Kas kavē atgriezties? Arī vietējo naids pret aizbraucējiem.. (213)

Nevaru teikt, ka, dzīvojot tālumā, es nesekoju notiekošajām aktualitātēm Latvijā. Jautājums par latviešu atgriešanu Latvijā kļūst aizvien aktuālāks. Es saprotu, ka tiek aizsāktas politiskas diskusijas un tiek plānota politikas dokumentu izstrādāšana. Katru reizi, kad kāds no mūsējiem te dodas uz Latviju, mēs uzdodam jautājumu, kādas sajūtas pārņem, atgriežoties Latvijā.

Svešumā sajūt, cik Latvijas sabiedrība auksta

Ikdienā satieku daudz cilvēku, vietējo latviešu, krievu.

Te mēs dzīvojam vienā vidē un nešķirojam nacionalitātes

(vismaz es cenšos meklēt sev līdzīgi domājošos un nešķiroju latvietis - krievs, Latvijas pilsonis - nepilsonis. Man ir bijis vienmēr būtisks pats cilvēks, bet nevis tas, no kurienes viņš nāk vai kāds viņam statuss). Mūs vieno viena izcelsmes valsts un dažādi motīvi, kāpēc mēs te esam. Vismaz mani paziņas un draugi uz Latviju raugās ar skumjām. Nē, ne jau tāpēc, ka Latvija nav zelta bedre, bet tāpēc, ka tur cilvēki jūtas sveši un atstumti. Sabiedrība ir auksta un nedraudzīga. (Lūdzu, neuztveriet personīgi šo viedokli, jo zinu, ka manu draugu un paziņu lokā ir fantastiski cilvēki un personības, mazā pozitīvā vide, par ko es šos cilvēkus cienu un būšu priecīga satikt, kad vien mūsu ceļi krustosies.) Taču būsim reāli un palasīsim komentārus tiem rakstiem, kuros ārzemēs dzīvojošie izsaka savu viedokli par šeit notiekošo. Komentāros, ko izsaka Latvijā dzīvojošie par ārzemēs dzīvojošajiem, redzams naids, nomelnošana, izsmiešana, paņirgšanās. Visam ir negatīva nokrāsa. Rodas jautājums, vai tas neatspoguļo sabiedrības nostāju.

Pret aizbraucējiem Latvijā attieksme naidīga

Un šis sabiedrības aukstums biedē. Par mums runā, esot šeit, mūs vēlas pievilināt ar pabalstiem utt., bet Latvijā no emigrācijas atbraukušajiem vietējie rāda ar pirkstu lidostas Rīga virzienā... Kārtējo reizi redzama pretruna politikas dokumentu un sabiedrības vidū. Es domāju, ka nez vai četru gadu laikā, kopš beidzās mana likumu rakstītājas karjera, politikas dokumenti ir kļuvuši tuvāki tautai un atspoguļo reālu situāciju valstī.. Lai mainītu sabiedrības nostāju, tiek darīts ļoti maz. Iespējams, maldos, bet pa šiem gadiem, kopš esmu prom, uz Latviju sauc atpakaļ tikai Latvijas valsts pilsoņus, bet kas paliek ar nepilsoņiem? Vai viņi nav cilvēki un
kāpēc valsts ir atteikusies no viņiem?

Latvijas patriotu kategorijai svarīgas darbavietas

Piekrītu, ka daudzi ārvalstīs dzīvojošie ir Latvijas patrioti un viņiem pietrūkst dzimtenes. Viņus ārvalstīs tur darba vietu trūkums Latvijā. Esmu droša, ka šī kategorija atgriezīsies Latvijā, bet paliks būtisks jautājums, kad būs pietiekami daudz jaunu darba vietu.
Liela kategorija ir cilvēki, kas, aizbraukuši uz ārzemēm, meklē laimes zemi un savu vietu dzīvē. Tā ir laimes spēle, kur ir vēlme izvilkt lozi un labākajā gadījumā atrast savas laimīgās mājas. Daudzi no laimes meklētājiem atgriežas Latvijā pēc īsa brīža, jo pēc pirmajām neveiksmēm uzkāpt lielajā laimes kalnā nolaižas rokas. To varētu nosaukt par dabīgo atlasi - kaujas laikā pirmie krīt vājie...

