmantošanas, tādēļ arī vegānu uzturā nav nekādu dzīvnieku izcelsmes produktu: ne gaļas, ne olu, ne piena produktu, ne medus.
Uztura speciāliste uzsver, ka, izvēloties kādu no veģetārisma paveidiem,
galvenais ir neaizrauties ar vieniem un tiem pašiem atļautajiem produktiem,
jācenšas ēdienus dažādot. «Piena produktos ir daudz vitamīnu, derīgu vielu, tāpēc laktoveģetāriešiem īpaši nav, par ko uztraukties. Ovolaktoveģetārieši lieto pat veselīgāku uzturu nekā visēdāji, jo atrast alternatīvu gaļai un zivīm nav grūti. Vegāniem ir sarežģītāk: B12 vitamīns ir tikai dzīvnieku valsts produktos, tāpat D vitamīna avots ir sviests. Ja tos nelieto, pēc gadiem desmit vegānu var piemeklēt problēmas. Arī dzelzi organisms labāk uzsūc no gaļas, bet to var kompensēt, ēdot rudzu maizi no rupja maluma miltiem.» Dzelzs deficīts var izpausties, piemēram, kā mazasinība, apātija, ādas un gļotādas bālums. Atsacīšanās arī no zivīm izraisa joda trūkumu, ieteicams lietot jodētu sāli. Piejūras reģiona iedzīvotājus tas gan apdraud mazāk, jo jods šeit ir augsnē, no kurienes nonāk augos. «Vegāniem, kas no tik daudz kā atsakās, novērots pazemināts holesterīna līmenis, kas izraisa depresiju, apātiju, reģistrēti pat pašnāvības gadījumi,» zina A. Nakipova.
Daba mīl līdzsvaru
Augu valsts produktu lietošanai ir daudz plusu. Piemēram, veģetāriešiem retāk tiekot konstatēts paaugstināts arteriālais asinsspiediens, žultsakmeņi, jo organismā nonāk maz taukvielu. Veģetāriešu uzturs nedaudz palēnina asins recēšanu, kas samazina koronārās sirds slimības risku, savukārt daudzās balastvielas palīdz izvairīties no resnās zarnas audzējiem.
«Olbaltumvielas ir pākšaugos, lēcās, riekstos, sēklās,» skaidro Anna, piebilstot, ka organismam ir grūtāk uzsūkt vajadzīgo olbaltumvielu daudzumu no augu valsts produktiem. Piemēram,
20 gramus gaļas atsver 40 grami pākšaugu vai riekstu,
līdz ar to ēdiena porcijas kļūst lielākas. Nepareizi rīkojas tie, kuri, izvēloties veģetārismu, no šķīvja noņem tikai gaļu, atstājot tur makaronus un salātus. «Gaļas vietā jāstājas lēcām, pupiņām, zirņiem, graudaugiem, sojai, daudz un dažādi pagatavotiem augļiem un dārzeņiem.»
Veģetārisms ir katra indivīda brīva izvēle, to nedrīkstētu uzspiest bērniem, lai nerastos attīstības traucējumi. Bērnu slimnīcā Onkohematoloģijas nodaļā ik pa laikam nokļūstot bērni, kuri savlaikus uzturā nesaņemot gaļu.
Anna atklāj, ka pati nav veģetāriete, taču periodiski gaļu aizstāj ar zivīm un citām jūras veltēm, lieto piena produktus un cenšas ēst daudz termiski neapstrādātu, svaigu un ekoloģiski tīru produktu: augļus, ogas, dārzeņus, zaļumus, diedzētus graudus un sēklas.
Tiem, kas negrasās kļūt par veģetāriešiem, bet rūpējas par veselīgu uzturu, speciāliste iesaka zelta vidusceļu – gaļu lietot uzturā ne biežāk kā divas, trīs reizes nedēļā. Tai nevajadzētu būt uz galda katrā ēdienreizē. Toties augļu, dārzeņu un zivju ēdienkartē nevar būt par daudz.
