Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/10282620t1h89a1.jpg)
Ierasti bērniem skolās tiek piedāvātas siltas pusdienas, taču gadās, ka bērni saka, ka vēlētos skolā vēl ko papildus apēst. Tad nu mammas piepilda pusdienu kastītes, lai atvasēm vēderi būti pilni.
Uz sarunu aicinātas tika māmiņas Inese Miezīte un Laila Pavloviča, kuras dalījās pieredzē par to, kā tiek galā ar pusdienu kārbiņām. Abas mammas atminas savas skolas gaitas un teic, ka mācījušās nelielās skolās, kur skolēniem tikušas nodrošinātas arī brokastis un launags, tādēļ viņu vecākiem par pusdienu kārbām nebija jādomā.
I. Miezīte teic, ka savam bērnam uz skolu pusdienas līdzi dod bērna veselības problēmu dēļ, jo atvase nevar lietot visus pārtikas produktus, kas iekļauti skolas pusdienās. Savukārt L. Pavloviča teic, ka ir situācijas, kad bērnam skolā jāpaliek līdz pieciem pēcpusdienā, un tad ar pusdienām vien nepietiekot.
Turklāt ir situācijas, kad bērns neēd pusdienas, jo atzīst, ka tās negaršojot.
«Ja runājam par pusdienu kastēm, prātā nāk 1. klase un tas, kā dēls Markuss reiz atnāca no skolas uz mājām. Viss pusdienu kastes saturs bija izkritis somā un bija kopā ar grāmatām, burtnīcām. Uztraucos, kad to ieraudzīju, jo bija mācību gada vidus, burtnīcās jau bija veikti ieraksti, turklāt arī dienasgrāmata no ēdiena bija cietusi. Ja mani atmiņa neviļ, tad toreiz dēlam pusdienu kastē bija pat ceptas olas, sagriezti dārzeņi un paštaisītie kartupeļu čipsi,» smejoties atminas Inese un teic, ka kopš tās reizes tika izstrādāts likums, ka pārtikas kaste, lai arī cik tā droša būtu, vairs netiek likta somā vienā iedalījumā ar mācību grāmatām un burtnīcām.
Savukārt Laila teic, ka pusdienu kārbiņas būtu jādod uz skolu ikvienam bērnam, turklāt tajās
nevajag likt našķus vai bulciņas, bet tieši dārzeņus.
«Nereti runājam par to, ka bērni maz ēd dārzeņus. Es šajā kastītē ielieku sagrieztus burkānus, ābolu šķēlītes, nereti arī kāļus vai citus dārzeņus. Turklāt mums mājās tā ir kā spēle. Katru rītu ielieku bērnam somā pusdienu kastīti, viņam nesakot, kādi augļi vai dārzeņi ir tajā. Kad viņš kārbiņu skolā atver, viņam ir pārsteigums. Turklāt jāteic, ka tas, ko bērni nereti mājās neēd, to labprāt apēd skolā. Pagājušajā pavasarī dēls ar lielu sajūsmu skolā ēda manas liktās salātu, kāpostu lapas un pat dilles. Tādēļ pat arī citi bērni mammām prasīja, lai līdzi uz skolu pusdienu kastēs liek dārzeņus,» pieredzē dalās L. Pavloviča un teic, ka atzinīgi novērtē skolas, kuras parūpējas par to, lai bērniem katrā klases telpā būtu pieejams dzeramais ūdens. Tā bērni no mazām dienām iemācās dzert ūdeni, kas nereti mājās tiek aizstāts ar dažādām saldinātajām sulām.
Abas māmiņas norāda, ka labāk, ja bērns skolā jūtas paēdis un omulīgs, nevis cīnās ar bada sajūtu. Tāpat mammas teic, ka labāk, ja bērns skolā papildus ēd vecāku sarūpētu pārtiku, nevis dodas uz veikalu pēc končām, čipsiem vai bulciņām.
Uztura speciālisti arī norāda, ka vecākiem pusdienu kastēs būtu jāliek veselīgs uzturs. Der atcerēties, lai bērna organismu nodrošinātu ar ogļhidrātiem, jāizvēlas graudu produkti pilngraudu vai graudu maize, rupjmaize, dārzeņi, augļi. Olbaltumvielas satur liesa gaļa, olas, biezpiens vai kāds cits piena produkts, arī zirņi un pupiņas. Piena produkti ir svarīgs kalcija avots, tāpēc labs būs siers, biezpiens, jogurts, kalciju satur arī rieksti. Brokastu pārslās ir papildu nepieciešamie vitamīni. No našķiem labāk izvēlēties ko veselīgu, piemēram, auzu pārslu cepumus vai žāvētus augļus. No dzērieniem var izvēlēties negāzētu ūdeni, nesaldinātu tēju vai pašu gatavotu sulu.