Zatlers: Kad paklūpu pie Dailes teātra, nolamāju Rīgas vadību

FOTO: TVNET

Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un daļa partiju jau sākušas savas aktivitātes. Lai noskaidrotu, kā par ietekmi pašvaldībās cīnīsies maz pieredzējusī Reformu partija (RP), portāls TVNET devās uz interviju pie tās dibinātāja Valda Zatlera. Eksprezidents kritizē tagadējo Rīgas vadību un pauž uzskatu, ka galvaspilsētā joprojām darbojas oligarhiskais princips «roka roku mazgā» un «otkatu» sistēma.

Publiskajā telpā arvien vairāk jūtams tas, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Kādi ir RP mērķi saistībā ar tām?

RP ir viens liels, skaidrs mērķis. Saeimas vēlēšanās, kas bija tāds sprinta skrējiens, izdevās mainīt politisko kultūru parlamentā un gandrīz likvidēt oligarhu ietekmi likumu un lēmumu pieņemšanā. Nav vairs iespējams atnākt uz Saeimu un pasūtīt vai nopirkt kādu likumu kādās konkrētās cilvēka interesēs. Tas viss ir beidzies. Tas ir ļoti liels sasniegums.

Mums nav savu pašvaldību. Mums nav savējo, ko aizstāvēt, par ko cīnīties vai kurus lobēt. Mēs ejam ar atvērtu attieksmi pret visām pašvaldībām.

Mēs jautājam pašvaldību iedzīvotājiem - vai esat gatavi vēlēt par pārmaiņām savās pašvaldībās, jums būtu mazāk deputātu, bet no esošajiem pieprasītu reālu atbildību. Mēs gribam to, lai viņiem nebūtu interešu konfliktu. Lai nebūtu tā, ka ģimene pārvalda pašvaldību un jūtas kā mazi cariņi. Man ir bijuši piemēri, kad cilvēki nāk klāt un un stāsta, ka nevar iebilst pret pašvaldībā notiekošo, jo viņu darbs, labklājība un sociālie pabalsti atkarīgi no vienas ģimenes lēmumiem. Tas nav labi.

Tāpat iedzīvotājiem jāatbild uz jautājumu, vai viņi ir gatavi iesaistīties pašvaldību referendumos un izteikt tādā veidā savu viedokli.

Visi šie trīs priekšlikumi, par ko ļoti uzbrūk [vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam] Sprūdžam, ir, lai palielinātu iedzīvotāju līdzdalību, palielinātu atbildību un novērstu interešu konfliktus..

Vai RP vispār ir resursi – cilvēku, finanšu un citi, lai labi startētu pašvaldību vēlēšanās?

Protams, nozīmīgākie ir cilvēkresursi. Katrā pašvaldībā resursi ir citādāki. Mums ir pašvaldības, kur mums ir ļoti labi resursi, mēs domājam, ka varam tur pat uzvarēt. Mums ir pašvaldības, kurās droši vien bloķēsimies ar kādu, kas atbalsta tādus pašus principus. Ir arī vietas, kurās uz lieliem panākumiem neceram, tomēr piedalīsimies, lai būtu vismaz pārstāvība.

Ar kādu rezultātu RP būtu apmierināta pašvaldību vēlēšanās?

Atbildēšu filosofiski: lai lielākajā vai vismaz nozīmīgā daļā pašvaldību mainītos politiskā kultūra. Arī pašvaldībās jāizslēdz politbizness..

FOTO: TVNET

Vai jums šķiet, ka principu «roka roka mazgā» īsā laikā var pilnībā izskaust?

Protams, pilnībā noteikti tas nav iespējams. Bet varētu mainīt cilvēku domāšanu un palielināt iedzīvotāju neiecietību pret to. Tam pat ir lielāka nozīme.

Ja cilvēki nepieņem, ka pašvaldības vadītājs ir malumednieks, atkritumu biznesa īpašnieks vai savās interesēs iesaistījis visu savu ģimeni Eiropas fondu apguvē, tad ir daudz vieglāk. Mainīt cilvēku attieksmi ir svarīgāk. Ja tā mainīsies, mēs vēlēšanās uzvarēsim. Ja nemainīsies, mēs turpināsim to nepārtraukti skaidrot.

Cik ilgi esat gatavi to skaidrot? Nav tā, ka brīžiem rokas nolaižas?