Viedokļi
LIENE ZAĻKALNE, VIESU NAMA «LAIKAS» SAIMNIECE
Veģetārisms, manuprāt, ir dvēseles stāvoklis, varbūt pārliecība, bet vairāk sliecos domāt, ka katram cilvēkam ir tieši viņam atbilstošs dzīvesveids un ēdienkarte. Ja dažas ēdamlietas negaršo, ja pēc kāda produkta lietošanas vēders uzpūšas, kuņģi spiež, varbūt ir vērts padomāt, vai tas nav organisma protests.
Cilvēki pārāk maz ieklausās sevī. Ķermenis taču visu pasaka priekšā!
Nu jau gads apkārt, kopš neēdu cūkgaļu. Pagājušā gada nogalē mana iekšējā balss dīdījās – kaut kas jāmaina. Nolēmu uz gavēņa laiku atteikties no cūkgaļas, arī mežacūkas, un šajā laikā stingri ievēroju pašas nolemto. Kas notika vēlāk? Spoks neesmu: kad omīte uzlika uz šķīvja kotleti, apēdu. Līgo svētkos neatteicos no cūkas šašlika, bet teikšu, kā bija – man vienkārši palika slikta dūša. Pārliecinātam veģetārietim droši vien būtu problēmas pēc jebkuras gaļas nobaudīšanas, bet es taču visu citu biju ēdusi. Liellops, vista, kaza, aita, trusis un visi meža zvēri, izņemot cūku, bija un joprojām ir iekļauti manā ēdienkartē. Secinājums – cūkgaļu gan man nevajag!
Pagaidām pilnībā no gaļas nevēlos atteikties, bet nav izslēgts, ka kādā dzīves posmā līdz tam nonākšu. Tas, kā jau teicu, ir atkarīgs no dvēseles stāvokļa.
DAINIS BĒRZIŅŠ, BHAKTI JOGAS VADĪTĀJS
Gaļu nelietoju jau divdesmit gadus, to ietekmēja ticības ideja pret vardarbību, kaislībām. Vēlāk mainīju reliģiju, bet ar gaļu vairs organismu negribējās pieķēpāt. Tagad nelietoju arī sēnes, olas un zivis. Rīgā, Krišnas draudzē, iemācījos pagatavot tik daudz garšīgu veģetāru ēdienu, ka citu neko negribas. Sportisko formu esmu saglabājis, un mans svars nav mainījies.
Biju Indijā, tur ļoti maz cilvēku lieto gaļas ēdienus, ir smaidīgāki, gaišāki. Katrā ēdienā ir enerģētika. Dzīvnieks pretojas nogalināšanai, izjūt bailes, sāpes, stress nokļūst viņa asinīs, pēc tam gaļā un cilvēkā, radot dusmas, agresiju. Agresija, iekāre un niķi rodas arī no nepiepildītām alkām pēc naudas, varas, baudām. Naudai, atzinībai jānāk pēc labas idejas īstenošanas. Bhakti joga tulkojumā no sanskrita ir mīlestība, kalpošana. Šī reliģija veģetārismu nepiedāvā, tā ir brīva izvēle. Ar tiem cilvēkiem, kam katru otro dienu šeit piedāvājam ēdienu bez gaļas, runājam galvenokārt par garīgo mīlestību.
Veģetārisms paliek otrajā plānā, jo tas ir garīgās izaugsmes rezultāts un katram pašam līdz tam ir jānonāk.
Ar izpratni, kāpēc to vajag, kas saista. Ja kādu pierunā, notiek kā ar nostieptu gumiju – niķis nāk atpakaļ ar milzīgu spēku. Kad traukā ir duļķains ūdens, lej tikmēr klāt tīro, kamēr saturs top skaidrs! Ja gribi tikt vaļā no sliktā, dari vairāk labu!