Trešā kategorija ir tie, kas brauca uz ārzemēm ar noteiktu mērķi «aizbraukt prom».

Pieņemt lēmumu doties prom no Latvijas un mainīt savu dzīvi nav visai vienkārši. Tas ir psiholoģisks process, kad cilvēki nobriest pārmaiņām un morāli ir gatavi dzīvei tālumā. Šos cilvēkus atgriezties Latvijā nepaskubinās politikas dokumenti vai saucieni braukt mājās. Šie cilvēki atgriezīsies tad, kad paši jutīs šādu vēlmi. Es, iespējams, būšu neprecīza, bet cilvēki, kas labprātīgi aizbrauc, ir gatavi iet cauri grūtībām un morāli gatavi dzīvei tālumā. Šie cilvēki nemaina savu viedokli desmit reizes dienā, līdz ar to politikas maiņa valstī visai būtiski neietekmēs šo cilvēku motivāciju atgriezties.

Tādi, kurus Latvijā nekas vairs netur

Ceturtā kategorija ir cilvēki, kurus Latvijā nekas netur. Viņiem nav ne māju, ne ģimenes vārda šaurākajā nozīmē (vīrs, sieva, bērni un vecāki).

Ja nabas saite ar mājām ir sarauta, tad arī ilgu pēc mājām nav.

Mājas ir tur, kur ir dots patvērums un iespējas veidot savu ligzdiņu. Un šie cilvēki būs zuduši Latvijai, jo viņu saknes iesakņosies citā zemē. Ja iesakņosies, tad nez vai kāds raus tās laukā, lai pārstādītu citā dobē.

Piektā kategorija būtu studenti un īstermiņa projektos nodarbinātie cilvēki. Nav jāraugās skeptiski uz šo kategoriju, jo visos laikos bija studenti, kas studēja ārzemēs. Viņi izbaudīs pasauli, sajutīs tās garšu un, visticamāk, atgriezīsies. Latvijā izglītība aizvien ir cieņā, un cerams, ka tās vērtība neies mazumā.

Latvijas tēls - pašā valstī un ārvalstīs ļoti atšķirīgs

Kā savā komentārā Latvijas Radio teica latviešu pārstāve Dace Gaile, bilde, ko mēs redzam šeit par Latviju, ir krietni atšķirīgāka nekā tā, ko redz Latvijā par ārzemēs dzīvojošajiem.

Mums zināmā mērā rūp Latvijas nākotne, lai vai arī esot tālumā, mēs gribam būt lepni par savu valsti un minēt pozitīvus piemērus vietējiem kā šīs valsts pārstāvji. Atvainojiet, ja jums šķiet, ka visiem latviešiem ir jādzīvo Latvijā. Maz ticams, ka tas iespējams reālajā dzīvē, jo imigrācija un emigrācija pastāv katrā valstī, tai skaitā attīstītajās valstīs. Un nav jānosoda vai jānoķengā tos, kas kaut kādu zināmu iemeslu dēļ ir «aiz Latvijas robežas».

Situācija mainīsies, kad cilvēkus vairs nešķirosim

Viena no problēmām ir sabiedrības nostājas un vērtību maiņa. Brīdī, kad cilvēki apzināsies, ka pats vērtīgākais ir cilvēks un sāks izrādīt viens otram cieņu, nešķirojot cilvēku piederību nacionalitātei vai reliģijai, mainīsies arī situācija valstī. Cilvēki mīlēs savu valsti un būs gatavi tajā atgriezties, jo viņi cienīs cits citu. Lai Latvijā veicinātu šos procesus, no iekšienes piemērs jārāda tiem, kas atrodas varas virsgalā - politiķiem, deputātiem, augstākajām amatpersonām. Mēs, kas esam tālumā un pie šīs atziņas esam nonākuši, dzīvojot dažādās pasaules malās, nespēsim
arī nākotnē radīt tik lielu spēku, lai sagrautu astoņkāji no iekšienes. Mēs varam nest papildu enerģiju, lai atbalstītu šo procesu, bet šim procesam jāsākas Latvijā.

Ar cieņu,

Dace Sauša