Nē, mums – gan ministriem, gan partijas biedriem - rokas nenolaižas. Viņi visi ir pārliecināti, ka šīs pārmaiņas ir nepieciešamas un novedīs pie cilvēku, katras ģimenes labklājības celšanās..

Vai RP jau ir domāts, vai un kā cīnīties par Rīgu, ietekmi galvaspilsētā?

Pirmkārt, jāuzdod jautājums, vai Rīga ir labi pārvaldīta pilsēta.

Jūsuprāt?

Noteikti nē!

Lai arī ir daži panākumi, piemēram, tūrisma industrijā, tomēr ikvasaras plūdi pēc katriem nelieliem lietiem liecina, ka pilsētai trūkst ilgtermiņa problēmu risinājuma. Neviens pat nav uzskatījis par vajadzīgu uzskatīt to par problēmu. Ja mēs paskatāmies pie kultūras celtnēm... Katru reizi, kad paklūpu pie Dailes teātra, vienmēr nolamājos uz pilsētas vadību. Vilcināšanās ir saistībā ar Nacionālā mākslas muzeja remontu. Ko viņi gaida? Kāpēc nedara?

Bet tagad jau sāks. Vai tad ne?

Tā ir kārtējā shēma – tāme un neparedzētie izdevumi pieaug. Tas liecina, ka ne tikai «roka roku mazgā», bet arī «otkatu» sistēma acīmredzot ir reāla. Vienmēr kādam kāds miljons jāuzliek pa virsu. Tas nozīmē, ka nauda netiek saprātīgi tērēta.

Rīga ir tāda izmēra pilsēta, ko varētu ļoti labi pārvaldīt. Tā nav megaliela pilsēta ar desmitiem vai pat dažiem miljoniem iedzīvotāju. Tā ir kompakta pilsēta, ko var uztaisīt perfektu, ja saimnieko godprātīgi un Rīgas iedzīvotāju un attīstības interesēs.

Kāpēc pieminēju pilsētas kanalizācijas sistēmu? Piedodiet, tas ir ilgtermiņa redzējums. Ar to nevar uzvarēt vēlēšanās. Tas nav sarīkot diskotēku vai atļaut kaķiem dzīvot savā kabinetā.. Ja paskatāmies smieklīgo Vanšu tilta tēmu, nav vairs ko teikt. Nezin cik gadus nevar novērst vienu tehnisku problēmu. Tagad novērš tā, ka rodas tikai izdevumi. Tā ir smieklīga savā pilsētas vadības nespējā.

FOTO: TVNET

Kāpēc jūs domājat, ka jāstājas pretī? Mēs iestāsimies par, par pārmaiņām Rīgas pilsētā.

Uz cik lieliem panākumiem Rīgā cerat?

Būsim priecīgi par jebkuriem panākumiem Rīgā. Lai kaut ko realizētu un veidotu ilgtermiņa attīstību pilsētā, nepieciešams diezgan liels vairākums. Vai mēs varam cerēt uz vairākumu? Būsim reāli – 51 mums nekad nebūs. Mums būs kaut kāds deputātu skaits, un mēs pēc vēlēšanām meklēsim partnerus, ar ko varēsim realizēt savus plānus.

Vai mums būs labs mēra kandidāts? Domāju, ka būs.

Viņš vai viņa?

Redziet, atkal tas jautājums – viņš vai viņa, kurā pilsētā dzimis un kādas krāsas drēbes valkā. Tam nav nozīmes! Mums ir svarīgi, lai šis cilvēks būtu profesionālis, gatavs saimnieciski un politiski pārvaldīt Rīgu.

Vai ir jau padomā kāds konkrēts kandidāts?

Mums viņi ir vairāki.

Jūs pats?

Es jau teicu – mums viņi ir vairāki.

Tad jūs ne?

Nē, es fiziski to nevaru.

Kāpēc?

Nē, nē, es nē. Mēs par to neesam sprieduši. Es diezgan strikti vienmēr saku – es neesmu uz amatiem, ne premjeriem, ne mēriem. Esmu bijis valsts prezidents, un man ir padomā ļoti daudz kas, kas būtu jādara kā bijušajam valsts prezidentam.

