Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10288244t1he137.jpg)
Pēc februārī notikušā referenduma Latvijas pilsoņi ir aktivizējušies, pievērš uzmanību kļūdām un trūkumiem, ko sastop ikdienā, sadzīvē, ziņo par to valodas inspektoriem. Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas vecākā inspektore Rita Petrova uzsver, ka tiek pildīta kontroles programma, veiktas plānotās pārbaudes, bet vispirms tiek izskatītas iedzīvotāju sūdzības.
Viņa pastāstīja, ka cilvēki sūdzas par apkalpojošo sfēru, arī par to, kā valodas likumu ievēro pašvaldības iestādēs. Nupat administratīvi tika sodīts kāds Daugavpils pilsētas skolas direktors, viņa vadītās izglītības iestādes izkārtne virs ieejas durvīm bija krievu valodā. Tagad šis uzraksts ir noņemts.
Otrs sabiedrības aktivitātes vilnis bijis pēc Daugavpils pilsētas svētkiem, jo arī šī pasākuma laikā gadījušies daudz pārkāpumu. Tos konstatējuši gan valodas inspektori, gan arī uz pārkāpumiem norādījuši iedzīvotāji. Svētkos gan ne domes, bet tieši dažādu biedrību pārstāvji ar kolektīviem iepazīstinājuši, uzstāšanos pieteikuši krievu valodā. Līdzīgas sūdzības ir ienākušas arī pēc Daugavpils novada dienām.
Tāpat cilvēki reaģē uz dažādiem televīzijas sižetiem. Ir pat traģikomiski gadījumi, kā pēc tam, kad Daugavpilī tika izveidota glābējsilīte. Taču pēc tam bija gadījums, kad māte savu jaundzimušo bērnu izmeta atkritumu konteinerā. Sūdzības iesniedzējs norādījis, it kā uzraksts bijis tikai svešvalodā un minētā māte nav zinājusi, kur bērnu atstāt. Bet uz glābējsilītes bija uzraksts latviešu valodā – «Vieta bērna dzīvībai». Protams, šajā gadījumā ne jau uzraksts bija mātes noziedzīgās rīcības iemesls, taču cilvēki tā reaģē, sūdzības ir gan pamatotas, gan arī nepamatotas.
Tirdzniecības un pakalpojumu vietas neievēro elementāras normas
Kā atzina R. Petrova, visvairāk ar Valsts valodas likuma pārkāpumiem cilvēki saskaras veikalos, frizētavās, medicīnas iestādēs. Daudz tiekot strādāts ar veikalu pārdevējām, bet problēma nav vienkārša. Tirdzniecības uzņēmumiem ir grūtības atrast atbilstošus darbiniekus. Septembrī par valodas prasību neievērošanu ir sodīti apsargi, pārdevēji, ceļojumu konsultants, aukle, medmāsas, iepriekš minētais skolas direktors.
Kafejnīcās gadās kļūdas ēdienkartēs, uz ielas varot ieraudzīt uzrakstus, piemēram, «Pārtraukums lidz», kur šādā standartfrāzē uz vārda «līdz» garumzīme nav uzlikta. Nesen tirdzniecības centrā «Solo» vienā no veikaliem izpārdošanas laikā bijis tikai krieviski uzraksts «kupaļņiki». Kad jautāts, kas par lietu, atbildēts, ka cilvēki nesaprot, ko nozīmē «peldkostīmi», kaut arī pārdod tikai šo preci. Privātstruktūrās tāpat uzrakstiem, pirmkārt, ir jābūt latviešu valodā. Nav liegts lietot arī svešvalodas, taču likums nosaka, ka valsts valodai ir ierādāma galvenā vieta.
Gadās arī dažādi kuriozi – tiek jauktas «karpas» un «kārpas», «kāzas» un «kazas», friziere saka – «es meliorēju matus».
Ārsti prot latviešu valodu, bet ar pacientiem runā krieviski
Dažāda ir arī pārbaudāmo reakcija. Cits sakot, ka ar viņu tāpat neviens latviski nerunājot. Taču pārbaudes laikā var redzēt, ka tomēr latvieši nāk un vēršas pie pārdevēja valsts valodā. Diemžēl arī starp medicīnas darbiniekiem ir gadījumi, kad atnāk pacienti – latvieši, bet ar viņiem runā tikai krieviski. Kā uzsvēra R. Petrova, tas ir attieksmes jautājums, jo ārsti visi ir pārbaudīti un viņi labi prot latviešu valodu.
Runājot par skolām, ir tādas, kurās visi prot un lieto valsts valodu, bet ir arī tādas, kurās dots laiks prasmju uzlabošanai. Augustā, septembrī inspektori deva iespēju skolām ieiet darba ritmā un netraucēja tās, bet gada laikā tās tiks atkal pārbaudītas. Tam, kā valodas tiek lietotas mācību procesā, seko līdzi Izglītības kontroles dienests, bet redzams, ka viņi atsauksmēs vai akreditācijas slēdzienos raksta – skolotājiem jāpilnveido valsts valodas zināšanas. Bet jaunieši, kas pabeidz skolas, visi zina latviešu valodu, viņiem ir visas iespējas to apgūt perfekti.
Diemžēl Valsts valodas centrā ienāk sūdzības, ka DU joprojām ir pasniedzēji, kuri lekcijas vada krievu valodā. Aizejot uz šī pasniedzēja lekcijām, viņš gan visu nodarbību vada latviešu valodā. Arī te var runāt par attieksmi. Rita Petrova norāda, ka ir jāsaprot, nāk jaunā paaudze no latviešu ģimenēm, kas nepārvalda krievu valodu. Piemēram, bijusi sūdzība no studentes mātes rīdzinieces, ka meitene skolā nav mācījusies krievu valodu, bet pasniedzējs lasa lekcijas krieviski. Ir jaunieši, īpaši no Vidzemes, Kurzemes, kas studē Daugavpilī un nezina krievu valodu.
Kā uzsver inspektore ir jāpanāk, lai jebkuram cilvēkam Latvijā būtu iespējams sazināties valsts valodā.