Šobrīd man bieži vien atsaka tikai tāpēc, ka esmu politiķis. Godīgi sakot, tas man liek domāt par stereotipisku domāšanu – politiķis nozīmē, ka neko vairs nedrīkst darīt, ka tas jau a priori ir kaut kas negodīgs un netīrs. Bet mums ir lietas, kas ir diezgan svarīgas, bet par ko neviens nerūpējas, piemēram, valsts nozīmes kultūras pieminekļi un iestādes, nacionālā simbolika. Tur nepieciešams kaut ko veikt kā bijušajam prezidentam, nevis politiskās partijas īstermiņa populistiskam gājienam.

Jau pieminējāt Sprūdža kungu. Kā vērtējat RP ministrus? Viņu darbība tiek vērtēta ļoti pretrunīgi.

Esmu ļoti apmierināts un gandarīts par viņu darbu. Ejot politikā un veidojot partiju, man bija viens ambiciozs mērķis – ievest trīsdesmitgadnieku paaudzes grupu Latvijas politikā. Viņi nav saistīti ar komunistisko partiju vai Padomju savienības tikumiem, kas bieži vien traucē daudzām mūsu partijām un politiķiem. Tos niķus jau tā nevar atmest. Šis plāns man ir izdevies..

Kā raksturotu Sprūdža kunga spējas un zināšanas vides aizsardzības jomā?

Tā ir visgrūtākā ministrija, tā ir kā superministrija ar ļoti dažādām sfērām. Visās sfērās, ieskaitot vides aizsardzību, diemžēl nāk līdzi oligarhiskais mantojums.

Visi gribam dzīvot zaļā valstī, bet, kad Sprūdža kungs pasaka, ka viņa mērķis ir zaļa Latvija, viņam par to uzbrūk. Acīmredzot atšķiras Sprūdža kunga uzskats, ka zaļa Latvija tiešām ir ekoloģiski tīra Latvija, un zaļo uzskats, ka viņu kustība ir tāpēc, lai taisītu naudu.

Pastāstīšu kādu piemēru. Nesen TVNET gatavoja materiālu par notekūdeņu attīrīšanas problēmām – nozares uzņēmums norādīja uz būtiskām problēmām. Lūdzām arī atbildīgās ministrijas – VARAM – viedokli. Nedēļas laikā Sprūdža vadītā ministrija neatbildēja ne pušplēsta vārdiņa...

Ticu, ticu.

Kādēļ tā? Kas vainojams - ministrs, ministrija, darbinieki?

Jums ir liels ministrijas ierēdņu aparāts. Viņi šo sistēmu veidojuši gadu desmitiem. Arī viņi šajā sistēmā jūtas ērti. Viņi, kā jau ierēdnim raksturīgi, nekad neizrādīs iniciatīvu. Ierēdnis vienmēr būs par zināmu stabilitāti un stagnāciju. Viņš negrib dabūt pa galvu. Līdz ar to gaidīt asu, objektīvu atbildi no ierēdņiem – neiespējami!

Bet atbildes nebija vispār!

Kas attiecas uz politisko vadību – ministru, viņa padomniekiem un biroju -, ministrija ir pietiekami milzīga. Kur departaments, tur problēma. Kur viena problēma, tur divas pakārtotās problēmas. Tīri cilvēciski saprotu, ka viņi netiek ar visu galā. Bet esmu pārliecināts, ka Sprūdža kungu tas nebiedē. Viņš ir gatavs atdot visus savus spēkus, lai tiktu ar šo neizpildāmo darbu galā..

Vajadzīgs arī sabiedrības spiediens. Vai sabiedrība spiež, lai mēs šķirotu atkritumus? Nē. Tā ērtāk jūtas, ja atkritumi nav jāšķiro. Nav vēl izveidojusies apziņa. Vai sabiedrība spiež, ka izlietotās baterijas būtu jāizolē no vides? Nē, sabiedrība nespiež..

Zaļo kustībai Latvijā var pārmest to, ka viņi ir absolūti politizēti un principā neaizstāv zaļās idejas.

Kas aiz viņiem stāv, jūsuprāt?

Saimnieciskās intereses.

FOTO: TVNET

Domāju, ka dažādas. Tas nav tik viennozīmīgi. Zaļo kustības politizācijā mēs neesam vienīgā valsts. Vācijas kanclere Angela Merkele man teica - ja kāds grib kādu citu norakt, jāizmanto zaļie. Zaļie ir spējīgi uz visu, jo cilvēki viņiem tic. Kā pēc savas filosofijas ļoti zaļi domājošs cilvēks es neticu mūsu Latvijas zaļo kustībai.. Vienīgais, ko viņi dara, – iebilst pret Visaginas atomelektrostaciju..

Paudāt gandarījumu, ka izdevies politikā ievest trīsdesmitgadnieku paaudzi. Kā jums šķiet - ja šodien būtu referendums par Saeimas atlaišanu, vai tauta lemtu tikpat vienbalsīgi kā iepriekš?

Esat dzirdējusi, ka kāds sauc uz Saeimas atlaišanu?

Es tikai jautāju.

Redziet, prezidenta amatā stājos 2007.gadā. Visas politiskās partijas, izņemot nacionāļus, iesniedza rakstiskus dokumentus ar lūgumu atlaist Saeimu. Es teicu – nē, jo neiešu izmantot šo instrumentu, lai risinātu viņu politiskos konfliktus. Pēc tam Lietussargu revolūcijā galvenā prasība bija atlaist Saeimu. Sabiedrībā bija kaut kāda neapmierinātība..

Vai, jūsuprāt, rūgtums ir mazinājies?

Viss rūgtums iznāca uz āru. Lai kā centās noniecināt, ka cilvēki neies un nebalsos, ka tās ir muļķības un tas nav vajadzīgs, cilvēki aizgāja un nobalsoja..

Ja var ticēt pētījumiem, tad šobrīd cilvēki nesaskata vajadzību pēc Saeimas atlaišanas. Nav kritiskās masas, kas grib protestēt. Viņi ir izbaudījuši un sapratuši, ko tas nozīmē, cik lieli ieguvumi ir, ka šādas lietas notiek tikai īpaši kritiskos momentos. Nezinām, kad nākamreiz būs situācija, ka būs jāatlaiž Saeima. Cilvēki ir ieguvuši savas dzīves un politisko pieredzi, kā viņi ar saviem lēmumiem ietekmē valsts dzīvi, attīstību un politisko sistēmu. Kad šobrīd arodbiedrības teica, ka atlaidīs Saeimu, es uz viņiem paskatījos kā uz dīvainīšiem. Tam nav nekādu priekšnoteikumu.

Tad jums šķiet – ja būtu līdzīgs referendums, tad...

Līdz tam pat nenonāktu. Šobrīd visi likumi ir, to var darīt. Bet neviens to nedara. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēki saprot, ka katrai lietai ir savs laiks un konkrētā situācija, kad to pielietot..

Kā vērtējat tagadējo Valsts prezidentu [Andri] Bērziņa kungu?

Atbilde ļoti īsa: man kā bijušajam prezidentam nav pieklājīgi komentēt esošā prezidenta darbu.

Bet kā politiķim? Jūs taču esat arī aktīvs politiķis.

Vēlreiz teikšu – es tomēr esmu un vienmēr būšu bijušais prezidents. Līdz ar to esmu ļoti korekts pret prezidenta institūciju. Katrs prezidents to veidojis un attīstījis, kā tas, viņaprāt, ir pareizi. Katram prezidentam ir bijuši panākumi. Ceru, ka arī Bērziņa kungam būs panākumi.

..Uzskatu, ka prezidentam jādemonstrē ģimenes vērtības – ka cilvēki viens otru atbalsta, ka ģimenē ir bērni un uzticība un mīlestība. Tas viss ir jādemonstrē. No kā tad cita mēs mācīsimies? Kā Rēzija Kalniņa teica kaut kādā princešu konkursā: «Uz tevi tagad skatīsies visas mazās meitenītes. Viņas tevi vērtēs un mēģinās tev līdzināties.» Tas ir ļoti būtiski..

Vai, jūsuprāt, Bērziņa kungs varēja atļauties to, ko viņš atļāvās pirmajā skolas dienā?

Nekomentēšu.

Labi, pajautāšu citādāk.

Vienalga nekomentēšu.

Vai jūs tā būtu darījis? Ar savu ģimeni savā situācijā...

Es vienalga nekomentēšu, bet teikšu – man likās un tas ir arī mans šodienas uzskats, ka ir ļoti svarīgi demonstrēt ģimenes vērtības. Cilvēki aizdomājas par ģimenes spēku. Ģimene ir sabiedrības pamata šūniņa.

Intervijā Zatlers arī runāja par pēdējā laika pārdzīvojumiem saistībā ar viņa veselību un operācijām. Par to portālā TVNET varēsiet lasīt jau tuvākajā laikā.

Uz augšu